Rīgas jūras līča piekrastē pie Ģipkas konstatētas zilaļģes (Foto)

Valsts vides dienests informē, ka Rīgas jūras līča piekrastē pie Ģipkas novērojama maija mēnesī reti sastopama parādība – zilaļģes. Atsaucoties uz vietējo iedzīvotāju un Rojas novada pašvaldības policijas sniegtajām ziņām par krastā izskalotu nezināmu vielu gaiši zaļā krāsā, Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes inspektori noskaidroja, ka apmēram 300 m garā joslā gar piekrasti ir izskalotas zilaļģes.

Apskatot 11.maijā piekrastē paņemtos paraugus, Latvijas Hidroekoloģijas institūta speciālisti apstiprināja, ka tās ir zilaļģes (Aphanizomenon un Nodularia), kuru masveida savairošanās Baltijas jūrā parasti ir novērojama tikai jūlija un augusta mēnešu karstajās dienās. Šo maijā novēroto fenomenu zinātnieki skaidro ar lokāliem hidroloģiskiem apstākļiem, kā arī silto un saulaino laiku, kas veicinājis labvēlīgus apstākļus zilaļģu attīstībai. Patlaban ziņu no citām vietām Latvijā par novērotām zilaļģēm vēl nav.

Zilaļģes, kas šonedēļ novērotas Rīgas jūras līča krastā pie Ģipkas, visticamāk, nākušas no Igaunijas puses, kur ūdens ir siltāks, stāstīja Latvijas Hidroekoloģijas institūta direktore Anda Ikauniece. “Visticamāk, ka zilaļģes nav saaugušas pie Latvijas krastiem Rīgas līcī, bet gan ar vējiem atpūstas no Igaunijas puses, kur ūdens ir siltāks, jo gultne ir seklāka. Zilaļģes šajā gadalaikā saaugušas un savairojušās vietā, kur sekluma dēļ ūdens temperatūra ir augstāka. Cik var redzēt pēc satelītnovērojumiem, Latvijas pusē lielā koncentrācijā zilaļģes nav izveidojušās,” sacīja Ikauniece.

Pēc speciālistu domām, Rīgas jūras līča krastā pie Ģipkas atpūstās zilaļģes kādu laiku vēl būs novērojamas, taču ar laiku tās izzudīs, jo, mainoties vēja virzienam un stiprumam, tās tiks aizpūstas prom, kā arī zemās ūdens temperatūras dēļ tās aizies bojā. Pie Latvijas krastiem ūdens temperatūra ir pietiekami zema, tādēļ tā nav labvēlīga zilaļģu vairošanās procesam. Aļģes ir īslaicīgi dzīvojoši organismi, kas pie labvēlīgiem apstākļiem ātri vairojas, savukārt, kad apstākļi vairs nav labvēlīgi, zilaļģes iet bojā, pūstot, sadaloties vai nogrimstot, skaidroja Ikauniece.

Dažas no zilaļģēm ir potenciāli toksiskas, kas nozīmē, ka tās noteiktos apstākļos pie siltas ūdens temperatūras, kas ir virs plus 20 grādiem, var attīstīt toksīnus, kas ir kairinoši, alerģiju un citu reakciju izraisoši. Piemēram, pēc šāda ūdens norīšanas cilvēkiem ir slikta dūša, bet pēc peldes tiek novērots ādas kairinājums. Tagad, esot Rīgas jūras līča krastā, zilaļģes nelabi ož un patērē skābekli, jo pūst, taču šajā gadalaikā tā nebūs ilgstoša problēma. Galvenais ir neļaut savam sunim dzert šādu ūdeni, jo dzīvnieku var piemeklēt caureja vai vēdersāpes, vēstīja Latvijas Hidroekoloģijas institūta direktore, piebilstot, ka zilaļģes maijā ir interesanta parādība.

