Smoga radītais piesārņojuma līmenis Singapūrā sasniedz jaunus rekordus

Ceturtdien piesārņotības līmenis Singapūrā sasniedzis 371 punkta atzīmi, pārspējot visus iepriekšējos rekordus. Singapūras ministru prezidents brīdina, ka smogs no pilsētvalsts varētu neatkāpties vēl vairākas nedēļas.

https://citadapasaule.com/wp-content/uploads/2013/03/video.jpg https://citadapasaule.com/wp-content/uploads/2013/04/photo.png Video Foto

Pirmo reizi 3 miljonu gadu laikā…

MAUNA LOA OBSERVATORYPirmo reizi 3 miljonu gadu laikā Zemes atmosfēras piesārņojums ar ogļskābo gāzi (CO2) sasniedzis simbolisko 400 ppm (daļas no miljona) robežu. Tādus datus pēdējā nedēļā reģistrējusi Havaju salu Mauna Loa observatorija. Pirmos mērījumus observatorija veica 1958 gadā un tad gaisa piesārņojums ar CO2 bija 317 ppm. Oglekļa dioksīda līmenis atmosfērā pieaudzis vismaz  par 40% pēdējos 200 gados, palielinoties no 280 ppm līdz 400 ppm.

Trīs miljonu gadus atpakaļ Pliocēna laikmetā Zemes vidējā temperatūra bija par 3-4 grādiem augstāka, bet pasaules okeāna līmenis par 40 metriem augstāks.

Indija tuvojas ekoloģiskai katastrofai

india_pollution_1Indija šobrīd ir pārkāpusi to “sarkano robežu”, aiz kuras ekoloģiskā katastrofa kļūst neizbēgama.

Kā ziņo ekologi, tikai 20% no visa notekūdeņu apjoma šīs valsts apdzīvotajās vietās nokļūst attīrīšanas iekārtās. Pārējie 80% – 32 miljoni (!) tonnu gadā – “pa tiešo” ieplūst upēs un citās ūdenskrātuvēs, caur augsni iesūcas gruntsūdeņos, saindējot dzeramo ūdeni.

Kā liecina kontroles institūciju dati, Indijā tikai 2% apdzīvoto vietu ir attīrīšanas iekārtas. Tam visam klāt vēl nāk neiedomājami augsts toksiskais piesārņojums no nelielām fabrikām un rūpnīcām. Analīzes uzrāda, ka visā valsts teritorijā nitrātu līmenis ūdenī ir daudzkārt augstāks par pieļaujamo normu.

https://citadapasaule.com/wp-content/uploads/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

“Zaļajai” Latvijai var nākties pirkt emisiju kvotas

Sagaidījām… 😯

Mežu nozarē strādājošie spiež trauksmes pogu, ka Latvija savulaik esot uzņēmusies pārāk lielas saistības siltumnīcas efekta gāzu piesaistei. Proti, katrai Eiropas valstij ir pienākums nodrošināt, ka tās meži un kūdras purvi tā teikt uzsūc noteiktu apjomu dabai kaitīgās CO2 gāzes. Ja šo mērķi nevar izpildīt, valstij jāpērk tā sauktās kvotas papildu emisijām. Līdz šim Latvija vairāk izcēlusies kā aktīva šo vienību tirgotāja, ne pircēja un šobrīd situācija var pavērsties pretējā virzienā…

https://citadapasaule.com/wp-content/uploads/2012/11/arrow-2.png Turpinājums