Eiropas dienvidaustrumu daļā saglabājas līdz +43 grādiem (Video)

Karstuma vilnis, kas Eiropu sasniedza pirms vairāk nekā nedēļas, ar lielāko intensitāti turpinās Balkānu reģionā, kur valda svelme līdz +43 grādiem.

Meteoroloģisko brīdinājumu sistēmā «Meteoalarm» publicētā informācija liecina, ka augstākās pakāpes brīdinājums par sestdien gaidāmu ļoti augstu gaisa temperatūru aizvien ir spēkā Itālijā, Horvātijā, Serbijā un Ungārijā. Kopumā brīdinājums izsludināts vismaz 13 valstīs.

Virs +35 grādiem gaisa temperatūra sestdien paaugstināsies plašā Eiropas dienvidaustrumu daļā – teritorijā no Itālijas līdz Ungārijai, Ukrainai un Turcijai. Piektdien augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Bulgārijā, kur termometra stabiņš sasniedza +43 grādu atzīmi.

Tuvākajās dienās lielais karstums atkāpsies, Balkānu valstīs vietām pat gaidāmas nelielas salnas, tomēr nākamnedēļ gaisa temperatūra daudzviet atkal pakāpsies virs +30 grādiem. Daudzviet Eiropā saglabāsies liels sausums un ļoti augsta ugunsbīstamība mežos, brīdina sinoptiķi.

Atēnu ziemeļaustrumu pievārtē sestdienas rītā izcēlies liels mežu ugunsgrēks, kas apdraud tur esošo armijas bāzi, ziņo amatpersonas un mediji. «Uguns virzās par mežainu gravu un liesmo plašā frontē,» sabiedriskajam televīzijas kanālam NET pavēstīja vietējās municipalitātes mēra vietnieks. «Tas ir bīstami, jo apkārtnē atrodas armijas bāze.»

Policija slēgusi satiksmi pa nacionālās nozīmes lielceļu, kas ved uz ziemeļiem no Atēnām. Ugunsgrēks sākās pirms saullēkta Afidnu apkārtnē, un šobrīd tā savaldīšanā iesaistīti 100 ugunsdzēsēji. Uz notikumu vietu nosūtītas arī četras lidmašīnas un divi helikopteri.

Toties Stokholmā šogad bijušas tikai sešas īstas vasaras dienas, kad gaisa temperatūra pārsniegusi 25 grādus pēc Celsija, secinājuši zviedru meteorologi.Turpretī pagājušajā vasarā Zviedrijas galvaspilsētā termometra stabiņš 25 grādu atzīmi pārsniedza 28 dienas.

“Mums nav bijuši īsti karstuma viļņi. Gan jūnijā, gan jūlijā temperatūra 25 grādus pārsniedza tikai dažas reizes. Arī lijis daudz,” laikrakstam “Dagens Nyheter” norādīja Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūta (SMHI) meteoroloģe Līsa Frosta.

SMHI ir apkopojis datus no 1.jūnija līdz 19.augustam. Malmē Zviedrijas dienvidos šovasar gaisa temperatūra 25 grādus pēc Celsija pārsniegusi deviņas dienas, bet Gēteborgā – tikai piecas dienas.

Eksperti vēso laiku skaidro ar karstuma vilni dienvidos. “Vidusjūrā bija ļoti spēcīga augsta spiediena sistēma. Tur bija patiešām karsti. Tas ļāva zema gaisa spiediena sistēmai atnākt pie mums, atnesot mums nestabilus laikapstākļus,” skaidroja Frosta.

Tomēr šonedēļ Zviedrijā bijušas arī pāris patiešām saulainas dienas. Pirmdien Lundā gaisa temperatūra sasniedza 32,1 grādu pēc Celsija, kas ir augstākā temperatūra, kāda šogad reģistrēta Zviedrijā.

TVNET, ApolloKasjauns.lv, Телеканал ОНТ, Meteoalarm, NOAA

Postošs sausums ASV un jauni plūdi Krievijā (Video)

Ilgstošs karstums un nokrišņu nepietiekamība novedusi pie postoša sausuma 15 ASV štatus. Visvairāk no sausuma cietis Aiovas štats. ASV valsts iestādes ziņo, ka ne tikai jūlijs vien bijis rekordmēnesis karstuma ziņā – viss laika periods no šā gada janvārim līdz jūlijam bijis siltākais kopš 1895. gada, kad šādus datus sāka ievākt.

Jaunos lietavu izraisītos plūdos Krievijas dienvidos Krasnodaras novadā pie Melnās jūras gājuši bojā vismaz četri cilvēki.  Apmēram 1500 cilvēku, tostarp 275 bērni, no tuvējās apkārtnes ir evakuēti. Plūdi skāruši 600 māju un trīs sabiedriski nozīmīgas ēkas – vietējo slimnīcu, skolu un bērnudārzu. Apmēram 11 400 cilvēku Tuapses rajonā un Sočos trešdien ir palikuši bez elektrības. Elektroenerģijas apgāde kavēta arī desmit sabiedriski nozīmīgām ēkām.

