Vācija atceļ kodolatkritumu nosūtīšanu uz Krieviju

Vācija pirmdien atteikusies no pretrunīgi vērtētās ieceres nogādāt savus kodolatkritumus Krievijā, jo pastāv bažas par kravas tālāko drošību, paziņojis Vides ministrijas pārstāvis.

Septembrī atbildīgās iestādes apstiprināja, ka Vācija plāno nogādāt 951 izmantotu kodoldegvielas vienību no bijušās Austrumvācijas kodolpētniecības centra uz kodolobjektu “Majak”, kas atrodas aptuveni 2000 kilometru uz austrumiem no Maskavas. Tomēr pirmdien vides ministrs Norberts Rētgens deva rīkojumu federālajam eksporta birojam šo piegādi apturēt.

Kodolatkritumi Krievijā tikšot droši apstrādāti

“Vides ministrs nav pārliecināts, ka izlietotie kodoldegvielas elementi Krievijā tiks droši apstrādāti, kā to prasa likums,” iknedēļas paziņojumā presei atzīmēja ministrijas pārstāve. Kodolobjekts “Majak” Ozjorskā ir galvenā Krievijas kodolatkritumu pārstrādes rūpnīca, un 1957.gadā tajā notika milzīga kodolkatastrofa.

Pagaidām paliks Vācijā

Šobrīd minētie kodoldegvielas elementi atrodas pagaidu glabātuvē Āhauzā Vācijas rietumos, un ministrijas pārstāve paziņojusi, ka pagaidām tie tur arī paliks. Radioaktīvie atkritumi sākotnēji nāca no kodolpētniecības centra Rosendorfā, un bija plānots, ka tos tālāk nogādās 2010.gada nogalē vai 2011.gada sākumā. Centrs Rosendorfā Drēzdenē tika slēgts 1991.gadā. Tas bija viens no 20 kodolpētniecības centriem, kas savulaik tika uzcelti 17 komunistiskā bloka valstīs.

Sola protestus

Vācijas vides aktīvisti paziņojuši, ka protestēs pret kodolatkritumu pārsūtīšanu, raksturojot to kā “augstākā mērā bīstamu”. Maskava demonstrācijas pret šiem plāniem piedzīvoja augustā. Protestētāji brīdināja par “teroristu uzbrukumu” draudiem un iespējamo meža ugunsgrēku risku.

Ugunsgrēki apdraudēja kodolobjektus

Augustā Ozjorskā tika izsludināts ārkārtas stāvoklis, jo šīs vasaras milzīgie meža ugunsgrēki radīja arī tiešus draudus kodolobjektam. Pagājušajā mēnesī masu protestus Vācijā izraisīja radioaktīvo atkritumu pārvešana no Francijas uz Vāciju. Sabiedrības neapmierinātību izraisījis arī Berlīnes pretrunīgi vērtētais lēmums vidēji par 12 gadiem pagarināt valsts 17 atomelektrostaciju darbības termiņu.

Ziņu avots: TVNET