ASV atradusi jaunu ārējo ienaidnieku teroristu Nr.1 – Māti Dabu

ASV iekšējās drošības eksperts Pentagonā Pols Stoktons modelē situāciju apokaliptisku katastrofu gadījumos, kuru iespaids būs graujošāks nekā 2001. gada 11. septembra teroraktiem. Šīs potenciālās katastrofas var miljoniem parastu amerikāņu dzīvi “apgriezt kājām gaisā”, raksta žurnāls “Newsweek”.

ASV aizsardzības ministra vietnieks Stoktons tās sauc par “sarežģītām katastrofām”, uzskatot, ka tām būs “kaskādes efekts”, tostarp arī sociāli politisks, raksta žurnālists Kristofers Dikijs. Stoktona modeļos figurē dabas katastrofas, kas var nogalināt desmitiem tūkstošu cilvēku, uzspridzināt ekonomiku, izsist pamatīgu caurumu nacionālās drošības sistēmā. “Un terorists, kas vainojams šajās šausmās, būs Daba,” raksta žurnāls.

Stoktons un citi eksperti nešaubās: dabas katastrofas, daudz postošākas par viesuļvētru “Katrīna”, notiks. Globālā sasilšana un Pasaules okeāna līmeņa celšanās jau rada aizvien stiprākus un plašākus orkānus un aizvien bīstamākas vētras.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Ja ticam Alam Goram, vairāki zinātnieki vēlas Safīra – Simpsona skalai pievienot jaunu atzīmi – sesto kategoriju. Piektajai kategorijai pašreiz atbilst vētras ar vēja ātrumu virs 248 kilometri stundā. Jaunajā – sestajā kategorijā ietilptu vētras ar vēja spēku 280 – 288  kilometri stundā.

Gors arī piebilst, ka šogad ASV jau pārdzīvojusi 10 dabas katastrofas, kuru radītie zaudējumi pārsniedz vienu miljardu ASV dolāru, un kuru radīto ārkārtas situāciju novēršanai jau iztukšots viss tam atvēlētais gada budžets.

“Problēma nav tikai tajā, ka dabas trakojošais milzis ir kļuvis tik varens. Bēda ir tajā, ka rajoni dabas katastrofu ceļā ir biezi apdzīvoti,” teikts rakstā. “Vērojama tendence, ka cilvēki turpina pārcelties uz lielpilsētām, bet tās visas atrodas piekrastēs,” skaidro Madhu Berivāls no “IEM”, kas draudu potenciālu Jaunorleānai bija izpētījusi vēl pirms “Katrīnas”.

“Eksistē vēl briesmīgāki scenāriji, nekā nesenā zemestrīce Japānā, kas izraisīja cunami un atomelektrostacijas (AES) “Fukušima -1″ avāriju,” teikts rakstā. Piemēram, 1811./1812.gada ziemā ASV Memfisas ziemeļu daļā notika spēcīgu zemestrīču sērija. Misisipi upe sāka tecēt atpakaļ, krasti iebruka, radās jauni ezeri. Taču bojāgājušo cilvēku skaits nebija liels, jo toreiz tā bija mazapdzīvota teritorija.

Amerikāņu zinātnieki ir aprēķinājuši : ja 7,7 ballu spēcīga zemestrīce šajā pašā vietā notiktu tagad, tā paņemtu 86 000 cilvēku dzīvības, tiešie draudi ekonomikai sasniegtu 300 miljardus ASV dolāru (150 miljardus latu), bojātas tiktu 15 AES. Seku likvidēšanai vajadzētu 42 000 glābējus, būtu jāiesaista karaspēks. Tāpēc Stoktons tik lielu uzmanību pievērš iespējamajām dabas katastrofām.

Informācijas avots: Delfi.lv, The Daily Beast

Fīniksu atkal pārklāj smilšu vētra (Video)

Spēcīga smilšu vētra 11.septembrī atkal pārsteigusi Fīniksas pilsētu.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Fīniksa (angļu: Phoenix) ir pilsēta ASV, Arizonas štatā uz ziemeļiem no Sonoras tuksneša. Štata lielākā pilsēta un galvaspilsēta. Pilsētas klimats ir karsts un sauss – gadā vidēji 300 dienas ir saulainas un 89 dienas gadā vidējā diennakts temperatūra pārsniedz +38oC, bet 1990. gada 26.jūlijā gaisa temperatūra sasniedza +50oC.

Informācijas avoti: TornadoVideosdotnet, Vikipēdija

Viesuļvētras

Katrīna, Irēna un Lidija nav nekaitīgas un mīļas kundzītes, bet gan rūdītas slepkavas pret kurām visi ir bezspēcīgi. Skaistos vārdos sauktās viesuļvētras ar katru gadu kļūs niknākas – tā saka eksperti. Kāpēc tā notiek un kas Zemi sagaida nākotnē.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Viesuļvētra Katja no kosmosa 6.septembrī.

Tā īsti arī netika skaidrs kas sagaida Zemi nākotnē, bet Amerikas kontinentus tuvākās dienās sagaida atkal jaunas viesuļvētras. Tai skaitā vel vārdā nenosauktā 14 šis sezonas Atlantijas okeāna viesuļvētra…

Informācijas avoti: Jauna Nedēļa, Weather Underground, Фактор Времени

Daba un tehnoloģijas

2011. gada 18. augustā virs Algau publiskās observatorijas Bavārijas dienvidrietumos varēja vērot neparastu skatu, kad satikās divi ļoti atšķirīgi fenomeni – viens saistīts ar modernām tehnoloģijām, bet otrs ar dabas spēkiem.

Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) speciālisti pārbaudīja Vendelšteina lāzera vadzvaigzni, raidot atmosfērā spēcīgu lāzera staru. Tai pat laikā tuvojās viens no spēcīgākajiem šīs vasaras negaisiem. Apskatot šo attēlu, ir skaidrs, kādēļ ESO teleskopi atrodas Čīlē nevis Vācijā.

No pelēkajiem, blīvajiem mākoņiem lejup šāvās zibeņi. Martins Kornmessers fotografēja ainavu. Tīras nejaušības rezultātā šajā attēlā lieliski sakombinējies lāzera stars un zibens, drīzāk atgādinot ainu no zinātniskās fantastikas žanra nevis īstenības. Tobrīd negaiss vēl atradās patālu no observatorijas.

Attēlā redzams 20 vatu lāzers. Zibens jauda mēdz sasniegt pat triljonus vatu, lai gan tikai uz dažām sekundes daļām. Drīz vien pēc šī attēla tapšanas brīža, vētra sasniedza observatoriju un darbus nācās beigt. Lai arī mūsdienās cilvēks ir apguvis dažādas modernas tehnoloģijas un atradis tām pielietojumu, dabas spēku priekšā joprojām esam nespēcīgi.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Lāzera vadzvaigznes ir mākslīgas zvaigznes, kuras tiek veidotas 90 kilometru augstumā Zemes atmosfērā, izmantojot jaudīgus lāzerus. Šīs zvaigznes novērojumi ļauj analizēt atmosfēru un veikt nepieciešamās izmaiņas attēla apstrādē, lai mazinātu atmosfēras radītos defektus. Šo metodi dēvē par adaptīvo optiku. Vendelšteina lāzera vadzvaigzne tiek veidota, kombinējot lāzeri ar nelielu teleskopu, kuru iespējams uzstādīt jau uz lielāka teleskopa.

Informācijas avoti: StarSpace, ESO