Gaidāmo pasaules kataklizmu saraksts (Video)
18/10/2011 2 komentāri
Zinātnieki esot sastādījuši Zemei draudošo kataklizmu sarakstu. Ieteiktu pret to izturēties ar veselīgu skepsi! 🙂
Šī lapa vairs nav pieejama.
Bet mēdiji baumo, ka 19.gadsimta beigās cilvēcei draudēja bojāeja, ko varēja izraisīt komētas sadursme ar Zemi, pie šāda secinājuma esot nonākuši meksikāņu zinātnieki. Ja tas būtu noticis, sprādziena spēks līdzinātos trīs tūkstošiem Tunguskas meteorītu sprādzienu spēkam.
Zinātnieki izpētījuši meksikāņu astronoma Hosē Boniljesa fotogrāfijas, kas uzņemtas 1883.gada augustā. Zinātnieks toreiz fiksēja 447 objektus, kas bija redzami uz Saules diska. Analizējot fotogrāfijas, zinātnieki nonāca pie secinājuma, ka zinātnieks vērojis komētu, kas patraukusies ļoti tuvu garām Zemei un sašķīdusi vairākos fragmentos.
Spriežot pēc aprēķiniem, kosmiskie objekti Zemei garām palidojuši 538 līdz 806 tūkstošu kilometru attālumā. Objektu platums bija no 46 līdz 795 metriem, bet garums svārstījās no 68 līdz kilometram un vairāk. Ja komēta toreiz būtu ietriekusies Zemē, būtu notikusi milzīga katastrofa.
«Šie objekti bija tik tuvu, ka varēja ietriekties Zemē. To izmērs bija lielāks nekā Tunguskas meteorītam. Ja tie saskartos ar mūsu planētu, divu dienu laikā notiktu katastrofa, kas pielīdzināma 3275 Tunguskas katastrofām, kas, iespējams, novestu pie dzīvības izzušanas uz Zemes,» secina pētījuma autori.
“Geoscience Australia”, kas pazemes grūdiena spēku novērtēja uz 6,5 magnitūdām, pavēstīja, ka tas noticis tik tuvu piekrastei, ka nespēj noteikt, vai epicentrs atradies jūrā vai zem sauszemes.
Parasti lieli izvirdumi notiek ik pēc 60-80 gadiem, un pašreizējais miera periods ir ilgākais, kāds jebkad novērots.
Islandes prezidents jau 2010.gadā brīdināja Eiropu, ka tuvojas Katlas izvirdums un ka Eiropas valdībām un aviokompānijām ir jāizstrādā rīcības plāns gadījumam, ja Katlas pelnu mākonis izplestos pār Eiropu.
Informācijas avoti: 
ASV aizsardzības ministra vietnieks Stoktons tās sauc par “sarežģītām katastrofām”, uzskatot, ka tām būs “kaskādes efekts”, tostarp arī sociāli politisks, raksta žurnālists Kristofers Dikijs. Stoktona modeļos figurē dabas katastrofas, kas var nogalināt desmitiem tūkstošu cilvēku, uzspridzināt ekonomiku, izsist pamatīgu caurumu nacionālās drošības sistēmā. “Un terorists, kas vainojams šajās šausmās, būs Daba,” raksta žurnāls.
Gors arī piebilst, ka šogad ASV jau pārdzīvojusi 10 dabas katastrofas, kuru radītie zaudējumi pārsniedz vienu miljardu ASV dolāru, un kuru radīto ārkārtas situāciju novēršanai jau iztukšots viss tam atvēlētais gada budžets.
Citāda Pasaule 