Japānā atkal zemestrīce: zinātnieks norāda, ka tas turpināsies 10 gadus (Video)

Pazemes grūdieni bija jūtami Tokijā, savukārt zemestrīces epicentrs atradies Fukušimas prefektūrā. Darbinieki no «Fukušimas-1» evakuēti netika, paziņoja TEPCO. Komplekss turpina darbu arī pēc zemestrīces.

Šī lapa vairs nav pieejama.

ASV Ģeoloģijas dienesta ģeofiziķis Ross Steins norādīja, ka 11.marta spēcīgās zemestrīces pēcgrūdieni varētu turpināties vēl nākamos desmit gadus. «Visticamāk, paies apmēram desmit gadi, un tad pēcgrūdieni pārstās satricināt Japānu,» sacīja Steins. Zinātnieks norādīja: «Tokijai ilgus gadus būs jābūt modrai. Nevienam nevajadzētu domāt, ka viss beigsies pēc nedēļas vai mēneša.»

“Fukušima un Černobiļa ir ļoti atšķirīgas,” preses konferencē aģentūras galvenajā mītnē Vīnē sacīja Florijs, kurš IAEA vada atomdrošības nozari. “Šis ir absolūti atšķirīgs negadījums.” Otrdien Japāna vērtējumu Fukušimas AES krīzei paaugstināja uz starptautiskās kodoldrošības skalas (INES) maksimālo – septīto – atzīmi. Šāds vērtējums savulaik tika arī dots Černobiļas katastrofai.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Atbilstoši Japānas aprēķiniem kopējā radiācijas noplūde Fukušimas AES ir 370 000 terabekereli, bet Černobiļā tā bija 5,2 miljoni terabekerelu, norādīja Florijs. Černobiļas katastrofu izraisīja cilvēka kļūda un konstrukcijas nepilnības, bet Fukušimas krīzi – bezprecedenta stipruma zemestrīce un cunami. Turklāt Fukušimas AES darbs tika automātiski apturēts, bet Černobiļas reaktors darbojās. “Negadījumu mehānika ir ļoti atšķirīga,” uzsvēra amatpersona.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Černobiļas reaktoram nebija dzelzsbetona korpusa, bet Fukušimā tāds ir, un tas nav izpostīts pat pēc vairākiem sprādzieniem. Černobiļas sprādziena rezultātā liela radiācija nonāca augstu atmosfērā, “izplešoties pa visu pasauli”. Tostarp visi Fukušimas reaktori tika izslēgti zemestrīces laikā, un pašā reaktora korpusā sprādzienu nav bijis. Japānas dienesti būtu rīkojušies tāpat, arī ja INES atzīme būtu paaugstināta agrāk. “Novērtējums neizmaina to, ko viņi ir darījuši evakuācijas, cilvēku izmitināšanas, uzraudzības un ekoloģijas jomā,” norādīja eksperts.

Ziņu avots: Apollo, Vesti.ru, TVNET, euronews

Tokiju otrdien skārusi spēcīga zemestrīce. Fukusimas AES katastrofai piešķir augstākās bīstamības kategoriju. TEPCO atzīst: Fukušimas avārija draud izvērsties briesmīgāka par Černobiļu (Video)

Spēcīga 6,3 ballu stipra zemestrīce otrdien notikusi Tokijas apkārtnē. Tās epicentrs atrodas Klusajā okeānā 30 kilometru dziļumā netālu no Boso pussalas, uz ziemeļaustrumiem no Tokijas, vēstī ārvalstu plašsaziņas līdzekļi. Televīzijas kanāls CNN vēstī, ka zemestrīcē gājuši bojā vismaz seši cilvēki. Pazemes grūdieni Tokijas rajonā bija jūtami pulksten 8.08 no rīta pēc vietējā laika. Tika apturētas visas Tokijas metro līnijas, starptautiskā lidosta un dzelzceļa satiksme.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Japānas galvaspilsētā joprojām nav atjaunota metro satiksme, kur notiek sistēmu ārkārtas pārbaude. Izveidojušies milzīgi sastrēgumi, jo miljoniem cilvēku cenšas nokļūt darbā. Tokijā pazemes grūdieni sašūpojuši mājas, pēc tam tika izsludināta cunami trauksme, kas vēlāk atsaukta. Šodienas pazemes grūdieni nav skāruši Japānas atomelektrostacijas.

