Nacionāla mēroga plūdu draudi Lubānas ezerā
08/07/2012
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) 9.jūlijā plkst.11 sasaucis Krīzes vadības padomes (KVP) ārkārtas sēdi saistībā ar situāciju Lubānas ezerā.
Kā aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses pārstāve Inga Vetere, KVP ārkārtas sēde sasaukta pēc Zemkopības ministrijas lūguma, lai izskatītu tās sagatavoto informāciju par nacionāla mēroga plūdu draudu izraisošu situāciju ar Lubānas ezera dienvidaustrumu dambi un priekšlikumiem par nepieciešamo operatīvo rīcību to novēršanā.
Zemkopības ministrija skaidro, ka Lubānas ezera dienvidaustrumu dambis ir kritiskā stāvoklī, arī citas Lubānas zemienes hidrotehnisko būvju kompleksa hidrotehniskās būves nav atbilstoši uzturētas līdzekļu trūkuma dēļ.
Avārija pie Lubānas ezera, kur 2010 gada 4.maijā ūdeņi pārrāva Kalnagala slūžas, kā dēļ lielās platībās tika applūdināti lauksaimniecības sējumi @ Diena
Tādēļ dienvidaustrumu dambja iespējamās avārijas gadījumā var iestāties ķēdes reakcija, ciest arī citas ar ezeru saistītās būves, iespējami ne tikai lauksaimniecības zemju applūšanas riski, bet rodas papildu draudi arī zemāk esošajām teritorijām Aiviekstes upes un Daugavas krastos, tostarp VAS “Latvenergo” piederošajiem Aiviekstes HES un tālāk Daugavas HES kaskādei.
Avārija pie Lubānas ezera, kur 2010 gada 4.maijā ūdeņi pārrāva Kalnagala slūžas, kā dēļ lielās platībās tika applūdināti lauksaimniecības sējumi @ Diena
Ministrija skaidro, ka ezers ne tikai kalpo kā ūdenskrātuve lauksaimniecības zemju mitruma regulēšanā, tam arī ir ietekme uz plūdu riskiem Pļaviņu pilsētā vai ledus sastrēgumiem augšpus Aiviekstes ietekas Daugavā, kuri savukārt ietekmē Jēkabpils pilsētu un Salas novadu.
Dambja pārrāvuma gadījumā var applūst līdz 60 000 hektāru zemes, to starpā piecas apdzīvotas vietas. Neatgriezeniski bojājumi plūdu gadījumā var tikt nodarīti ceļiem, elektrolīnijām, sakaru kabeļiem, lauksaimniecībā izmantojamām zemēm un mežiem.
Kritiskā situācija Lubānas ezerā 2010 gada maijā
Izvērtējot katastrofu riskus pie sevišķi nelabvēlīgu apstākļu sakritības, Lubānas ezera un hidrotehnisko būvju ietekme uz Daugavas HES kaskādes darbības režīmu ekstremālos apstākļos, piemēram, pie pavasara palu maksimālajām caurtecēm, var būt vērā ņemama, jo pārsniedz 10% no Daugavas baseina kopējā sateces baseina, tādējādi palielinot arī riskus ar Daugavas HES kaskādi saistītās apdzīvotās vietās.
Sanāksme par Lubānas ezeru 2011 gada maijā
Zemkopības ministrija norāda, ka ar tās rīcībā esošajiem līdzekļiem problēmu var risināt ne ātrāk kā 2014.gadā, tomēr problēma ir pārāk akūta, un tai ir nepieciešams tūlītējs risinājums.
Efektīvākais risinājums, kas paver iespēju novērst avārijas draudus, nesagaidot nacionāla mēroga plūdus Lubāna ezera dienvidaustrumu dambja pārrāvuma gadījumā, Zemkopības ministrijas ieskatā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīcībā patlaban esošo finanšu instrumentu izmantošana.
Citāda Pasaule 