Otrā pasaules kara noslēpumainākās un noklusētākās lappuses – Operācija “Ēdelveiss” (Dokumentāla filma)

14/10/2012 no

Klimata pasiltināšanās un kalnu ledāju kušana paver jaunas vēstures ainas…

Vācu vēsturnieks Jērgs Ehternkamps rakstījis, ka padomju – vācu karā, kas iesākās 1941. gada 22. jūnijā, un bija neatņemama Otrā pasaules kara sastāvdaļa, Padomju Savienībai šādas sagrāves draudēja divas reizes. Vispirms – četrus piecus mēnešus pēc kara sākuma, kad padomju diktators Josifs Staļins un viņa militārie vadītāji bija pamanījušies pazaudēt gandrīz vai visu kadru armiju un vācu karapūļi strauji tuvojās galvaspilsētai Maskavai. Otrā liktenīgā reize pienāca 1942. gada vasarā, kad vācu armijas izvērsa sekmīgu uzbrukumu Padomju Savienības dienvidos.

Vairāk var izlasīt: Latvijas Avīze – Staļingrada – par mata tiesu no sagrāves

Latvijas Avīze, Vesti.ru

Ievietots iekš Arheoloģija, Atklājumi, Citāda vēsture, Filma, Jauni fakti, Karš, Klimata izmaiņas, Politika, Tas ir interesanti Tagged with , , , , , , , ,

Jaunais-vecais Maiju kalendārs (Video)

12/05/2012 no

Amerikāņu arheologi atraduši jaunu maiju kalendāru, kas uz šodienu ir vecākais no zināmajiem šīs senās civilizācijas veidotajiem kalendāriem. Tas radīts mūsu ēras devītajā gadsimtā, un atšķirībā no iepriekš atrastajiem, nesatur mājienus par pasaules gala tuvošanos, kam, kā tiek uzskatīts, jāiestājas šī gada 21.decembrī.

Kalendārs atrasts Gvatemalā, arheologu grupai no Bostonas universitātes jau kopš 2001.gada veicot izrakumus vienā no senākajām maiju «mirušajām pilsētām». Tā atklāta pirms aptuveni simts gadiem, vēsta The Daily Mail.

Uz vienas no atraktajām ēkām zinātnieki atraduši freskas ar astronomiskā kalendāra tabulas attēliem, kuros aprakstīti Saules un Mēness gadi, kā arī Veneras un Marsa kustības cikli.

Saskaņā ar atklāto kalendāru, pasaule pastāvēs vēl vismaz septiņus tūkstošus gadu. Iepriekš zinātnieku rīcībā nonākuši ar 14.-15.gadsimtu datējami kalendāri, kuros laika skaitīšana aprāvās pie 2012.gada 21.decembra, ko daudzi interpretējuši kā pasaules gala iestāšanos.

Turklāt šādai versijai tic ļoti daudzi pasaules iedzīvotāji. Kā liecina aptauju rezultāti, pasaules galu šogad gaida katrs desmitais planētas iedzīvotājs.

Baltic News Network, 

Ievietots iekš Arheoloģija, Atklājumi, Jauni fakti, Pasaules gals, Tas ir interesanti, Video Tagged with , , , , ,

Atlantīda: Pasaules bojāeja, leģendas dzimšana (Dokumentāla filma)

12/01/2012 no

Dokumentāli-dramatiska kino versija par noslēpumainās Atlantīdas salas bojāeju.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pēc šīs versijas, Atlantīda, kas pirmoreiz tiek pieminēta sengrieķu filozofa Platona darbos, ir Egejas jūras sala Santorīni (Tēra). Agrāk salai bija apaļa forma, taču pēc vulkāna izvirduma 1620. g. p.m.ē. visas salas centrālā daļa nogrima. Šis izvirdums bija tik spēcīgs, ka pilnībā iznīcināja Mīnojas laika apmetnes un pēc vienas no versijām, kļuva par iemeslu Mīnojas civilizācijas bojāejai.

