Šīs desmitgades nogalē zibeņus vēros no kosmosa (Video)

Zibens izlādes no kosmosa

Meteoroloģiskās aģentūras novēro zibeņus no zemes, ir daži instrumenti, kas reģistrē šos dabas fenomenus, atrodoties zemā orbītā ap Zemi. Līdz šīs desmitgades beigām ASV un Eiropas Savienības kosmosa izpētes aģentūras cer palaist jaunus mākslīgos pavadoņus, kas piebiedrosies zibeņu vērotāju pulciņam. Jaunais pavadonis atradīsies aptuveni 36 000 kilometru attālumā no Zemes, nodrošinot bagātīgu datu apjomu, kas saistīti ar negaisiem un zibeņošanu. Šī informācija noderēs daudzās nozarēs, ieskaitot aviāciju, palīdzot plānot drošākus lidojuma maršrutus.

Lasīt vairāk:

“Zibens ir labs sliktu laikapstākļu priekšvēstnesis. Patiesībā, tas ir viens no vadošajiem indikātoriem. Parasti zibens ierodas pirms spēcīga lietus, krusas vai vēja brāzmām,” skaidroja doktors Johens Grendels no Eiropas meteosatelītu izmantošanas organizācijas (Eumetsat).

Doktors Grendels piedalās Zibens kameras izstrādē, kas startēs ar jaunās paaudzes meteoroloģiskajiem pavadoņiem Meteosat pēc 2017. gada. Tie būs pirmie kosmosa kuģi ģeostacionārajā orbītā, kas aprīkoti ar šiem instrumentiem. ASV plāno aprīkot ar zibens novērošanas kamerām divus mākslīgos pavadoņus – GOES-R un GOES-S.

Eiropas zinātnieku izstrādātā kamera pamatā ir liela ātruma videokamera. Tā vēros Zemi no ģeostacionārās orbītas un ziņos par uzliesmojumu aptuveni minūti pēc izlādes. Tas, kā pastāstīja meteorologi, palīdzēs veidot īstermiņa prognozes nelieliem reģioniem par spēcīgām vētrām.

Uz Zemes vienlaicīgi notiek aptuveni 2000 negaisu, radot aptuveni 100 uzliesmojumu katrā sekundē. Virs sauszemes veidojas vairāk negaisu kā virs okeāniem, bet visvairāk zibeņu ir novēroti tieši virs Āfrikas tropiskajiem reģioniem.

Jaunais Meteosat instruments spēs reģistrēt zibeņus, kuru izlāde notiek starp mākoņiem un starp mākoņiem un zemi. Izlādes būs redzamas kā mākoņu pēkšņa izgaismošanās. Novērojumi tiks veikti infrasarkano staru diapazonā, kas ļaus ieskatīties mākoņos pat 10 kilometru dziļumā.

“Mēs ne tikai redzēsim zibeņus naktī, kad, kā jau varat noprast, tas ir samērā viegli izdarāms, bet arī dienā, kad mākoņus izgaismo Saule. Tehniski tas ir izaicinājums,” paskaidroja Grendels.

Daudzas meteoroloģiskās aģentūras, piemēram, Lielbritānijas aģentūra, jau tagad izmanto ļoti efektīvus instrumentus, kas novēro zibeņus. Sistēma ATDNet reģistrē šī dabas fenomena radīto radioviļņu starojumu. Lidostu tuvumā tiek izmantoti radari, kas tiek izmantoti, lai novērotu vietējos laikapstākļus un laicīgi brīdinātu lidmašīnu pilotus par negaisiem.

Eumetsat sistēma ģeostacionārajā orbītā lieliski papildinās zemes sistēmas, nodrošinot visa Zemes diska nepārtrauktu novērošanu. Tas ne tikai palīdzēs veikt savlaicīgas prognozes, bet arī analizēt un veidot zibens izlāžu biežuma statistiku ilgākos laika periodos.

“Tiklīdz mums būs pieejami vairāku gadu dati, mēs varēsim izvērtēt klimata izmaiņu ietekmi uz negaisiem,” pastāstīja Eumetsat MTG programmas zinātnieks Rolfs Štūlmans.

Eumetsat projektā iesaistītie cer, ka NASA mākslīgo pavadoņu un arī nākotnē plānoto Ķīnas satelītu dati būs izmantojami vienotā sistēmā, kas palīdzēs daudz labāk izprast Zemes klimatu.

Vēl viens šo datu pielietojums varētu būt meža ugunsgrēku prognozēšanas modeļu uzlabošana, kuri tiek izmantoti potenciāli bīstamo vietu noteikšanai, kur zibens spēriens var izraisīt ugunsgrēkus.

Plānots, ka Eumetsat MTG projekta kopējās izmaksas būs 3,4 miljardus EUR. Tas būs viens no sarežģītākajiem projektiem, kādu realizēs Eiropas kosmosa aģentūra. Ģeostacionārajā orbītā tiks izvietoti divi pavadoņi, kuri uz Zemi noraidīs datu apjomu aptuveni 250 līdz 300 Mb sekundē. Iegūtie dati pēc analīzes tiks nodoti lokālajām meteoaģentūrām, lai tās varētu nodrošināt uzticamu un pastāvīgu laika prognožu veikšanu.

Ziņu avots:  StarSpace, nasashuttle’s Channel