Lai arī magnetosfēras traucējumi sasniedza tikai magnētiskās vētras vājo G1 līmeni, pirmdienas vakarā ap plkst.21 valsts rietumu pusē bija vērojama neliela ziemeļblāzma, liecina vairāku aculiecinieku ziņojumi sociālajos tīklos.
Šis fantastiskais dabas fenomens šoreiz iemūžināts Ķesterciemā pēc plkst.8 vakarā.
ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes sniegtā informācija apstiprina, ka pirmdienas vakarā bija ziemeļblāzma, kuru izraisīja īslaicīga magnētiskā vētra.
Pārējā Latvijā mākoņu sega neļāva saskatīt kāvus, un otrdienas rītā gandrīz visu Latviju klāj mākoņi, bet nokrišņu nav.
Kosmisko laikaptākļu prognožu aģentūra NOAA prognozē, ka Saules vējš no koronas magnētiskā pavediena izvirduma 24.februārī (lasīt Saules cunami 24.02.2012 (Video)), Zemi sasniegs vai nu 26.februāra vēlā vakarā vai arī 27.februāra rītā, izraisot magnetosfēras traucējumus vai arī vāju G1 līmeņa magnētisko vētru.
Lai arī Saule šobrīd atrodas relatīvā miera stāvoklī (netiek reģistrēti lieli Saules izvirdumi), tomēr šis miers ir mānīgs.
Šodien uz Saules tika reģistrēts koronas magnētiskā pavediena izvirdums, kuru pavadīja vizuāli ļoti labi novērojams Saules cunami. Aptuveni 100 tūkstoši kilometru augstais sakarsētās plazmas vilnis uz Saules pārvietojās ar ātrumu 250km/s, ziņo SpaceWether.com.
Lai arī novērotais novērotais sprādziens jeb izvirdums uz Saules nebija vērsts Zemes virzienā, zinātnieki šobrīd precizē šī izvirduma ietekmi uz Zemes magnetosfēru, ziņo NOAA.
Meklējot aktuālu informāciju par plaisām Zemes magnētiskajā laukā uzdūros uz pavecu, bet šobrīd aktuālu rakstiņu Fizmati.lv mājaslapā, kurš iespējams izskaidro pēdējo nedēļu dīvainās magnētiskās vētras un ziemeļblāzmu aktivitāti.
Jāatgādina, ka pēdējo nedēļu laikā Saules aktivitāte ir minimāla un neviens nopietns Saules izvirdums, kurš būtu vērts uz Zemes pusi nav noticis. Bet arī uz doto brīdi Zemes magnetosfēras aktivitāte ir ļoti augsta.
Zinātnieki ir atklājuši, ka Zemi aizsargājošai magnetosfērai ir divi lieli caurumi, kas ielaiž kaitīgo Saules vēju. Šo caurumu tālākie pētījumi varētu palīdzēt precīzāk prognozēt magnētiskās vētras, kuras rada traucējumus energoapgādē un sakaros, ir polārblāzmu izraisītājas un kuru aktivitātes maksimums gaidāms 2013 gadā.
Zinātnieki secinājuši, ka iepriekšējais uzskats par saules vēja daļiņu ienākšanu Zemes magnetosfērā ir bijis pilnīgi nepareizs, proti, iepriekš zinātniekiem bija radies uzskats, ka saules vēja daļiņas ienāk Zemes magnetosfērā tad, kad Saules magnētiskais lauks ir pretēji vērsts Zemes magnētiskajam laukam. Bet jaunākie atklājumi šo uzskatu apgāž. Atklāts, ka 20 reižu vairāk saules vēja daļiņu ienāk Zemes magnetosfērā tieši tad, kad Zemes un Saules magnētiskie lauki ir vērsti vienā virzienā.
Šāds magnētisko lauku novietojums izraisa tādu mijiedarbību, ka Zemes magnētiskajā laukā pie poliem parādās robi. 2007. gada jūnijā NASAs kosmiskā zonde lidoja cauri vienam no šiem caurumiem tieši tad, kad tas bija atvērts. Zondes sensori reģistrēja lielu saules vēja daļiņu plūsmu, kas tajā brīdī ieplūda Zemes magnētiskajā laukā. Šis caurums bija milzīgs, četras reizes lielāks par pašu Zemi. Iepriekš bija uzskats, ka tik liela saules vēja daļiņu plūsma nemaz nav iespējama.
Vairākums no daļiņām tiek novirzītas atpakaļ visumā, bet daļa iegūs papildus enerģiju un izraisa magnētiskās vētras, kas rada energosistēmas traucējumus un var sabojāt satelītus, kas atrodas ģeostacionārās orbītās.
Magnētisko vētru aktivitāte ir atkarīga no Saules 11 gadu aktivitātes cikla. Šobrīd Saule tuvojās šī cikla maksimumam kurš gaidāms 2013. gadā.
Un nobeigumā vel viena aktuāla tēma.Versija par Zemes magnetosfēras aktivitātes saistību ar dīvainām skaņām, kuras cilvēki dzird visā pasaulē.