Japānas valdība atzinusi radiācijas datu slēpšanu (Video)

Pēc 11. marta zemestrīces un cunami postījumu izraisītās avārijas “Fukušima -1” atomelektrostacijā (AES) Japānas valdība nav publiskojusi visus pieejamos datus un prognozes par radioaktīvo piesārņojumu, otrdien vēsta laikraksts “The Wall Street Journal”.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Japānas premjerministra Naoto Kana padomnieks Goši Hosono atzinis, ka vairāk nekā 5000 iespējamo scenāriju dati nav tikuši publicēti. Šīs ziņas iegūtas ar tā dēvētās informācijas sistēmas prognozēm par kaitīgo radioaktīvo atkritumu nonākšanu apkārtējā vidē (SPEEDI) palīdzību. Hosono norādīja, ka tik ļaunus pareģojumus izlemts nepubliskot, lai neizceltos panika.

Tā kā radiācijas līmenis bojātajos “Fukušima-1” energoblokos ir augsts, ir problēmas veikt to mērījumus, līdz ar to SPEEDI izmantošana sagādā visdažādākās prognozes, tajā skaitā visbīstamāko scenāriju, ka apkārtējā vidē nonāk kodoldegviela.

Zemestrīcē un cunami tika nopietni bojāta “Fukušima-1” AES reaktoru dzesēšanas sistēma, un šo bojājumu dēļ notika vairākas eksplozijas un avārijas, kas izraisīja arī radiācijas noplūdes. Kodolkrīze AES vēl arvien nav noregulēta.

Informācijas avoti: Delfi.lv, Первый канал, transport.nilu.no

Japāna jau izvēlas jaunu galvaspilsētu (Video)

Post-apocalyptic Tokyo in ruins

Japānas valdība izskata jautājumu par jaunas valsts galvaspilsētas izveidošanu gadījumā, ja dabas katastrofas radītie postījumi paralizēs tālāku valsts vadīšanu.

Valdība gatavojas izveidot divus papildus objektus. Tas skaidrojams ar to, ka Tokija atrodas seismiski aktīvā zonā. Gadījumā, ja notiktu jauna postoša zemestrīce, tad Japānas valdības un imperatora rezidenci, kā arī parlamentu un ārzemju vēstniecības nāktos pārcelt uz kādu drošāku teritoriju.

 200 Japānas valdības un opozīcijas deputāti strādā pie likumprojekta, kas paredz jaunu apdzīvoto vietu izveidi, kas spētu nodrošināt 50 000 cilvēku drošus dzīves apstākļus. paredzēts, ka šādu vietu izveide sāksies jau šogad.

Kā ziņo Japānas mediji, ticamākais, ka šim mērķim tiks izvēlēti Vispasaules izstādēs rajons Nagoi un starptautiskās lidostas rajons Osakā.

“Fukusima-1” ceturtā energobloka baseinā ūdens atdzesēts līdz 66 grādiem

AES speciālisti pazeminājuši ūdens temperatūru 4 energobloka baseinā, kurā uzglabā atstrādātos kodoldegvielas stieņus, līdz 66 grādiem. Par to svētdien paziņoja TEPCO pārstāvis. Pēdējās dienās temperatūra šajā rezervuārā bija sasniegusi 91 grādu, kas noveda pie ūdens iztvaikošanas, un radīja jaunu ūdeņraža sprādzienu un kodoldegvielas stieņu apvalku bojājumu draudus.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Lai izvairītos no šādas notikumu attīstības, piektdien un sestdien baseinā, kurā atrodas 1331 stienis, tika padotas 280 tonnas šķidruma. Operācija noritējusi veiksmīgi, un tagad ūdens virs degvielas stieņiem paaugstinājies līdz 4 metriem, līdz tam tas bija divreiz mazāks, ziņo vesti.ru.

Bez tam AES tiek veikta pirmā, otrā un trešā reaktora dzesēšana. Pirmā energobloka spiediena kamerās, jau padoti 7 tūkstoši tonnu saldūdens, papildus tajā tiek iepumpēts slāpeklis. Vienlaikus no otrā reaktora zonās tiek atsūknēts radioaktīvais ūdens, kura radiācijas līmenis pārsniedz tūkstoš milizīvertu stundā. Šī bloka turbīnu telpas apakšējos stāvos sakrājies ap 10 tūkstošiem tonnu ārkārtīgi bīstamā šķidruma, kurš neļauj atsākt remontdarbus. Šī ūdens novadīšana kopējā rezervuārā, kas atrodas stacijas teritorijā, tiek uzskatīta par prioritāru uzdevumu. Ņemot vērā šo darbu ierobežotās tehniskās iespējas, tie tiks veikti kā minimums vēl divas nedēļas, informē ITAR-TASS.