Japāna otrdien mainījusi Fukusimas atomelektrostacijas katastrofas novērtējuma līmeni, piešķirot tai visaugstāko – septīto – kategoriju, vēsta Tokijas kodoldrošības pārvalde. Tādējādi Fukusimas avārija atzīta par “lielu nelaimes gadījumu”, kas pielīdzināms 1986.gada Černobiļas katastrofai, kura atzīta par līdz šim pasaules vēsturē smagāko kodolincidentu miera laika apstākļos. Amatpersonas atzīst, ka grūti novērtēt vidē nonākušo radioaktīvo materiālu daudzumu, taču kodoldrošības pārvaldes pārstāvis, pamatojoties uz pieejamajām aplēsēm, norādīja, ka Fukusimas kodolspēkstacijas avārija atbilst septītajai kategorijai.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Tomēr, pēc kodoldrošības pārvaldes novērtējuma, no Fukušimas noplūdis desmit reizes mazāk radioaktīvu vielu nekā savulaik no Černobiļas un abas katastrofas būtiski atšķiras. “Černobiļā augstā radiācijas līmeņa dēļ gāja bojā 29 cilvēki. Fukusimā tā nebija,” skaidro pārvaldes pārstāvis Hidehiko Nišijama. “Černobiļā uzsprāga paši reaktori. Fukusimā eksplodēja ūdeņradis, kas bija uzkrājies ēkās, taču paši reaktori palika neskarti, lai gan ir konstatēta noplūde. Situācija ir citāda nekā Černobiļā. Mums nav milzīga un ilgstoša uguns avota, kā bija tur.” “Černobiļā augstā radiācijas līmeņa dēļ nācās uz laiku pārtraukt glābšanas darbus un pamest apkaimi. Taču Fukusimā glābēji strādā dienu un nakti. Mēs esam nodrošinājuši apstākļus, kas ļauj viņiem strādāt,” norāda eksperts.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Saskaņā ar pārvaldes apkopotajiem datiem kopējais radiācijas līmenis no avarējušās spēkstacijas sasniedzis 370 000 terabekerelus. Turpretī Japānas kodoldrošības komisija, kurā apvienojušies eksperti, kas sniedz padomus valdībai, lēš, ka kopējais radiācijas līmenis ir ievērojami augstāks un varētu būt 630 000 terabekerelu apmērā. Vienā terabekerelā ir triljons bekerelu. Bekerels ir radioaktīvā starojuma avota aktivitātes mērvienība.

Avārijas sekas «Fukušima-1» atomelektrostacijā (AES) var pārsniegt Černobiļas AES avārijas sekas, otrdien paziņoja spēkstacijas apsaimniekotāja «Tokyo Electric Power» (TEPCO) pārstāvis Dzuniti Macumoto. «Radioaktīvo vielu noplūde joprojām līdz galam nav apstādināta,» atzina TEPCO pārstāvis, norādot uz bažām, ka kopējā radioaktīvo vielu noplūde varētu pārsniegt Černobiļas apmērus.

Tai pat laikā par kodoldrošību atbildīgā aģentūra Japānā uzsver, ka Fukušimas situācija pēc būtības atšķiras no Černobiļas, un pagaidām noplūduši vien desmit procenti no Černobiļas avārijā noplūdušā radioaktīvo vielu daudzuma. Japānas enerģētiķi ziņo, ka vislielākā noplūde fiksēta otrajā reaktorā.

Ziņu avots: Apollo, Петербург-Пятый канал, Kasjauns.lv, Vesti.ru

Japānu skārusi 7,1 balli stipra zemestrīce (Video)

Japānas Honsjū salas ziemeļaustrumu piekrastē pirmdien rēģistrēti 7,1 balli stipri pazemes grūdieni, informē ASV ģeoloģiskais dienests. Zemestrīce izraisījusi aptuveni metru augstus cunami viļņus, kas jau sasnieguši sauszemi Ibarakas prefektūrā. Ziņu par postījumiem pagaidām nav, informē aģentūra “RIA Novosti”. Zemestrīces epicentrs atradies Fukušimas prefektūrā. No avarējušās “Fukušima-1” AES evakuēts personāls. Pazemes kontrakcijas justas arī galvaspilsētā Tokijā.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Šī ir jau otrā spēcīgā zemestrīce nedēļas laikā.Ceturtdien arī reģistrēts 7,1 balli stiprs satricinājums, kuru uzskata par 11. marta 9,0 balles stiprās zemestrīces pēcgrūdienu. Ceturtdien gāja bojā trīs cilvēki un aptuveni 100 guva ievainojumus.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pirmdienas zemestrīce notika tikai dažas stundas pēc tam, kad visā valstī tika pieminēti 11. marta katastrofas upuri, kuru skaits var sasniegt 28 000.

