Beringa jūrā ledus iesprostojis ap simts baltvaļu

Aptuveni simts baltvaļu Krievijas Tālajos Austrumos Beringa jūrā iesprostoti starp ūdenī peldošu ledu, informē varasiestādes.

Gubernators Romans Kopins lūdzis krīzes risināšanā iesaistīt ledlaužus. Lūgumu vaļu glābšanā iesaistīt ledlaužus gubernators nosūtījis Krievijas transporta ministram Igoram Levitinam un ārkārtas situāciju ministram Sergejam Šoigu.

Kā skaidro amatpersonas, pastāv risks, ka vaļi varētu nomirt badā. Turklāt, pārvietojoties ledus gabaliem, aizvien samazinās platība, kurā nelaimē nokļuvušie dzīvnieki var pārvietoties.

“Ņemot vērā barības trūkumu un ātrumu, kādā sasalst ūdens, dzīvniekiem draud spēku izsīkums un nāve,” teikts Čukotkas varasiestāžu paziņojumā.

Baltvaļi Krievijā ir aizsargājama suga.

TVNET

Zemūdens “nāves lāsteku” veidošanās Antarktikā (Video, Foto)

Hjū Milleram un Dagam Andersonam izdevās nofilmēt neparastu dabas parādību, kuru sauc par ledus stalaktītu, sālsūdens lāsteku vai arī dēvē par «nāves lāsteku». Ledus stalaktītu rašanās novērotas abos Zemeslodes polos, bet video redzamais iemūžināts netālu no Antarktikas Rosa Arhipelāga.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Ledus stalaktīti veidojas zem jūras ledus, ļoti aukstam sālsūdenim ieplūstot okeāna ūdens apgabalos. Jūras ūdenim sasalstot un izspiežot visu sāli, apkārt esošajā ūdenī sāls koncentrācija pieaug. Tas pazemina ūdens sasalšanas temperatūru un palielina tā blīvumu. Zemākas sasalšanas temperatūras nozīmē to, ka apkārt esošais ūdens nesasalst, bet pieaugušais blīvums liek tam grimt. Tādējādi, ļoti sāļajam un atdzesētajam ūdenim, grimstot prom no sasalušā saldūdens, veidojas nelieli ledus „tuneļi”.Ļoti atdzesētajam sālsūdenim sasniedzot nesasalušo ūdeni, kas atrodas zem ledus, rodas apstākļi, lai rastos jauns ledus. Ja „sāļie kanāli” ūdenī izplatās vienmērīgi, tad arī ledus stalaktīti izplatās vienmērīgi. Savukārt, ja „sāļie kanāli” ir koncentrēti vienā mazā apgabalā, aukstā ūdens lejupejošās straumes, kas šobrīd jau ir tik sāļas, ka nespēj sasalt pie normālas sasalšanas temperatūras, sāk mijiedarboties ar nesasalušo jūras ūdeni. Aukstais ūdens grimst, akumulējot apkārt esošo ūdeni un veidojot ledus slānīti. Tā rodas „ledus skurstenis”, kurā plūst ļoti aukstais un sāļais ūdens.

Kad „ledus kanāls” kļūst pietiekami biezs, tas sāk augt uz leju, izolējot auksto sālsūdeni no apkārt esošā, siltākā ūdens. Rezultātā „ledus skurstenis” līdz ar straumi aug uz leju. Sasniedzot zemi, tas sāk izplesties, nogalinot savā ceļā visu, kam pieskaras. Viss process kopumā aizņem piecas līdz sešas stundas.

Informācijas avoti: BBC Nature, doug-anderson.com, Kasjauns.lv

Brazīlija cieš no aukstuma, tur uzsnidzis sniegs (Video)

Brazīlijā uzsnidzis sniegs.Tāda dabas anomālija pārsteidza ne tikai vietējos iedzīvotājus, bet pat meteorologus.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Kā ziņo “Rossija-24”, ledus lietus un mīnus temperatūra pārvērtušas Santa-Katarina štata ielas slidotavās. Bet valsts pašā dienvidu štatā Rio-Grandi-du-Sul slēgtas skolas. Aukstums nesagatavotus pārsteidzis arī tūristu, lielais vairums no viņiem vienkārši nespēja iedomāties, ka daba spēj sagādāt šādus pārsteigumus un nepaņēma līdzi kādu siltāku drēbju kārtu. Neskatoties uz to sēdēt mājās šados laika apstākļos vietējie netaisās. Tūkstošiem cilvēku izgājuši ielās papriecāties par sniegu un ar ledu pārklātajiem kokiem.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Informācijas avoti: MadCat.lvВести.Ru, Телекомпания НТВ

 

Zemgales un Kurzemes upēs kāpj ūdens līmenis. Plūdu draudu mazināšanai Daugavā uz ledus kaisīs kūdru (Video)

Aizvadītā nedēļas nogale ar vairākiem siltuma rekordiem krietni pakausējusi sniegu un salauzusi ledu Kurzemē un Zemgalē, kur upēs sāk celties ūdens līmenis. Tikmēr otrā Latvijas pusē viss vēl sastindzis. Sinoptiķi prognozē, ka pali varētu sākties marta beigās vai aprīļa sākumā. Lai plūdi nepārsteigtu nesagatavotus, pašvaldības sāk apzināt iedzīvotājus, kuri dzīvo bīstamās vietās.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pensionētā ķīmijas skolotāja Marija Zvaigzne Daugavas uzvedību pavasaros un rudeņos vēro kopš 1975.gada, kladē fiksējot laika apstākļu raksturojumu un ūdens līmeņa mērījumus. Viņasprāt, šogad Jēkabpils pilsētā plūdu nebūs. „Es mēru pēc ūdens līmeņa Daugavā un tas, manuprāt, ir ļoti zems. 1981.gadā te pāri gāja ūdens. Es domāju, ka šogad te plūdu noteikti nebūs,” saka Marija Zvaigzne. Viņa novērojusi, ka citus gadus Daugavas krastā augošie kārkli līdz pusei ir ūdenī, bet šogad tā nav, arī vižņi ziemas sākumā gāja vien pusotru dienu un upe aizsala līdzena, bez ledus sablīvējumiem.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Lasīt vairāk par šo ziņu