Atlantīda: Pasaules bojāeja, leģendas dzimšana (Dokumentāla filma)

Dokumentāli-dramatiska kino versija par noslēpumainās Atlantīdas salas bojāeju.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pēc šīs versijas, Atlantīda, kas pirmoreiz tiek pieminēta sengrieķu filozofa Platona darbos, ir Egejas jūras sala Santorīni (Tēra). Agrāk salai bija apaļa forma, taču pēc vulkāna izvirduma 1620. g. p.m.ē. visas salas centrālā daļa nogrima. Šis izvirdums bija tik spēcīgs, ka pilnībā iznīcināja Mīnojas laika apmetnes un pēc vienas no versijām, kļuva par iemeslu Mīnojas civilizācijas bojāejai.

Santorīni mūsdienās

Mīnojas kultūra Egejas reģionā tā sāka veidoties ap 3000. g. p.m.ē., bet otrajā gadu tūkstotī p.m.ē. tā jau bija sasniegusi augstu uzplaukuma pakāpi. Līdztekus agrīnām Ēģiptes un Mezopotāmijas kultūrām Vidusjūras austrumos un dienvidos, Mīnoja bija pirmā lielākā civilizācija uz Eiropas zemes. Viss veiksmīgāka Minoja civilizācijas attīstība notika Krētas salā, ar kuru galvenokārt arī saistās nosaukums – Mīnojas kultūra. Santorīni sala burtiski uzsprāga, nesdama iznīcību arī 110 km attālajai Krētai un tās civilizācijai.

Vulkāna datēšanu palīdzēja dendrohronoloģijas metodes. Apstiprinājums par pasaules mēroga dabas katastrofām ap 1645. g. p.m.ē. ir iegūts, konstatējot sēra nogulšņu attiecīgā perioda ledus slāņos Grenlandē. Šīs katastrofas bija tikai daļa plašāku nelaimju virknē un iezīmē loģisku civilizācijas attīstības norietu.

BBC One, Vikipedija