Gatavojamies vējiņam (Grafiskā informācija, Video)

Sestdienas rītā stiprākais vējš fiksēts Liepājas ostā, kur rietumu vēja ātrums brāzmās sasniedzis 23 metrus sekundē (m/s), savukārt Ventspils ostā reģistrēts 21 m/s, informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Liepājas un Ventspils meteoroloģisko novērojumu stacijā reģistrēts arī pērkona negaiss. Patlaban daudzviet Kurzemē īslaicīgi līst un krīt krusa, nokrišņu josla turpina virzīties tālāk uz austrumiem. Parasti vētra skar tikai piekrasti, bet šoreiz vēja brāzmas ar vētras spēku vai tuvu tam būs visā valstī. Līdz ar to visos Latvijas reģionos gaidāmi nelieli vēja postījumi un elektroapgādes pārrāvumi.

LVĢM informē: vējš pastiprināsies jau naktī uz svētdienu un svētdien no rīta, kad dienvidrietumu vējš teritorijas lielākajā daļā brāzmās sasniegs 16-21 m/s, bet jūras piekrastē pat 25-30 m/s. Vējaina būs visa svētdiena, vakarā un naktī uz pirmdienu vējš vēl pastiprināsies – dienvidrietumu, rietumu vējš pakāpeniski pāries ziemeļrietumu vējā un brāzmās daudzviet Latvijā sasniegs 22-27 m/s, jūras piekrastē pat 33 m/s.

Sākumā visvairāk vētru izjutīs Kurzemē. Rīgā vētras spēku dienvidrietumu, rietumu vējš sasniegs svētdien dienas laikā, stiprs un brāzmains vējš saglabāsies gan naktī uz pirmdienu, gan arī pirmdien dienas laikā.

Šī nakts vētras postījumi Norvēģijā:

Šī lapa vairs nav pieejama.

Informācijas avoti: TVNET, Diena, estofex.org, yr.no

Kad daba dusmojas (Grafiskā informācija)

Atlantijas okeānā starp Islandi un Lielbritāniju pastiprinās ciklons “Havjers” ( Xaver), tas ar orkāna spēku ceturtdienas vakarā un naktī uz piektdienu brāzīsies pāri Farēru (Fēru) salām (Kārtējais delfīnu slaktiņš Fēru salās (Foto)), informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Ciklons "Havjers" 24.11.2011 14:00 @ meteo.lt

Maksimālais vēja ātrums brāzmās Farēru salās, visticamāk, pārsniegs 40 metru sekundē. Piektdien ciklons turpinās virzīties tālāk uz ziemeļaustrumiem, piektdienas pievakarē orkāns sasniegs Norvēģijas centrālās daļas piekrasti. Vēja ātrums brāzmās vietām Norvēģijas piekrastē, kā arī kalnos pārsniegs 35 metrus sekundē. Norvēģijas galvaspilsētu Oslo stiprie vēji neskars.

Sagaidāms, ka atmosfēras spiediens ciklona centrā piektdienas rītā pazemināsies līdz 940 hektopaskāliem jeb 705 milimetriem dzīvsudraba stabiņa. Tik spēcīgi cikloni Eiropā vērojami reti.

Informācijas avoti: Delfi.lv, meteo.lt

Aļaskā plosās pēdējos 40 gados stiprākā viesuļvētra (Foto, Video)

ASV Aļaskas štatā plosās pēdējos 40 gados stiprākā viesuļvētra. Vētru pavada spēcīga snigšana un vēja ātrums sasniedz 45 kilometrus stundā.

08.11.11 @ NASA

Vētras rezultātā appludinātas vairākas apdzīvotas vietas un lidlauks. Daudzi vietējie iedzīvotāji evakuēti. Sinoptiķu prognozes nav iepriecinošas, tuvākajā laikā vētra nerimsies.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Toties atšķirībā no citiem gadiem šogad novembrī Zviedrijā ir neparasti maz sniega, un šāda situācija valstī nav pieredzēta vairāk nekā gadsimtu.

“Tik maz sniega šajā laikā Zviedrijā nav bijis kopš 1905.gada, kad tika sākti sniega kārtas dziļuma mērījumi,” skaidro Zviedrijas Televīzijas meteorologs Pērs Stenborjs.

