Austrālijā plūdu dēļ uzsākta evakuācija (Video)

Tūkstošiem austrāliešu sestdien dots rīkojums evakuēties no plūdu apdraudētajiem apvidiem Jaundienvidvelsas štatā. Štata Glābšanas dienests vēsta, ka evakuācijas rīkojumus saņēmuši 3500 cilvēki, piebilstot, ka plūdi, kurus izraisījušas spēcīgās lietusgāzes, kas novedušas pie upju iziešanas no krastiem, skāruši 75% pavalsts teritorijas.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Tostarp plūdi apdraud Sidnejas ziemeļrietumu priekšpilsētas Ričmondas apkārtnē, kur evakuētas vairākas zemās vietās esošās mazpilsētas, pārvietojamo mājiņu parki un atsevišķas viensētas.

Varasiestādes vēsta, ka Jaundienvidvelsas dienvidu daļā trīs dienu laikā nokrišņu daudzums sasniedzis 200 milimetrus un ka nedēļās nogalē lietusgāzes turpināsies. Visā štatā aptuveni 2300 cilvēki jau nonākuši izolācijā no ārpasaules, taču līdz šim tūlītējas glābšanas operācijas bijušas nepieciešamas tikai 40 gadījumos.

Spēcīgas lietusgāzes piemeklējušas arī Viktorijas štatu valsts dienvidos, kur kāpjošais ūdenslīmenis izolējis vairākas mazpilsētas.

TVNET, Vesti.ru,

Tornado ASV 02.03.2012 (Video)

Vairāk lasīt: ASV sācies jauns un ļoti spēcīgs tornado uzbrukums (Video, Foto, Grafiskā informācija)

Tiešraide: The Weather Channel Livestream

Papildus informācija:

Tornado sezona ASV – 2012. gada pavasaris/1. daļa (meteo_lv)

Photos and Videos of Today’s Tornadoes and Damage (AccuWeather.com)

Šī lapa vairs nav pieejama.

Lietusgāzes Austrālijā izraisījušas plūdus (Video)

Austrālijas dienvidaustrumu štatā Jaundienvidvelsā ir sākušies plūdi, kurus izraisījušas lietusgāzes, ceturtdien ziņoja telekanāls ABC.

«Jaundienvidvelsā izveidojusies sevišķi nopietna situācija – apmēram 75% štata teritorijas vai nu jau ir applūduši, vai draud applūst,» sacīja vietējā ārkārtas situāciju dienesta pārstāvis.

Austrālijas galvaspilsētā Kanberā, kuru ieskauj Jaundienvidvelsas teritorija, diennakts laikā ir nolijuši 53 milimetri nokrišņu, kas ir vairāk par mēneša normu.

Četros visvairāk cietušajos Jaundienvidvelsas rajonos notiek iedzīvotāju evakuācija. Meteorologi prognozē situācijas pasliktināšanos, jo ievērojami nokrišņi Jaundienvidvelsā gaidāmi arī tuvāko dienu laikā.

TVNET, 7NEWS, TEN

Atskats uz klimatiskiem apstākļiem Latvijā (Grafiskā informācija)

2011. gads atkal bija jūtami siltāks par normu pēc 2010. gada, kurš ar vidējo gaisa temperatūru +5,6ºC (0,2 grādus zem ilggadīgās normas) bija aukstākais šajā gadsimtā (1. attēls). Ar vidējo gaisa temperatūru +7.3ºC (1,5 grādus virs normas) 2011. gads bija septītais siltākais pēdējos 88 gados. Vissiltākie Latvijā ir bijuši 1989. un 2008. gadi, to vidējā gaisa temperatūra bija 0,4 grādus augstāka kā 2011. gadā. Savukārt visaukstākā gada rekords Latvijā joprojām pieder 1941. gadam – tā vidējā gaisa temperatūra bija tikai +3,1ºC.

2011. gada nokrišņu daudzums – 690 mm – turpretī bija tuvs normai: 4% virs tās. Vēsturiskie dati liecina, ka visbagātākais ar nokrišņiem ir bijis 1928. gads, tajā nokrišņu daudzums pārsniedza normu par 33%. Ar nokrišņu daudzumu vidēji Latvijā 856 mm (129% no ilggadīgās normas) otrais ar nokrišņiem bagātākais bija 2010. gads. Ilggadīgie dati liecina, ka vismazāk nokrišņu Latvijā ir bijis 1951. gadā – 74% no normas (1. attēls).

