Ģeoloģiskie procesi | Citāda Pasaule

Vulkāna dēļ trīs dienas pēc atvēršanas atkal slēdz lidostu Argentīnā (Video)

17/01/2012 no John Flyer

Pēc vulkānu pelnu izraisītas septiņu mēnešu dīkstāves svinīgi atklātā Argentīnas Bariločes lidosta paspēja nostrādāt vien trīs dienas, jo Čīles vulkāna izvirduma dēļ otrdien tā atkal ir slēgta, vēst raidsabiedrība BBC.

Pelnu mākonis, kas traucē lidostas darbību, nāk no Pujehue vulkāna izvirduma Čīlē.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Kopš Pujehue vulkāna izvirduma sākuma pagājušā gada jūnijā, ir krasi samazinājies tūristu skaits Bariločē un apkārtējās pilsētās.

Bariloče un netālu esošās Villa la Angostura un San Martina de los Andesa ir poplāras slēpošanas vietas ziemā. Vasarās te var doties pārgājienos un makšķerēt. Lidojumu atcelšana ir nopietni iedragājis vietējo tūrisma industriju.

Čīles lidsabiedrība ceturtdien skaidroja, ka lidojumu grafiks būs atkarīgs no pelnu blīvuma un vēja virziena.

Delfi.lv, TVPublicaArgentina

Ievietots iekš Gaisa piesārņojums, Satiksmes traucējumi, Video, Vulkāni, Vulkānu izvirdumi Tagged with Gaisa piesārņojums, Satiksmes traucējumi, Video, Vulkāni, Vulkānu izvirdumi

Trīs iespaidīgi Sakurajima vulkāna izvirdumi 16.01.12 (Video)

16/01/2012 no John Flyer

Sakurajima kalns, Kagoshima, Japāna

Sakurajima ir viens no mūsdienu augstākajiem aktīvajiem vulkāniem (1116 metru). Katru gadu kopš 1955. gada šeit notiek vidēji 150 izvirdumi! Protams, lielākoties izvirdumi šeit ir pavisam nenozīmīgi, tomēr pietiekami iespaidīgi, lai ietekmētu vietējo iedzīvotāju dzīvi.

No debesīm krītoši pelni šeit ir tikpat ierasta parādība kā lietus un vecāki savus bērnus uz skolu laiž tikai ar cietām cepurēm galvās, lai pasargātu tos no nejauša krītoša ieža gabala.

irlaiks!

Šī lapa vairs nav pieejama.

dutchsinse

Ievietots iekš Video, Vulkāni, Vulkānu izvirdumi Tagged with Video, Vulkāni, Vulkānu izvirdumi

Atlantīda: Pasaules bojāeja, leģendas dzimšana (Dokumentāla filma)

12/01/2012 no John Flyer

Dokumentāli-dramatiska kino versija par noslēpumainās Atlantīdas salas bojāeju.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pēc šīs versijas, Atlantīda, kas pirmoreiz tiek pieminēta sengrieķu filozofa Platona darbos, ir Egejas jūras sala Santorīni (Tēra). Agrāk salai bija apaļa forma, taču pēc vulkāna izvirduma 1620. g. p.m.ē. visas salas centrālā daļa nogrima. Šis izvirdums bija tik spēcīgs, ka pilnībā iznīcināja Mīnojas laika apmetnes un pēc vienas no versijām, kļuva par iemeslu Mīnojas civilizācijas bojāejai.

Santorīni mūsdienās

Mīnojas kultūra Egejas reģionā tā sāka veidoties ap 3000. g. p.m.ē., bet otrajā gadu tūkstotī p.m.ē. tā jau bija sasniegusi augstu uzplaukuma pakāpi. Līdztekus agrīnām Ēģiptes un Mezopotāmijas kultūrām Vidusjūras austrumos un dienvidos, Mīnoja bija pirmā lielākā civilizācija uz Eiropas zemes. Viss veiksmīgāka Minoja civilizācijas attīstība notika Krētas salā, ar kuru galvenokārt arī saistās nosaukums – Mīnojas kultūra. Santorīni sala burtiski uzsprāga, nesdama iznīcību arī 110 km attālajai Krētai un tās civilizācijai.

Vulkāna datēšanu palīdzēja dendrohronoloģijas metodes. Apstiprinājums par pasaules mēroga dabas katastrofām ap 1645. g. p.m.ē. ir iegūts, konstatējot sēra nogulšņu attiecīgā perioda ledus slāņos Grenlandē. Šīs katastrofas bija tikai daļa plašāku nelaimju virknē un iezīmē loģisku civilizācijas attīstības norietu.