Informācijas avoti: VVD, Delfi.lv

Tornado plosās Taivānas galvaspilsētā Taipejā (Video)

Taipejas iedzīvotāju mierīgo ikdienu vakar 12.maijā iztraucēja spēcīgs virpuļviesulis.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Informācijas avots: Irish Weather Online

Fukušimā viss vēl tikai sākas, bet Japānā jau apturēti 60% AES kodolreaktoru (Video)

Radiācijas līmeņa samazināšanas darbi Fukušimas atomelektrostacijā (AES) rit pilnā sparā. Kopš katastrofas 2011.gada 11.martā pagājuši jau divi mēneši un, ja glābēju darbs kopumā tuvojas noslēgumam, tad zinātniekiem viss vēl tikai sākas, jo priekšā ir avārijas seku likvidēšana, vēstī aģentūra «Interfax». Pirms diviem mēnešiem pasauli satricināja ziņas par katastrofu Japānā, kuras sekas skāra teju visu pasauli. Honsju salas piekrasti satricināja 9 ballu spēcīga zemestrīce, kas izsauca arī postošo cunami vilni. Tādā veidā vairākas Japānas pilsētas un ciemi burtiski tika noslaucīti no zemes virsas.

Tāpat stihijas radīja problēmas vairākās Japānas AES, tomēr vissmagāk cieta Fukušimas AES, kur dzesēšanas sistēmas traucējumu dēļ izcēlās vairāki ugunsgrēki un nogranda vairāki sprādzieni. Tāpat notika radioaktīvo vielu noplūde, piesārņojot gan atmosfēru, gan arī ūdeni.Zinātnieki situāciju Fukušimā joprojām vērtē kā nestabilu. Tāpat zinātniekiem šķiet, ka liela daļa informācijas tiek noklusēta. «Es pieļauju, ka ir iespējama šīs avārijas tālākā attīstība,» sacīja akadēmiķis Vladimirs Kuzņecovs. Viņš ir pārliecināts, ka joprojām nestabilas ir arī citas Japānas AES.

Šī lapa vairs nav pieejama.

No Fukušimas AES vel joprojām kaut kas kūp…

Speciālistus dara bažīgus fakts, kas aizvien biežāk izskan medijos – Japāna daudz ko noklusē.

Meteoroloģiskie mērījumi arī vel joprojām uzrāda radionuklīdu izdalīšanos no Fukušimas AES

Tikmēr spēkstacijas apsaimniekotājs TEPCO jau kārtējo reizi atvainojas iedzīvotājiem, kuru mājas iekļuva evakuācijas zonā. Uzņēmuma pārstāvis Dzjuniti Macumuto solīja, ka nākamās nedēļas sākumā pavēstīts par progresu, kāds panākts pirmajā reaktorā, kur joprojām tiek veikti stabilizācijas darbi.

Japānā pēc cunami un zemestrīces izraisītās avārijas “Fukušima 1” atomelektrostacijā (AES) ir apturēti 60% no valstī esošajiem reaktoriem, ziņo ārvalstu masu mediji, atsaucoties uz Japānas telekanālu NHK.  Japānā ir 54 kodolreaktori, kas izvietoti 17 stacijās visā valstī. Pašlaik 32 no šiem reaktoriem nestrādā.

Vairāki analītiķi uzskata, ka reaktoru apturēšana valstī var apgrūtināt energoapgādi valsts austrumu un centrālajā daļā, kur pēc marta sākumā notikušās zemestrīces un cunami regulāri tiek pārtraukta elektrības padeve. Jau vēstīts, ka pēc postošās zemestrīces un cunami viļņa šā gada marta vidū notika vairākas avārijas Fukušimas 1.atomelektrostacijā Japānas ziemeļaustrumos, no ierindas izgāja kodolreaktoru dzesēšanas iekārtas un sākās radiācijas noplūde. Kodolkrīze AES vēl turpinās.