1.attēls. Gada vidējās gaisa temperatūras un nokrišņu daudzuma ilggadīgās izmaiņas Latvijā

2010.-2011. gada kalendārā ziema

2010.-2011. gadu ziema, tāpat kā iepriekšējā, Latvijā bija laika apstākļu kontrastiem bagāta. Lai arī 2010.-2011. gadu ziema ar vidējo gaisa temperatūru -6,2ºC (20. aukstākā) bija tikai 0,5 grādus siltāka par iepriekšējo, temperatūras gaitas ziņā tās krasi atšķīrās. (2.attēls).

2.attēls.Gaisa temperatūras un nokrišņu daudzuma Latvijā izmaiņas

Nokrišņu daudzuma ziņā, pateicoties decembrim un janvārim, 2010.-2011. gadu ziema ar kopējo nokrišņu daudzumu 136% no normas bija septītā ar nokrišņiem visbagātākā pēdējos 88 gados.

3. attēls. Sniega segas biezums Latvijā 2010.-2011. gadu ziemā salīdzinājumā ar normu

2011. gada pavasaris

2011. gada pavasaris, tāpat kā 2010. gadā, bija vienu grādu siltāks par normu. Siltāki par normu gan pagājušogad, gan arī šogad bija visi pavasara mēneši.

Savukārt nokrišņu ziņā, lai gan pēc sausajiem marta un aprīļa mēnešiem nokrišņu šī gada maijā bija vairāk par normu (2. attēls), 2011. gada pavasaris kopumā bija sausāks (86% no normas) kā pagājušais (119%).

2011. gada vasara

2011. gada vasara atkal bija vissiltāko skaitā. Ar vidējo gaisa temperatūru +18,0ºC (2,2 grādus virs normas) tā dalīja 2. – 3. vietu ar 2002. gadu, par 0,4 grādiem atpaliekot no līdz šim vissiltākās – 2010. gada vasaras.

2011. gada vasaras nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 274 mm (125% no normas). 2010. gada vasara bija trešā mitrākā pēdējos 88 gados, bet 2011. gada vasaras kopējais nokrišņu daudzums to ir ierindojis mitrāko vasaru 20. vietā.

2011. gada rudens

Kopumā 2011. gada rudens bija patīkami silts un sauss. Tā vidējā gaisa temperatūra bija +8,5ºC (2 grādus virs normas), tādējādi kļūstot par piekto siltāko rudeni Latvijā. Ilggadīgie dati rāda, ka ar vidējo gaisa temperatūru +9,7ºC vissiltākais rudens Latvijā ir bijis 1934. gadā. Savukārt visaukstākais rudens ir bijis 1993. gadā – tad vidējā gaisa temperatūra bija tikai +3,1 grāds. No 21. gadsimta gadiem desmit visaukstāko rudeņu skaitā kā devītais ir 2002. gada rudens.

Visi 2011. gada rudens mēneši bija ne tikai siltāki, bet arī kopumā sausāki par normu. Līdz ar to viss rudens ar nokrišņu daudzumu 68% no ilggadīgās normas ir bijis 12. sausākais. Visvairāk nokrišņu – ap 160% no normas – ir bijis 1923. un 1952. gadu rudens sezonās, bet vissausākajā – 1951. gada rudenī – zemi sasniedza tikai puse no sezonas nokrišņu „plāna”.

2011.-2012. gada kalendārā ziema

Ar temperatūras un nokrišņu kontrastiem ir noslēgusies 2011.-2012. gadu kalendārā ziema (decembris, janvāris, februāris). Pārsvarā aukstais februāris līdzsvaroja silto decembri un tādējādi ziemas vidējā gaisa temperatūra (-3,4ºC) bija tuva normai: 0,5 grādus virs tās.

Savukārt bagātīgais dažāda veida nokrišņu daudzums visos ziemas mēnešos ir darījis šo ziemu par visbagātāko ar nokrišņiem Latvijā pēdējo 90 gadu laikā. Ziemas kopējais nokrišņu daudzums bija 210 mm, kas ir 167% no normas.

Pilnu versiju lasīt – LVĢMC