Japāna paplašinās evakuācijas zonu ap avarējušo ‘Fukušima-1’AES

Valdība ir pieņēmusi lēmumu evakuēt vairāku apdzīvoto vietu iemītniekus, kuru mājas atrodas ārpus 20 kilometru zonas ap avarējušo “Fukušima-1” atomelektrostaciju (AES), pirmdien informē aģentūra “Reuters”. Kā skaidro valdības ģenerālsekretārs Jukio Edano, nenotiek viss zonas lineāra paplašināšana, bet tiek evakuētas visapdraudētākās vietas, kur apstarojums var sasniegt 20 milizīvertus gadā. Kopumā 20 kilometru rādiusa aplis labi pasargājot no radiācijas. “Tomēr ir atsevišķas vietas, kur radiācijas līmenis pieaug atkarībā no klimatiskajiem un ģeogrāfiskajiem apstākļiem pat ārpus 20 kilometru zonas,” sacīja Edano.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Reportāža no Fukušimas slēgtās zonas

Iepriekš ziņots, ka augstā radiācijas līmeņa dēļ valdība grasās paplašināt evakuācijas zonu. Līdz šim gan varasiestādes to bija atteikušās darīt, neraugoties uz Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) aicinājumiem. Vairākas valstis jau ieteikušas saviem pilsoņiem neuzturēties 80 kilometru rādiusā ap Fukušimas AES. Kā “Reuters” apstiprinājuši avoti vietējās pašvaldībās, evakuācijas zona atsevišķās vietās tiks paplašināta līdz 30 kilometriem atkarībā no vēja virziena un šajās vietās dzīvojošajiem tiks dota nedēļa laika, lai sagatavotos evakuācijai. Evakuācija skartu aptuveni 5000 cilvēku.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Jau vēstīts, ka pēc 11. marta zemestrīces un sekojošiem cunami, sabojājās četri no sešiem “Fukušima-1” AES reaktoriem. Stacijā notika vairāki sprādzieni un ugunsgrēki. Kā svētdien apliecināja avarējušajā kodolspēkstacijā strādājošie inženieri, lai arī kopš traģēdijas apritējis jau mēnesis, joprojām nav izdevies atjaunot atomelektrostacijas dzesēšanas sistēmas, kas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu pietiekamu ūdens daudzumu virs kodoldegvielas stieņiem un atjaunotu kontroli stacijas sešos reaktoros.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Japānā kāds iedzīvotājs ar mobilā telefona kameru fiksējis brīdi, kad 11.martā pēc zemestrīces cunami vilnis triecas pret Fukušimas atomelektrostaciju. Tiek lēsts, ka vilnis bijis gandrīz 20 metrus augsts.

TEPCO inženieriem pēc vairāku dienu pūliņiem ir izdevies apturēt radioaktīvā ūdens noplūdi no otrā reaktora – speciālisti ar nātrija silikāta injekcijām padarīja cietāku augsni pie ieplaisājušās bedres, no kuras noplūda ūdens ar augstu radioaktivitātes pakāpi, kas pēc tam ieplūda okeānā.

Japānas zinātnieki: pēc 30 gadiem vāja radiācija no ‘Fukušima -1’ būs visā Klusajā okeānā

Japānas speciālisti prognozē, ka pēc 30 gadiem radiācija, kas nonākusi okeānā no avarējušās atomelektrostacijas “Fukušima – 1” izplatīsies visā Klusajā okeānā, taču tās koncentrācija nebūs liela un neapdraudēs cilvēku dzīvību un veselību, ziņo ārvalstu masu mediji. Pie šāda secinājuma nonākuši zinātnieki no Japānas kodolpētniecības centra, ar datoru palīdzību modelējot notiku attīstību.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Māju atlūzas, dažādas mantas, sadauzītas automašīnas, nelielas mājiņas un cilvēku ķermeņu daļas nonākušas okeānā pēc postošās 9 baļļu zemestrīces un tai sekojušā cunami viļņa Japānā, šā gada 11.martā un virzās Ziemeļamērikas virzienā

Kopš 4.aprīļa zemestrīces un cunami dēļ avarējušās AES “Fukušima – 1” operators “Tokyo Electric Power Co.” (TEPCO) iepludināja okeānā aptuveni deviņas tonnas notekūdeņu, kas satur radiāciju. Saskaņā ar zinātnieku prognozēm, piecu gadu laikā radiāciju saturošie ūdeņi ar straumēm sasniegs Ziemeļamerikas piekrasti, pēc desmit gadiem – Austrumāziju, bet pēc 30 gadiem izplatīsies visā okeānā. Taču zinātnieki mierina, ka radiācijas līmenis nebūs cilvēkiem bīstams, jo radiācijas koncentrācija būs minimāla.