Šīs ir jau otrās spēcīgās lietavas Krasnodaras novadā šovasar. 6. un 7.jūlijā lietavu dēļ pārplūda Kubaņas upe. Šajos plūdos gāja bojā 168 cilvēki, cieta vairāk nekā 34 tūkstoši, applūdis 29 tūkstošu personu īpašums, 2000 māju nopostītas, atjaunot nav iespējams vairāk nekā 400 no tām.

Delfi.lv, Vesti.ru

Pēdējos 70 gados postošākie mežu ugunsgrēki apdraud Spāniju (Video)

Vienu no Kanāriju salām – Gomeras salu – turpina plosīt meža ugunsgrēki, kuru dēļ aizvadītajā naktī ar kuģiem evakuēti vismaz 1000 cilvēki, pirmdien vēsta raidsabiedrība BBC.

Uguns vēja dēļ ātri izplatās salā, tāpēc ir slēgti daudzi salas ceļi. Glābēji cilvēkus no liesmu plosītās vietas evakuē ar kuģiem un kopš piektdienas no salas evakuēti vismaz 5000 cilvēki, bet naktī uz pirmdienu – 1000.

Nelielākās platībās uguns prosa arī mežu Tenerifē, norāda BBC. Gomeras salā, kura ir tūristiem mazāk pieprasīta kā Tenerife, uguns noplosījusi daļu vērtīga dabas lieguma, paziņojušas varasiestādes. Gomeras salā liesmas ir nopostījušas aptuveni 300 hektārus dabas rezervāta, kurš ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Lai nopostītajās teritorijās atkal augtu koki, būs nepieciešami vismaz 30 gadi, paziņojušas Spānijas varasiestādes.

Pagaidām nav ziņu par cilvēku upuriem, taču liesmas nopostījušas daudzas mājas.

Pēdējo 70 gadu laikā šie ir Spānijā postošākie meža ugunsgrēki. To dēļ salās valda arī augsta temperatūra, kas sasniedz pat 40 grādus pēc Celsija.

Dabas liegumā ir lauru koku mežs. Tajā sastopama augu valsts, kas agrāk bija izplatīta arī Eiropas dienvidos, bet tagad no šī reģiona tikpat kā izzudusi, liecina UNESCO dati.

Delfi.lv, euronews, Photo Blog

ASV šogad piedzīvo ekstrēmākos laikapstākļus vēsturē (Video)

ASV klimata galējību indekss (climate extremes index, CEI) šogad sasniedzis augstāko vērtību kopš 1910.gada, kad tika sākta šādu datu uzskaite, liecina ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes informācija.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Ekstrēmi augsta gaisa temperatūra

CEI atspoguļo, cik lielu kontinentālo štatu teritoriju skāruši ekstrēmi laikapstākļi, un šā gada pirmajā pusē tā vērtība sasniedza 46 procentus, kas ir divreiz vairāk par vidējo rādītāju. Pie ekstrēmiem laikapstākļiem pieskaita gaisa temperatūru, nokrišņu daudzumu un sausumu, kas novērojumu datu rindā ierindojas pirmajos vai pēdējos desmit procentos.

Šogad 83 procentus no kontinentālajiem štatiem skārusi ekstrēmi augsta gaisa temperatūra, krituši neskaitāmi karstuma rekordi. Jūlijs kļuva par visu laiku karstāko mēnesi ASV vēsturē, pārspējot 1936.gada jūliju. Arī pēdējo sešu un 12 mēnešu periods ir karstākais ASV vēsturē, krietni apsteidzot citus gadus.

ASV šogad piedzīvojušas ne tikai visu laiku karstāko jūliju, bet arī siltāko martu, otro siltāko maiju un trešo siltāko aprīli meteoroloģisko novērojumu vēsturē.

ASV skāris lielākais sausums kopš 1956.gada

Jau vēstīts, ka ASV skāris lielākais sausums kopš 1956.gada. Augusta sākumā mērens vai lielāks sausums bija aptvēris 57 procentus no ASV teritorijas, turklāt pēdējā mēneša laikā dubultojusies platība, kuru apņēmis ārkārtējs sausums, – tā palielinājusies no 10 procentiem jūlijā līdz 22 procentiem augustā.

Ilgstošā sausuma un karstuma dēļ šogad ASV ir gaidāma mazākā kukurūzas raža pēdējo sešu gadu laikā, piektdien informēja ASV Lauksaimniecības ministrija. Pēc tās prognozēm, sojas pupiņu un kukurūzas ražas apmērs 2012.gadā būs attiecīgi par 12 un 13 procentiem mazāks kā pērn.

Sausums nopostījis lielu daļu sējumu, un kukurūzas ražīgums ir krities līdz zemākajam līmenim kopš 1995.gada, sojas pupiņu ražīgums – līdz zemākajam līmenim kopš 2003.gada. Gaidāmās sliktās ražas dēļ ir cēlušās pārtikas cenas visā pasaulē.

TVNETNBCNews.com, NOAA