Indija tuvojas ekoloģiskai katastrofai

india_pollution_1Indija šobrīd ir pārkāpusi to “sarkano robežu”, aiz kuras ekoloģiskā katastrofa kļūst neizbēgama.

Kā ziņo ekologi, tikai 20% no visa notekūdeņu apjoma šīs valsts apdzīvotajās vietās nokļūst attīrīšanas iekārtās. Pārējie 80% – 32 miljoni (!) tonnu gadā – “pa tiešo” ieplūst upēs un citās ūdenskrātuvēs, caur augsni iesūcas gruntsūdeņos, saindējot dzeramo ūdeni.

Kā liecina kontroles institūciju dati, Indijā tikai 2% apdzīvoto vietu ir attīrīšanas iekārtas. Tam visam klāt vēl nāk neiedomājami augsts toksiskais piesārņojums no nelielām fabrikām un rūpnīcām. Analīzes uzrāda, ka visā valsts teritorijā nitrātu līmenis ūdenī ir daudzkārt augstāks par pieļaujamo normu.

https://citadapasaule.com/wp-content/uploads/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Klusā Okeāna reģionā atkal nemierīgi

Četras zemestrīces ar spēku līdz 6,5 ballēm notikušas Papua-Jaungvinejā

Četras zemestrīces ar spēku līdz 6,5 ballēm notikušas Papua-Jaungvinejā

Klusā Okeāna reģionā pēc neliela pārtraukuma atkal notikusi zemestrīču sērija.

Vakar vakarā 6,5 balles stipra zemestrīce notika Papuā-Jaungvinejā. Vesela sērija pazemes grūdienu ar stiprumu no 4,0 līdz 5,1 ballēm satricināja Aļasku. Naktī 5,4 balles reģistrētas Ķīnas ziemeļrietumos.

2011.gada cunami upuru piemiņas dienā zemestrīde notikusi arī Japānā.

Vakar  vairāki pazemes grūdieni ar spēku no 4.0 līdz 4.8 ballēm reģistrēti Dienvidamerikas Klusā okeāna piekrastē.

Turklāt okeāna dienvidrietumos, netālu no Zālamana salām, plosās 4.kategorijas vētra Sandra ar vēja brāzmām līdz 70 m/s un 12 metrus augstiem viļņiem. Okeāna akvatorijā notiek 3 aktīvu vulkānu darbība.

Nudien, ģeogrāfiem laiks padomāt par okeāna nosaukuma maiņu, jo savam vārdam tas vairs sen neatbilst 😉

Pekina pazūd smiltīs un putekļos

Apmēram tā izskatījās Pekina kārtējās putekļu vētras laikā. Staigāšana respiratoros vietējiem iedzīvotājiem drīz vien var kļūt par ierastu lietu.

Apmēram tā izskatījās Pekina kārtējās putekļu vētras laikā. Staigāšana respiratoros vietējiem iedzīvotājiem drīz vien var kļūt par ierastu lietu.

Spēcīgie sniegputeņi Sibīrijā un smilšu-putekļu vētra Ķīnā ir vienas ķēdes posmi. Auksto gaisa straumju “nolaišanās” no augšējiem atmosfēras slāņiem dienvidu platuma grādos radīja vētras Centrālās Āzijas tuksnešos. Par to liecina NASA mākslīgā zemes pavadoņa uzņemtās fotogrāfijas 8.martā. Smiltis un putekļi, kas pacelti gaisā no TaklaMakana tuksneša, strauji tika dzīti austrumu virzienā un sasniedza Ķīnas galvaspilsētu. Tāpēc bija vērojams ļoti spēcīgs gaisa piesārņojums, kā arī strauja temperatūras pazemināšanās. Vēja brāzmas daļēji norāva jumtu Pekinas Šoudu lidostai.

Tā ir jau otrā smilšu-putekļu vētra, kas īsā laikā apmeklē Ķīnu. Pirmā brāzās pāri valstij pavisam nesen, 28.februārī, paaugstinot putekļu koncentrāciju gaisā līdz rekordaugstam līmenim – 1000 mg uz kub.m. Atsevišķās vietās sliktās redzamības dēļ pat bija pārtraukta pilsētas metro vilcienu kustība.

Fukusimas traģēdijas gadadienā – atkal zemestrīce

Safukusimaskaņā ar ASV Ģeoloģiskā dienesta ziņojumu, 2013.gada 11.martā, plkst. 12:34 (pēc Latvijas laika), pie Japānas piekrastes notikusi 5,3 balles stipra zemestrīce. Tās epicentrs atradies 14 km no Nitianas pilsētas Madzijaki provincē. Ziņas par postījumiem un cietušajiem nav.

Tieši pirms 2 gadiem, 2011.gada 11.martā Japānā notika visspēcīgākā zemestrīce valsts vēsturē. Pazemes grūdieni, kuru spēks sasniedza 9.0 balles, izraisīja ārkārtīgi postošus cunami viļņus, kas bija par iemeslu kodolkatastrofai “Fukusima-1” atomreaktorā, kā arī burtiski noskaloja piekrastes pilsētas. Bojā gāja 19 000 cilvēku.

Šodien Japānā notika piemiņas pasākumi, ar klusuma brīdi godinot stihijas upurus.

https://citadapasaule.com/wp-content/uploads/2012/11/arrow-2.png Turpinājums