Šobrīd sniegs zemi klāj vien nelielā apgabalā valsts ziemeļrietumos, un pat tur sniega sega ir ļoti plāna. Kā stāsta meteorologs, 1953.gadā ziema Zviedrijā pienāca 8.novembrī, bet šogad lielākā daļa valsts joprojām ir bez sniega.

Saskaņā ar Zviedrijas meteoroloģijas aģentūras SMHI sniegto informāciju meteoroloģiskā ziema iestājas tad, kad diennakts vidējā temperatūra pastāvīgi ir zem nulles.

Lai gan sniega mīļotājiem tās nebūt nav iepriecinošas vēstis, ir arī daudz tādu, kuri nebēdājas par sniega trūkumu. Piemēram, ziemeļbriežu audzētāji priecājas, ka, pateicoties vieglākai piekļuvei barībai, dzīvnieki vairāk uzbarosies un būs mazāki izdevumi.

“Jo īsāka ziema, jo labāk briežiem. Šogad viņiem ir jau viens papildu mēnesis, kad nav jārok barība,” atzīst ziemeļbriežu audzētājs Nilss Andešs Blinds.Savukārt pašvaldībām iespēja ietaupīt uz ceļu tīrīšanas rēķina.

Tikmēr meteorologi prognozē, ka ziema Zviedrijā tik drīz vēl nesāksies.“Ja ar ziemu jūs saprotat sniegu un mīnus grādus dienā, tad jums nāksies pagaidīt,” prognozē Stenborjs. “Laiks kļūs mazliet vēsāks, taču ziema – nē, tā vēl kādu laiciņu nav gaidāma.”

Informācijas avoti: NASA, Фактор Времени, TVNET

Baltijas valstīs gaidāma auksta un sausa ziema

Eiropas ziemeļos un Baltijas valstīs tuvākajos mēnešos ir gaidāma auksta un sausa ziema, bet Dienvideiropā – maiga, vējaina un mitra ziema, ko noteiks dominējošā laikapstākļu modeļa ietekme, intervijā aģentūrai “Reuters” pavēstīja Pasaules klimata dienesta (World Climate Service) galvenais meteorologs Ričards Džeimss.

“Mēs paredzam vēl vienu neparasti aukstu ziemu, kurā paretam uzsnigs, teritorijā no Britu salām un Francijas pāri Vācijai un Skandināvijas dienvidiem līdz Baltijas valstīm,” sacīja Džeimss.

Auksts laiks apvienojumā ar zemu vēja un nokrišņu līmeni Eiropas ziemeļos nozīmē, ka vēja elektrostacijas Ziemeļjūras un Baltijas jūras piekrastē saražos mazāk elektroenerģijas ziemas sezonā, kad ir liels pieprasījums pēc tās. Mazāk elektroenerģijas saražos arī Skandināvijas hidroelektrostacijas (HES), jo to lielās ūdenskrātuves aizsals. Vairāk elektroenerģijas saražos vēja elektrostacijas un HES Spānijā, Portugālē un Itālijā vējaina un mitra laika dēļ.

Šādu ziemu noteiks tas, ka Eiropas laikapstākļos turpinās dominēt negatīva Ziemeļatlantijas svārstību fāze, sacīja Džeimss. Auksta laika agrāku iestāšanos Eiropā veicinās arī tas, ka Klusā okeāna klimatiskās parādības “El Nino” un “La Nina” šīgada sezonā sākušās agrāk nekā parasti.

Neparasti auksts laiks visvairāk gaidāms no agras ziemas līdz ziemas vidum (no novembra beigām līdz janvārim), bet februārī ir iespējami mērenāki laikapstākļi. Eiropas dienvidos un dienvidaustrumos būs mitrs laiks, bet ziemeļos – pārsvarā sauss laiks, sacīja meteorologs.

Viņš atzina, ka šīs prognozes piepildīšanās iespējamība ir augsta, jo gandrīz visi indikatori norāda uz vienu un to pašu virzienu. Negatīvais Ziemeļatlantijas svārstību modelis, kas dominējis pēdējos trīs gadus, pirms tam tika novērots 20.gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados, kad ziemas Eiropā pārsvarā bija aukstas. Tas parasti notiek ik pa 50 gadiem un nav saistīts ar klimata izmaiņām, sacīja Džeimss.

Viņš piebilda, ka negatīva Ziemeļatlantijas svārstību fāze var dominēt Eiropas ziemās arī nākamos gadus un ir saistīta ar zemu Saules aktivitāti.

Informācijas avots: NRA