Santorīni mūsdienās

Mīnojas kultūra Egejas reģionā tā sāka veidoties ap 3000. g. p.m.ē., bet otrajā gadu tūkstotī p.m.ē. tā jau bija sasniegusi augstu uzplaukuma pakāpi. Līdztekus agrīnām Ēģiptes un Mezopotāmijas kultūrām Vidusjūras austrumos un dienvidos, Mīnoja bija pirmā lielākā civilizācija uz Eiropas zemes. Viss veiksmīgāka Minoja civilizācijas attīstība notika Krētas salā, ar kuru galvenokārt arī saistās nosaukums – Mīnojas kultūra. Santorīni sala burtiski uzsprāga, nesdama iznīcību arī 110 km attālajai Krētai un tās civilizācijai.

Vulkāna datēšanu palīdzēja dendrohronoloģijas metodes. Apstiprinājums par pasaules mēroga dabas katastrofām ap 1645. g. p.m.ē. ir iegūts, konstatējot sēra nogulšņu attiecīgā perioda ledus slāņos Grenlandē. Šīs katastrofas bija tikai daļa plašāku nelaimju virknē un iezīmē loģisku civilizācijas attīstības norietu.

BBC One, Vikipedija

Ievietots iekš Arheoloģija, Citāda vēsture, Cunami, Dabas katastrofas, Hipotēzes, Pasaules gals, Video, Vulkānu izvirdumi, Zemestrīces Tagged with , , , , , , , ,

Seno maiju zemūdens pilsēta Gvatemalā (Video)

22/11/2011 no

Gvatemalā Atitlana ezerā arheologi veic seno maiju pilsētas Samabajas izpēti. Pilsētas vecums ir vairāk kā 2000 gadu, bet ezera ūdeņi ir to ļoti labi saglabājuši.

Arheoloģiskais objekts atrodas 15 metru dziļumā (pēc citiem avotiem 35 metru dziļumā), bet tā atrašanās vieta tiek turēta noslēpumā lai to pasargātu no artefaktu izlaupīšanas. Zinātnieki izsaka pieņēmumu, ka pilsēta zem ūdens nonākusi vulkāniskās aktivitātes rezultātā, kad ezerā strauji paaugstinājies ūdens līmenis.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Atitlans ir krāterezers, kas aizpilda vulkāna kalderu, kas izveidojusies pirms 84 000 gadiem notikušā izvirdumā, kas tiek dēvēts par Losčokojosas izvirdumu. Šī izvirduma rezultātā atmosfērā nokļuva ap 300 km³ pelnu, kas nosēdās plašā teritorijā no Floridas līdz Ekvadorai. Pelnu slānis kalpo par stratigrāfisko marķieri Klusajā okeānā un Atlantijas okeānā. Kalderas dziļums sasniedz 600 metrus.

1976. gada 4. februārī Gvatemalā notika spēcīga zemestrīce, kuras rezultātā gāja bojā vairāk kā 26 000 cilvēku un ezera gultnē izveidojās plaisa, kuras dēļ ezera līmenis mēneša laikā kritās par 2 metriem un pēdējo 10 gadu laikā — par 20 metriem.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Gvatemalas tūrisma institūts gatavojas Samabajas pilsētu kā tūrisma objektu atklāt 2012 gada 21.decembrī. 🙂 Bet apskatīt seno pilsētu varēšot tikai pieredzējuši daiveri. 😦

Informācijas avoti: NTD Russian, Vikipēdija, Prensa Libre.com, mayarelief.com

Ievietots iekš Arheoloģija, Atklājumi, Dabas katastrofas, Foto, Seismiskā aktivitāte, Video, Vulkāni, Vulkānu izvirdumi, Zemestrīces Tagged with , , , , , , , ,

← Vecāki ieraksti

Jaunāki ieraksti →