Vizuālās informācijas monitorings
02/10/2012
Par spīti spožajam mēnesim naktī uz 1.oktobri, Kanādā un ASV ziemeļu daļā dažiem fotogrāfiem ziemeļblāzmu tomēr izdevās “iemūžināt”.
Jukonas ezers, Kanādā
Augšezers (Lielākais no pieciem Lielajiem ezeriem) Mičiganas štatā , ASV
Mičiganas štats , ASV
28/09/2012
ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) Marsa izpētes visurgājējs Curiosity atradis pierādījumus tam, ka uz Sarkanās planētas kādreiz bijis ūdens, kas ir svarīgs priekšnoteikums dzīvības eksistencei.
Visurgājēja uzņemtajos fotoattēlos redzami Marsa virsmas akmeņi, kurus, visticamāk, noapaļojis un pārnēsājis ūdens. NASA uzskata, ka tie kādreiz atradušies aptuveni pusmetru dziļa strauta dibenā un tie ir pārāk smagi, lai tos turp būtu atgādājis vējš.
NASA speciālisti vēl nav mēģinājuši izpētīt akmeņu ķīmisko sastāvu, izmantojot visurgājēja aparatūru, jo uzskata, ka vēlāk tiks atrasti daudz labāki paraugi. «Tekošs ūdens ir viena no vietām, kur varēja dzīvot mikroorganismi. Atrastie akmeņi varētu nebūt labākā vieta, kur saglabājušās to pēdas,» aģentūrai Reuters skaidroja Kalifornijas Tehnoloģiju universitātes eksperts Džons Grocingers (John Grotzinger).
Curiosity projekta kopējās izmaksas sasniedz 2,5 miljardus ASV dolāru. Visurgājēja sekmīga nolaišanās uz Marsa virsmas ir liels sasniegums NASA, kuru pēdējos skārusi apjomīga finansējuma samazināšana. Uz Sarkanās planētas visurgājējs darbosies divus gadus.
Visurgājējs uz Marsa meklē pierādījumus dzīvības eksistencei. Paredzēts, ka visurgājējs veiks urbumu 396 metru attālumā no sākotnējās nosēšanās vietas esošos Marsa iežos.
db.lv, PIK.lv, NASA Jet Propulsion Laboratory, VideoFromSpace
25/09/2012
Pagājušās nedēļas nogalē tika atklāta jauna komēta, kurai paredz spožu nākotni 2013. gada nogalē, kad tā 2013. gada 28. novembrī atradīsies mazāk nekā divu miljonu kilometru attālumā no Saules. Vistuvāk Zemei komēta būs 2013.gada 26.decembrī.
Šobrīd tiek prognozēts, ka tās redzamais spožums varētu sasniegt pat “-16” zvaigžņlielumu. Tas nozīmē, ka tā būs spožāka nekā pilns Mēness, kura zvaigžņlielums sasniedz “-12,74”.
Ja prognozes piepildīsies, tad C/2012 S1 noteikti būs viena no iespaidīgākajām komētām cilvēces vēsturē, daudzkārt pārspējot slaveno Heila-Bopa komētas iznācienu 1997. gadā…
…kā arī, visticamāk, arī ilgi gaidīto Pan-STARRS (C/2011 L4), kas uz skatuves kāps 2013. gada martā.
C/2012 S1 atklāja Krievijas Starptautiskā zinātniskā optiskā tīkla (ISON) projekta ietvaros, kad 21. septembra naktī astronomi Vitālijs Ņevskis un Artjoms Novičonoks nofotografēja komētu ar 0,4 metru reflektoru. Komētas orbīta ir tuva parabolai, kas nozīmē to, ka tā, visticamāk, ir ieradusies no Oorta mākoņa.
Šobrīd komēta meklējama Vēža zvaigznāja ziemeļaustrumos. Tās pašreizējais zvaigžņlielums ir +18. Tā nav ieraugāma šobrīd ar neapbruņotu aci vai pat nelielu teleskopu. Ar binokli to varēs sākt vērot 2013. gada vasaras nogalē, bet ar neapbruņotu aci – sākot jau ar 2013. gada novembri un līdz pat 2014. gada janvāra vidum.
Jāņem gan vērā, ka komētu spožuma prognozes bieži krietni vien pārspēj reālos datus. Vecāka gadagājuma entuziasti varētu atcerēties ažiotāžu, kāda tika sacelta ap Kohouteka komētu 1973. gadā. Lai arī komēta nekļuva par “gadsimta komētu”, tā bija pietiekami spoža un redzama ar neapbruņotu aci. Pat ja C/2012 S1 sekos Kohouteka komētas pēdās, tā būs labi pamanāma un, iespējams, spožākā, kādu pieredzēsiet savas dzīves laikā.
Tā kā komētas redzamības periods solās būt patiesi garš, kādai skaidrai naktij noteikti būs jābūt, lai ikviens, kurš vēlēsies, varētu papriecāties par “astes zvaigznes” ierašanos. Un cerēsim, ka tā tiešām pieturēsies pie prognozēm!
Starspace.lv, Vesti.ru, Astropix.com, remanzacco.blogspot.com, history.nasa.gov, KurdstanPlanetarium
Citāda Pasaule 