BBC One, Vikipedija

Ievietots iekš Arheoloģija, Citāda vēsture, Cunami, Dabas katastrofas, Hipotēzes, Pasaules gals, Video, Vulkānu izvirdumi, Zemestrīces Tagged with Arheoloģija, Citāda vēsture, Cunami, Dabas katastrofas, Hipotēzes, Pasaules gals, Video, Vulkānu izvirdumi, Zemestrīces

Klimata anomālijas un laika apstākļi pasaulē (Foto, Video)

10/01/2012 no John Flyer

Liepājas ezerā palikuši simtiem gulbju un pārsteidz milzīgā šo gājputnu koncentrācija pašā ziemas vidū…

Foto: DELFI Aculiecinieks

Parasti šajā gadalaikā gulbji ir pametuši mūsu zemi, aizlidojuši uz dienvidiem, taču šosezon kaut kādu iemeslu dēļ viņi no tā ir atteikušies. Iespējams, ka, nojaušot siltās ziemas tuvošanos, viņi izdomāja nelidot projām no Latvijas. Ja ezers nav aizsalis, tad putni tajā var justies diezgan ērti – pietiek barības, nemaz nerunājot par to, ka liepājnieki viņus regulāri baro.

Vecie ļaudis sarunā atklāja, ka ziemas vidū tik lielu neaizlidojošo putnu skaitu viņi neatceroties.

Tāpat kā Latvijā, arī ASV vēl nav īsti sākusies ziema un neparasti siltā laika dēļ aizvadītajā nedēļā dažādās apdzīvotās vietās ASV sasniegti vairāk nekā 1000 temperatūras rekordi, sestdien paziņojis Ziemeļkarolīnas Nacionālais klimatisko datu centrs, ziņo ārvalstu mediji.

Piektdien vien fiksēti 315 jauni temperatūras rekordi. Siltuma rekordi vairāk skar ASV dienvidus un kontinenta rietumus, arī Ņujorka brīvdienās bauda neierasti siltu laiku – temperatūra dienā sasniedz plus 16 grādus.

Ņujorkieši brīvdienās parkos nodarbojas ar vasarīgām izpriecām – vizinās ar skrituļslidām, ēd saldējumu, daži pat sauļojas. Ņujorkas vidējā gaisa temperatūra janvārī ir no mīnus 3 līdz plus 3 grādiem.

Līdz absolūtam rekordam sestdien Ņujorkai pietrūka vien daži grādi.1907.gadā temperatūras stabiņš šajā laikā pakāpās līdz plus 18 grādiem, bet visaukstākais 7.janvāris bija 1986.gadā, kad Ņujorkā bija mīnus 14 grādu sals.

Pēc paša sausākā un otra karstākā gada ASV Teksasa štata vēsturē, tur nokaltuši miljoniem koku.

Toties Indijas ziemeļus pārsteigusi 30 gados bargākā ziema.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Turcijā lietusgāžu rezultātā sākušies plaši plūdi, bet Austrijas rietumos pirmdien pēc stipra sniegputeņa ir bloķēti ceļi un tuneļi, nošķirot Forarlbergas federālo zemi no pārējās Austrijas teritorijas.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pēc četru dienu ilgā sniegputeņa zemi Forarlbergā sedz divus līdz trīs metrus bieza sniega kārta un nav izmantojams satiksmei neviens no autoceļiem un dzelzceļa līnijām, kas savieno Forarlbergu ar pārējo Austriju. Lavīnu risks tika novērtēts ar četrām ballēm pēc piecu ballu skalas.

Krituši koki nobloķēja pieeju Arlberga dzelzceļa tunelim, un tas pirmdien paliks slēgts satiksmei. Vairāki slēpošanas kūrorti, tostarp Leha un Cīrsa, ir pilnīgi izolēti no ārpasaules.

Filipīnu dienvidos Mindanao salā šonedēļ pēc lietusgāzēm notikušajā zemes nogruvumā bojāgājušo skaits pieaudzis līdz 31 cilvēkam, bet pazuduši bez vēsts ir 39 cilvēki, svētdien paziņoja amatpersonas.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Sestdien bija ziņots par 28 bojāgājušajiem un 35 pazudušajiem. Zemes nogruvums notika ceturtdien zelta meklētāju apmetnē pie Pantukanas pilsētas. Glābšanas darbos ir iesaistījies vietējais armijas bataljons.

Lietusgāzes Mindanao dienvidaustrumu piekrastē izraisīja vētra.

Brazīlijā spēcīgu lietusgāžu rezultātā pamatīgi plūdi un izskalojumi. Nekontrolējamais ūdens ar savu spēku nodarījis daudzus postījumus un «padzinis» cilvēkus no mājām.

Šī lapa vairs nav pieejama.