Ziņu avots: Delfi.lv, Фактор Времени, RussiaToday, ITN News, Apollo, Vesti.ru, Телекомпания НТВ

Jauns Ātombubulis no Krievijas (Video, Foto)

Krievijas lielākajam radioaktīvo materiālu pārstrādes centram Majak draud nopietna avārija, brīdina tā darbinieki, vēsta NewsRu. Atomcentra Majak darbinieki, kuri ir izvēlējušies palikt anonīmi izplatījuši vietējā presē vēstuli, kurā tiek brīdināts, ka objektā tuvākajā laikā var notikt katastrofa. «Dabas kataklizmas un tehnogēnās avārijas, ko pasaule ir pieredzējusi pagātnē ir sīkums salīdzinot ar kodolarmagedonu, kas mūs sagaida,» vēstulē raksta Majak darbinieki.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Vēstule ir adresēta Krievijas prezidentam Dmitrijam Medvedevam, premjeram Vladimiram Putinam, valsts atomkompānijas Rosatom vadībai, kā arī vairākiem Krievijas žurnālistiem. Majak darbinieki pauž savu satraukumu sakarā ar Krievijas kodolenerģijas sektorā esošajām hroniskajām problēmām – korupciju, atbildības un finanšu trūkumu. Desmitiem miljonu rubļu, kas paredzēti drošības pasākumu īstenošanai nokļūst «ieinteresēto pušu kabatās,» un kompānijas piespiež savus darbiniekus par to klusēt, skaidro Majak darbinieki.

Majak atomcentrā situācija ir kļuvusi kritiska: reaktoru dzesēšanas sistēma atrodas uz izjukšanas robežas. Pēdējo remontdarbu laikā, kas notika 2009. gadā, dzesēšanas sistēmām tika nomainītas caurules. Jaunās caurules esot lēts ķīniešu ražojumus, ko nedrīkst izmantot ne vien kodolreaktoros, bet arī pat sadzīvē. «Pat montāžas laikā kļuva skaidrs, ka šīs caurules neizturēs pat divus gadus. Situācija ir kritiska – sistēma izjūk acu priekšā,» ir norādīts vēstulē. Dienesta pārbaudes ir atklājušas daudzus nopietnus pārkāpumus, par kuriem pat ierosināta krimināllieta, tomēr pēc kāda laikā tā neizskaidrotu iemeslu dēļ tika pārtraukta.

Atomcentrs Majak atrodas Čeļabinskas pilsētas tuvumā, Urāla kalnu apkaimē. Tā ir lielākā kodoldegvielas uzgalbāšanas un pārstrādes rūpnīca Krievijā. Atomcentra tuvākā apkārne Aukstā kara laikā bija slēgtā zona un līdz pat 1990. gadam netika iezīmēta kartēs. Atomcentrā tiek izgatavots plutonijs, kas nepieciešams kodolieročiem.

1957. gadā atomcentrā norisinājās milzīga tehnogēna avārija, kas ieguvusi apzīmējumu Kištimas traģēdija un ir viena no nopietnākajām kodolkatastrofām ko piedzīvojusi cilvēce ( pārējās – Černobiļa, Fukušima, Trīs Jūdžu sala).

Sabojājoties dzesēšanas sistēmai uzsprāga izlietotās kodoldegvielas tvertne. Sprādziena izmestās radioakīvās vielas pārklāja plašu teritoriju. Katastrofas rezultātā tika evakuēti 10 tūkstoši cilvēku un 8 tūkstoši mira no dažādiem vēža paveidiem. Pēc citiem aprēķiniem kopā cietuši varētu būt pat 250 tūkstoši cilvēku.

Jau ir rakstīts, ka Krievijas kodolenerģētikas sektors saskaras ar nopietnām drošības problēmām, taču tas netraucē valstij piederošajam koncernam Rosatom nodarboties ar reaktoru eksportu, sakot, ka tie pasaulē drošākie. Kompānija ir ieplānojusi līdz 2050 gadam nodrošināt savus ieņēmumus 50 miljardu ASV dolāru apmērā.

Ziņu avots: DB, NEWSru.com, Телеканал ДОЖДЬ