Aļaskā plosās pēdējos 40 gados stiprākā viesuļvētra (Foto, Video)

ASV Aļaskas štatā plosās pēdējos 40 gados stiprākā viesuļvētra. Vētru pavada spēcīga snigšana un vēja ātrums sasniedz 45 kilometrus stundā.

08.11.11 @ NASA

Vētras rezultātā appludinātas vairākas apdzīvotas vietas un lidlauks. Daudzi vietējie iedzīvotāji evakuēti. Sinoptiķu prognozes nav iepriecinošas, tuvākajā laikā vētra nerimsies.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Toties atšķirībā no citiem gadiem šogad novembrī Zviedrijā ir neparasti maz sniega, un šāda situācija valstī nav pieredzēta vairāk nekā gadsimtu.

“Tik maz sniega šajā laikā Zviedrijā nav bijis kopš 1905.gada, kad tika sākti sniega kārtas dziļuma mērījumi,” skaidro Zviedrijas Televīzijas meteorologs Pērs Stenborjs.

Šobrīd sniegs zemi klāj vien nelielā apgabalā valsts ziemeļrietumos, un pat tur sniega sega ir ļoti plāna. Kā stāsta meteorologs, 1953.gadā ziema Zviedrijā pienāca 8.novembrī, bet šogad lielākā daļa valsts joprojām ir bez sniega.

Saskaņā ar Zviedrijas meteoroloģijas aģentūras SMHI sniegto informāciju meteoroloģiskā ziema iestājas tad, kad diennakts vidējā temperatūra pastāvīgi ir zem nulles.

Lai gan sniega mīļotājiem tās nebūt nav iepriecinošas vēstis, ir arī daudz tādu, kuri nebēdājas par sniega trūkumu. Piemēram, ziemeļbriežu audzētāji priecājas, ka, pateicoties vieglākai piekļuvei barībai, dzīvnieki vairāk uzbarosies un būs mazāki izdevumi.

“Jo īsāka ziema, jo labāk briežiem. Šogad viņiem ir jau viens papildu mēnesis, kad nav jārok barība,” atzīst ziemeļbriežu audzētājs Nilss Andešs Blinds.Savukārt pašvaldībām iespēja ietaupīt uz ceļu tīrīšanas rēķina.

Tikmēr meteorologi prognozē, ka ziema Zviedrijā tik drīz vēl nesāksies.“Ja ar ziemu jūs saprotat sniegu un mīnus grādus dienā, tad jums nāksies pagaidīt,” prognozē Stenborjs. “Laiks kļūs mazliet vēsāks, taču ziema – nē, tā vēl kādu laiciņu nav gaidāma.”

Informācijas avoti: NASA, Фактор Времени, TVNET

Baltijas valstīs gaidāma auksta un sausa ziema

Eiropas ziemeļos un Baltijas valstīs tuvākajos mēnešos ir gaidāma auksta un sausa ziema, bet Dienvideiropā – maiga, vējaina un mitra ziema, ko noteiks dominējošā laikapstākļu modeļa ietekme, intervijā aģentūrai “Reuters” pavēstīja Pasaules klimata dienesta (World Climate Service) galvenais meteorologs Ričards Džeimss.

“Mēs paredzam vēl vienu neparasti aukstu ziemu, kurā paretam uzsnigs, teritorijā no Britu salām un Francijas pāri Vācijai un Skandināvijas dienvidiem līdz Baltijas valstīm,” sacīja Džeimss.

Auksts laiks apvienojumā ar zemu vēja un nokrišņu līmeni Eiropas ziemeļos nozīmē, ka vēja elektrostacijas Ziemeļjūras un Baltijas jūras piekrastē saražos mazāk elektroenerģijas ziemas sezonā, kad ir liels pieprasījums pēc tās. Mazāk elektroenerģijas saražos arī Skandināvijas hidroelektrostacijas (HES), jo to lielās ūdenskrātuves aizsals. Vairāk elektroenerģijas saražos vēja elektrostacijas un HES Spānijā, Portugālē un Itālijā vējaina un mitra laika dēļ.

Šādu ziemu noteiks tas, ka Eiropas laikapstākļos turpinās dominēt negatīva Ziemeļatlantijas svārstību fāze, sacīja Džeimss. Auksta laika agrāku iestāšanos Eiropā veicinās arī tas, ka Klusā okeāna klimatiskās parādības “El Nino” un “La Nina” šīgada sezonā sākušās agrāk nekā parasti.

Neparasti auksts laiks visvairāk gaidāms no agras ziemas līdz ziemas vidum (no novembra beigām līdz janvārim), bet februārī ir iespējami mērenāki laikapstākļi. Eiropas dienvidos un dienvidaustrumos būs mitrs laiks, bet ziemeļos – pārsvarā sauss laiks, sacīja meteorologs.

Viņš atzina, ka šīs prognozes piepildīšanās iespējamība ir augsta, jo gandrīz visi indikatori norāda uz vienu un to pašu virzienu. Negatīvais Ziemeļatlantijas svārstību modelis, kas dominējis pēdējos trīs gadus, pirms tam tika novērots 20.gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados, kad ziemas Eiropā pārsvarā bija aukstas. Tas parasti notiek ik pa 50 gadiem un nav saistīts ar klimata izmaiņām, sacīja Džeimss.