Papildinājumā neredzēti 11.marta Japānas cunami aculiecinieku video

Šī lapa vairs nav pieejama.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Ziņu avots: NRA, dailyonigiri.com, YouTube, Madcat.lv, Петербург-Пятый канал

Tuvojoties Černobiļas katastrofas gadadienai, atklājas daudzi noslēpumi (Video)

26.aprīlī būs Černobiļas atomelektrostacijas (AES) katastrofas 25.gadadiena. Tā bija lielākā kodolkatastrofa pasaulē. Ilgu laiku patiesību par notikušo nezināja neviens – to nezināja pat valsts augstākās amatpersonas. Šodien, ceturtdaļgadsimtu pēc katastrofas, zināms daudz vairāk, taču ne viss, vēstī Krievijas mediji. Tikai daudzus gadus pēc katastrofas tika publiskots sēdes protokols, kurā minēts, ka ceturtajam reaktoram bija virkne tehnisku trūkumu.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Ceturto reaktoru bija plānots apstādināt 24.aprīlī, papildus veicot arī eksperimentu. Bijušais Černobiļas AES personāldaļas direktora vietnieks Ivans Carenko norāda, ka tā ir pavisam parasta procedūra un gadu iepriekš līdzīga bija veikta arī trešajā energoblokā. 25.aprīlī plkst.1.00 personāls uzsāka reaktora jaudas pazemināšanu. plkst.14.00, saskaņā ar programmu, bija atslēgta avārijas dzesēšanas sistēma. Tajā brīdī uzņēmuma «Kijevenergo» dispečers pieprasīja apturēt ceturtā energobloka atslēgšanas darbus, līdz ar to 12 stundas reaktors darbojās ar atslēgtu avārijas dzesēšanas sistēmu.

Lasīt vairāk par šo ziņu

Zinātnieks: 400 tūkstošiem 200 km rādiusā ap AES draud vēzis (Video)

Britu vides eksperts un pētnieks Kristofers Basbijs norāda, ka situācija avarējušajā Fukusimas AES joprojām ir nopietnāka, nekā Japānas varas iestādes un AES vadība atzīst. Situācijas noregulēšana AES ir ļoti apgrūtināta – vairums elektroiekārtu noteiktas radiācijas apstākļos gluži vienkārši nedarbojas. Basbijs savās prognozēs ir skarbs – paaugstinātās radiācijas dēļ saslimšana ar vēzi draud 400 000 cilvēku 200 kilometru rādiusā ap Fukusimas AES.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Izskanējis daudz kritikas par Japānas gauso progresu, cenšoties avāriju AES noregulēt. Basbijs skaidro, ka varas iestādes joprojām publiski neatzīst situācijas nopietnību. Jāsaprot arī, ka avārijas novēršanu apgrūtina augstā radiācija, kuras dēļ nedarbojas iekārtas.

“Nelaimes gadījums bija daudz nopietnāks, nekā kāds tolaik atzina. Un tas joprojām ir daudz nopietnāks, nekā cilvēki atzīst patlaban. Viena no galvenajām problēmām ir nespēja piekļūt reaktoriem – tajos joprojām notiek šķelšanās, tur joprojām atrodas materiāli, kas rada radiāciju. Radiācija rodas šķelšanās rezultātā. Vairāki reaktori bojāti līdz tādam apmēram, ka no tiem noplūst kodoldegviela. Šādos apstākļos gluži vienkārši nav iespējams strādāt. To nevar arī daudzas elektriskās iekārtas – mikročipi, kuri darbina robotus, vienkārši nedarbojas, ja radiācija sasniegusi zināmu līmeni,” saka Basbijs.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Latvijas cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks Oļģerts Dumbrājs uzskata, ka nevar salīdzināt situāciju Černobiļā ar AES avāriju Japānā. Kamēr Čenobiļā avāriju izraisīja cilvēku kļūda, tikmēr Japānā tā radās dabas stihijas rezultātā.

Lasīt vairāk par šo ziņu