Informācijas avoti: Apollo, Delfi.lv, nuckelchen1, weatheronline.co.u

ASV lielākā upe Misisipi draud pārsniegt 1927.gada Lielo plūdu rekordu ( Video, Foto)

Strauji kāpjošais ūdens līmenis vienā no ASV lielākajām upēm Misisipi tuvākajās dienās var sasniegt 1927.gada Lielo plūdu rekordu, un varas iestādes no upes krastiem evakuē tūkstošiem cilvēku, otrdien ziņo ārvalstu masu mediji.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Aģentūra “Reuters” informē, ka visaugstākais ūdens līmenis pirmdien reģistrēts Tenesijas štatā pie Memfisas, kur tas tikai par dažiem centimetriem atpaliek no 1927.gada rekordatzīmes. Memfisas varas iestādes jau atvērušas slūžas, lai novērstu tālāku ūdens celšanos un novadītu pieplūstošo ūdeni zemāk pa upi esošās Jaunorleānas virzienā.

Šobrīd pie Memfisas pilsētas Tenesijas štatā Misisipi upe tik ļoti izgājusi no krastiem, ka tās platums sasniedzis piecus kilometrus – tas ir sešas reizes vairāk par tās parastajiem izmēriem. Tāpat divkāršojies upes straumes ātrums, sasniedzot līdz pat 20 kilometriem stundā.

Memfisas Metedobiroja pārstāvis Džons Sermons informējis, ka pirmdien dienā ūdens līmenis Misisipi sasniedzis 14,6 metrus, kas ir tikai nedaudz zemāk nekā 1927.gadā, kad ūdens pakāpās līdz 14,8 metru atzīmei. Sermons uzskata, ka plūdu draudi reģionā saglabāsies vēl vismaz astoņas dienas, un šajā laikā var krist visi līdz šim Misisipi reģistrētie plūdu rekordi.

Postošie plūdi skāruši uzreiz astoņus ASV štatus, tai skaitā lielu pilsētu – Memfisas, Ņūorleānas (Luiziāna) iedzīvotājus, kuri jau ir gatavi pamest savus mājokļus. Varas iestādes aptuveni 1,3 tūkstošu māju iemītniekiem ieteikušas evakuēties, tāpat aplēsts, ka plūdi var kaitēt aptuveni trim tūkstošiem nekustamo īpašumu.

Pirmdien cīņā ar plūdiem devās arī militārie inženieri, kuri ūdens līmeņa samazināšanai atvēruši dambi. «Misisipi ir ļoti spēcīga upe,» sacīja viens no glābšanas darbu vadītājiem Bobs Neišens, un piebilda: «Mēs līdz šim brīdim nezinām, kādā virzienā tā plūdīs jau rīt. Ūdens ļoti apdraud cilvēkus. Tūkstošiem jau ir atņemti mājokļi.»

Šī lapa vairs nav pieejama.

1927.gadā Misisipi notika Lielie plūdi – vieni no lielākajiem ASV vēsturē. Postījumu apmērā šī dabas stihija var sacensties vien ar viesuļvētru “Katrīna”, kas 2005.gadā noslaucīja no zemes Ņūorleānu un tās apkārtni, izraisot plūdus, kas skāra desmit štatus ASV dienvidos un vidējos rietumos.

1927.gada 15.aprīļa lietusgāzēs 18 stundu laikā nolija 15 centimetri nokrišņu. Upe izkāpa no krastiem, un straume, kas spēkā divkārt pārsniedza Niagāras ūdenskritumu, noslaucīja dambi pie Grinvilas. Misisipi izpostīja dambjus 145 vietās un appludināja 70 tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Ūdens līmenis vietām sasniedza 10 metrus un 1927.gada maijā Misisipi platums pie Memfisas bija aptuveni 97 kilometri. Dabas stihijā gāja bojā simtiem cilvēku, 700 000 palika bez pajumtes.

Informācijas avoti: Delfi.lv, Apollo, Петербург-Пятый канал,Vesti.ru, Новости в фотографиях