Anglijas pilsētiņu pārklāj “putu vētra” (video)
14/01/2012
Šī lapa vairs nav pieejama.
Vizuālās informācijas monitorings
17/09/2011 1 komentārs
Daugavpilī ceturtdienas rītā kāda veikala logos ielēcis alnis, kurš pēc savainošanās ar stikliem un iedzīvotāju saceltās brēkas no notikuma vietas aizbēdzis. Valsts policijas Latgales reģiona pārvalde informēja, ka Valkas ielā 1 veikala pagalmā ieklīdis alnis, kurš acīmredzot apjucis un ielēcis veikala logos. Kad viņu iztraucējuši iedzīvotāji, ar stikliem savainotais dzīvnieks no iežogotā pagalma izskrējis un devies ezera virzienā. Veikalam bojāti divi logu stikli.
Šī lapa vairs nav pieejama.
Varbūt ka alnis ieradies no Zviedrijas 😀 , jo trešdien…
Zviedrijas ciematā Stūrebru valsts dienvidos kādas mājas īpašnieks atklājis, ka viņa dārzā plosījies alnis un kunga dūšā nozadzis bērnu šūpoles, vēsta Zviedrijas ziņu interneta izdevums “The Local”, atsaucoties uz vietējo presi.
Ierodoties mājās trešdienas vakarā, vīrietis ieraudzījis, ka viņa dārzs ir pilns ar pusnograuztiem āboliem. Ātri vien mājas īpašnieks atklājis, ka no pagalma pazudušas arī bērnu šūpoles. Vīrietis nekavējoties izsauca policiju, kas savukārt sazinājās ar vietējo mednieku, lai tas atrastu apreibušo un, iespējams, ievainoto alni. Lai arī policistiem un medniekam tā arī neizdevās satikt vainīgo, galu galā viņi atrada šūpoles, kas bija uzmestas kokā mežā aptuveni puskilometra attālumā no mājām.
Rudenī Zviedrijā apreibuši aļņi ir visai ierasta parādība – dārzi ir pilni ar ierūgušiem āboliem, ar kuriem dzīvnieki labprāt mielojas. 😀
Nedēļu pirms tam, 6.septembrī apreibinājies alnis Gēteborgā (Zviedrijā) uzrāpās ābelē un tur arī palika… Nocelt viņu nācās glābējiem.
Toties Norvēģijā netālu no Oslo, alnim 5.septembrī neiepatikās kalnu skrējēji.

Vieni no visneizskaidrojamākajiem un atpazīstamākajiem geoglifiem (Milzīgi zīmējumi uz zemes, kuri redzami tikai no “putna lidojuma”) atrodas Naska plato Peru.
Tagad vel viens milzīgs geoglifs ar Google Map palīdzību atrasts Urālu taigā. Zīmējuma vecums ir aptuveni 9-11 tūkstoši gadu, bet tā lielums ir līdz 2 kilometriem.
Bet uzminiet, kas tur uzzīmēts? Nu protams ka alnis. 😀 Jo leģenda vēsta ka alnis reiz norija Sauli un taigā iestājās krēsla, tādēļ viedie taigas iedzīvotāji alni pielūdza kā Dievu.
Šī lapa vairs nav pieejama.
Informācijas avoti: TVNET, Photo Blog, Новости в фотографиях, Vesti.ru, Delfi.lv
06/09/2011
2011. gada 18. augustā virs Algau publiskās observatorijas Bavārijas dienvidrietumos varēja vērot neparastu skatu, kad satikās divi ļoti atšķirīgi fenomeni – viens saistīts ar modernām tehnoloģijām, bet otrs ar dabas spēkiem.
Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) speciālisti pārbaudīja Vendelšteina lāzera vadzvaigzni, raidot atmosfērā spēcīgu lāzera staru. Tai pat laikā tuvojās viens no spēcīgākajiem šīs vasaras negaisiem. Apskatot šo attēlu, ir skaidrs, kādēļ ESO teleskopi atrodas Čīlē nevis Vācijā.
No pelēkajiem, blīvajiem mākoņiem lejup šāvās zibeņi. Martins Kornmessers fotografēja ainavu. Tīras nejaušības rezultātā šajā attēlā lieliski sakombinējies lāzera stars un zibens, drīzāk atgādinot ainu no zinātniskās fantastikas žanra nevis īstenības. Tobrīd negaiss vēl atradās patālu no observatorijas.
Attēlā redzams 20 vatu lāzers. Zibens jauda mēdz sasniegt pat triljonus vatu, lai gan tikai uz dažām sekundes daļām. Drīz vien pēc šī attēla tapšanas brīža, vētra sasniedza observatoriju un darbus nācās beigt. Lai arī mūsdienās cilvēks ir apguvis dažādas modernas tehnoloģijas un atradis tām pielietojumu, dabas spēku priekšā joprojām esam nespēcīgi.
Šī lapa vairs nav pieejama.Lāzera vadzvaigznes ir mākslīgas zvaigznes, kuras tiek veidotas 90 kilometru augstumā Zemes atmosfērā, izmantojot jaudīgus lāzerus. Šīs zvaigznes novērojumi ļauj analizēt atmosfēru un veikt nepieciešamās izmaiņas attēla apstrādē, lai mazinātu atmosfēras radītos defektus. Šo metodi dēvē par adaptīvo optiku. Vendelšteina lāzera vadzvaigzne tiek veidota, kombinējot lāzeri ar nelielu teleskopu, kuru iespējams uzstādīt jau uz lielāka teleskopa.
10/07/2011
Permas iedzīvotāji Krievijā 7.jūlijā novēroja šim reģionam neparastu dabas parādību – tesmeņveidīgos jeb maisveida mākoņus.
Šī lapa vairs nav pieejama.Tesmeņveidīgie mākoņi jeb maisveida mākoņi (Mammatus, (mam)) ir mākoņi ar nokareniem puslodes formas izspiedumiem to apakšdaļā. Šie izspiedumi tiecas uz leju līdzīgi tesmeņiem vai nokarenām kabatām. No tā radies mākoņu nosaukums (latīņu: mamma — tesmenis, krūts dziedzeris). Šādi mākoņi retumis novērojami negaisa mākoņu aizmugurē vasaras periodā. Tie veidojas, strauji izbeidzoties vertikālajām strāvām, kas atbildīgas par gubmākoņa plakanās apakšas un izliektās virsotnes rašanos — tad mākoņa apakšdaļa sāk nolaisties, veidojot uz leju vērstus izliekumus.
Biežāk Mammatus mākoņi novērojami tropiskajos platuma grādos un saistīti ar tropiskajiem cikloniem.
Informācijas avoti: PRPPerm.ru, Vikipēdia