Šodien 2:54 (pēc Latvijas laika) uz Saules reģistrēts pret Zemi vērsts Saules koronālās masa izvirdums. Izvirduma intensitāte sasniedza tikai C3 kategoriju. Goddard Space Weather laboratorija prognozē, ka Saules vēja plūsma, kas pārvietojas ar ātrumu 1000km/s, Zemi varētu sasniegt 14.maijā aptuveni 17:30 (pēc Latvijas laika).
Visticamāk, ka Zemes magnētiskā lauka traucējumi būs minimāli.
23.aprīļa vakarā uz Zemes sākās magnētiskā vētra, kuru izraisīja vairāki vāji C klases uzliesmojumi uz Saules un kura savu maksimālo līmeni G2 sasniedza 24. aprīļa rītā. Magnetometri uzrādīja augstu ģeomagnētisko aktivitāti vidējos platuma grādos, bet diemžēl naktī no 23. uz 24.aprīli lielāko daļu Eiropas, ieskaitot Latviju, klāja biezi mākoņi un ziemeļblāzmas nebija iepējams novērot.
24.aprīļa vakarā sākās vel viena, bet vājāka magnētiskā vētra un pie Latvijas robežām parādījās ziemeļblāzma. Šoreiz debesis bija skaidras un Jānim Šatrovskim no Burtniekiem izdevās iemūžināt šo fenomenu.
“Pēc iepriekšējās nakts magnētiskās vētras jau likās ka nebūs nekādu cerību ko sagaidīt. Jo redz`, pie mums ir tā, ka ja ir apmācies, tad ir polārblāzma.. Bet laiciņš rādās jauks, Mēness ar Venēru kopā pazūd zem horizonta un zaļā blāzmu arka sāk izrādīt kādas dzīvības pazīmes.”
“Nu nekas īpašs jau patiesībā… pēc kāda laiciņa viss pazuda ka nebijis. Bet tad kad biju jau migā, atnāca SMS ar textu: Kp5.”
Kārtējo reizi, pēdējās nedēļas laikā, Latvijā bija iespējams novērot ziemeļblāzmas, bet diemžēl paveicās tikai dažiem, jo debesis pārsvarā bija nomākušās. Ziemeļblāzmu intensitāte gan bija ļoti augsta, pat Rīgā ap 9-10 vakarā virzienā zem Veneras un Jupitera bija manāma zaļa gaismas blāzma.
Kā liecina ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes (NOAA) sniegtā informācija, ziemeļblāzmas ap 20:30 (pēc Latvijas laika) pārklāja vismaz pusi Latvijas teritorijas.
Lai gan pēc publiskiem datiem, magnētisko vētru stiprums sasniedza gan tikai G2 (mērenu) līmeni.
Toties lokālie magnetometri, piemēram Helsinku (Somija), ap plkst. 7 vakarā uzrādīja īslaicīgus, bet toties ļoti spēcīgus magnetosfēras traucējumus.
Un tagad pie bildēm… 🙂
Par labu ziemeļblāzmu redzamību Latvijā liecina arī StarSpace forumā ievietotā Andra R. fotogrāfija no Zilupes:
Šovakar…kamēr mākoņi ļāva…
Andrim Jermutam no Ķesterciema arī izdevies iemūžināt kāvus.
15.marta vakarā Ķesterciemā kārtējo reizi bija vērojama ziemeļblāzmu.
Ziemeļblāzmu video un fotogrāfijas no Jāņa Šatrovska (Burtnieki) – shauttra.blogspot.com
Nūuu pēc kosmisko laikapstākļu parametriem rezultātam vajadzēju būt iespaidīgākam, bet nu kā ir, tā ir…. 🙂 Neilgi pēc saulrieta paspēju vēl zodiakālo gaismu saķert, pēdējais brīdis ar` bija. ja ne, tad nāktos gaidīt līdz rudenim…
Kā jau bija gaidāms, arī šovakar tika sagaidīta ziemeļblāzma. Aktivitāti nodrošināja ~M3 (M8.4 red. pieb. 😉 ) kategorijas uzliesmojums uz Saules. Šoreiz ziemeļblāzma bija jūtami vājāka par iepriekšējo, bet tomēr prieks to redzēt mūsu platuma grādos. Atliek vien gaidīt nākošo ar cerību, ka būs pietiekoši jaudīgi Vēl bildēs var redzēt mūsu galaktikas tuvāko kaimiņu galaktiku – Andromēdu (pa kreisi augšā)
P.S. Varbūt saņemšos uztaisīt mazi īsfilmu par šovakar redzēto, tā kā sekojiet līdz. P.S.S. Drīzumā raksts par citiem ziemas debesīs vērojamiem objektiem.” – miedzinjsh.wordpress.com
13.marta vakarā un naktī uz 14.martu ziemeļu puslodes iedzīvotājiem būs iespēja vērot ļoti interesantu parādību – Venēra un Jupiters vizuāli viens no otra atradīsies ļoti nelielā attālumā.
Kā ziņo ārvalstu mediji, šāda parādība vērojama aptuveni reizi 13 mēnešos. Tiek ziņots, ka ap plkst.19 pēc Latvijas laika, vakara debesīs rietumu pusē aptuveni 40 grādu augstumā no Zemes varēs redzēt divas spilgtas «zvaigznes».
12.03.2012 @ Marek Nikodem of Szubin, Poland
Tiem, kas parādību vēros ar neapbruņotu aci, attālums starp abiem debesu ķermeņiem šķitīs ļoti niecīgs – aptuveni trīs līdz četri centimetri. Tiek ziņots, ka Venēra atradīsies augstāk un būs mazliet spilgtāka par Jupiteru. Planētas jau vairākus mēnešus pakāpeniski satuvinās, taču 13.martā šis process sasniegs savu kulmināciju.