Viņš piebilda, ka negatīva Ziemeļatlantijas svārstību fāze var dominēt Eiropas ziemās arī nākamos gadus un ir saistīta ar zemu Saules aktivitāti.

Informācijas avots: NRA

Tropiskā vētras “Katja” postījumi (Video)

Visspēcīgāk “Katjas” atnesto vētru izjuta Lielbritānijas iedzīvotāji – krītoši koku zari un jumti sabojājuši vairākus desmitus auto. Viens cilvēks gājis bojā, kad uz viņa vadītās automašīnas uzgāzās koks.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Vācijā negaisa laikā no sliedēm noskrējis piepilsētas vilciens, un šajā incidentā cietuši pieci cilvēki. Negaisa laikā novērota arī spēcīga krusa un tornado, kas nodarījusi ievērojamus postījumus vairākās Vācijas pilsētās.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Trešdiena būs nedēļas vējainākā diena Latvijā, brīžiem arī gaidāms lietus un gaiss kļūs nedaudz vēsāks. Naktī uz trešdienu būs mainīgs mākoņu daudzums, vietām uzlīs. Pūtīs brāzmains dienvidrietumu vējš, tā ātrums brīžiem pastiprināsies līdz 11-16 metriem sekundē (m/s), Kurzemes rietumu piekrastē un Ziemeļvidzemes piekrastē līdz 20-24 m/s, no rīta jūras krastā Ventspils pusē sasniedzot 25-26 m/s. Gaisa temperatūra pazemināsies līdz +10..+15 grādiem.

Informācijas avoti: TVNET, ITN News, Петербург-Пятый канал, European Storm Forecast Experiment

Lielbritānijā plosās spēcīga vētra “Katja”, kas virzās Baltijas virzienā

Lielbritāniju sasniegusi viesuļvētra “Katja”, kas šķērsojusi Atlantijas okeānu no ASV austrumu piekrastes un virzās Baltijas virzienā. Kaut arī vētras spēks ir mazinājies, britu meteorologi brīdina, ka “Katja” ir spēcīgākā Lielbritānijas teritoriju skārusī vētra kopš 1996.gada, kad Britu salām pāri brāzās viesuļvētra “Lillija” ar vēja ātrumu līdz 40 metriem sekundē.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pirmdienas rītā vētra ar brāzmu ātrumu līdz 35 metriem sekundē sasniedza Īriju un Lielbritānijas rietumu piekrasti, kur izsludināts brīdinājums par spēcīga vēja un plūdu draudiem. Kā informēja Lielbritānijas meteoroloģiskais dienests, valsts dienvidos vēja ātrums būs ap 20 metriem sekundē, bet kalnainajā ziemeļdaļā un salās vējš var pārsniegt ātrumu 36 metri sekundē.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Vētru pavadīs spēcīgas lietusgāzes, kā arī piekrastē viļņu augstums var sasniegt divus metrus. Saskaņā ar prognozēto vētras trajektoriju tā tuvākajās dienās tālāk šķērsos Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, vēsta Zviedrijas laikraksts “The Local”.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Zviedrijas meteoroloģiskais dienests (SMHI) prognozē, ka valsts teritoriju “Katja” varētu sasniegt pirmdienas vakarā vai otrdien. Pēc dienesta aplēsēm, tuvojoties Zviedrijai, vētrai vajadzētu pavājināties. “Kad “Katja” ieradīsies šeit, tai vairs nebūs viesuļvētras spēka vēja,” sacīja SMHI meteorologs Emīls Bjerks. “Zviedrijas ūdeņos un piekrastē varētu būt vētras stipruma vējš, bet izskatās, ka lielāko daļu lietus saņems Norvēģija,” skaidroja Bjerks.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Tropiskās vētras nonākšana Ziemeļeiropā nav nemaz tik neparasta parādība, norādīja meteorologs. “Patiesībā tas ik pa laikam notiek. Bet tās reti kad ierodas kā pilnvērtīgas viesuļvētras. Parasti, sasniedzot Atlantijas okeāna ziemeļdaļas aukstos ūdeņus, tās diezgan ātri zaudē spēkus,” skaidroja Bjerks.

Igaunijas meteoroloģijas institūts prognozē, ka Igaunijas teritoriju vētra sasniegs naktī uz trešdienu, vēsta raidkorporācija ERR. Igaunijā tiek prognozēts, ka vēja ātrums sasniegs 22-25 metrus sekundē.

“Katja” kļuva par šā gada Atlantijas okeāna viesuļvētru sezonas otro lielāko viesuļvētru, pagājušā nedēļā sasniedzot ceturtās kategorijas vētras spēku. Vētra izveidojās Atlantijas okeānā uz austrumiem no Floridas štata un pēc tam virzījās ziemeļaustrumu virzienā, ieslīpi šķērsojot Atlantijas okeānu.

Informācijas avoti: Leta, iwatchucam, The Guardian, Irish Weather Online, ITN News