Vizuālās informācijas monitorings
28/09/2012
Internetā pieejama jauna fīča no Google Street view. Tagad “klātienē” var ceļot ne tikai pa ielām, džungļiem un seno Maiju pilsētām, bet arī pa okeāna dzelmi. 🙂
Herona sala, Lielais Barjeru rifs pie Austrālijas krastiem
Citas zemūdens kartes pieejamas šeit – Google Maps Street View Ocean
25/09/2012
Pagājušās nedēļas nogalē tika atklāta jauna komēta, kurai paredz spožu nākotni 2013. gada nogalē, kad tā 2013. gada 28. novembrī atradīsies mazāk nekā divu miljonu kilometru attālumā no Saules. Vistuvāk Zemei komēta būs 2013.gada 26.decembrī.
Šobrīd tiek prognozēts, ka tās redzamais spožums varētu sasniegt pat “-16” zvaigžņlielumu. Tas nozīmē, ka tā būs spožāka nekā pilns Mēness, kura zvaigžņlielums sasniedz “-12,74”.
Ja prognozes piepildīsies, tad C/2012 S1 noteikti būs viena no iespaidīgākajām komētām cilvēces vēsturē, daudzkārt pārspējot slaveno Heila-Bopa komētas iznācienu 1997. gadā…
…kā arī, visticamāk, arī ilgi gaidīto Pan-STARRS (C/2011 L4), kas uz skatuves kāps 2013. gada martā.
C/2012 S1 atklāja Krievijas Starptautiskā zinātniskā optiskā tīkla (ISON) projekta ietvaros, kad 21. septembra naktī astronomi Vitālijs Ņevskis un Artjoms Novičonoks nofotografēja komētu ar 0,4 metru reflektoru. Komētas orbīta ir tuva parabolai, kas nozīmē to, ka tā, visticamāk, ir ieradusies no Oorta mākoņa.
Šobrīd komēta meklējama Vēža zvaigznāja ziemeļaustrumos. Tās pašreizējais zvaigžņlielums ir +18. Tā nav ieraugāma šobrīd ar neapbruņotu aci vai pat nelielu teleskopu. Ar binokli to varēs sākt vērot 2013. gada vasaras nogalē, bet ar neapbruņotu aci – sākot jau ar 2013. gada novembri un līdz pat 2014. gada janvāra vidum.
Jāņem gan vērā, ka komētu spožuma prognozes bieži krietni vien pārspēj reālos datus. Vecāka gadagājuma entuziasti varētu atcerēties ažiotāžu, kāda tika sacelta ap Kohouteka komētu 1973. gadā. Lai arī komēta nekļuva par “gadsimta komētu”, tā bija pietiekami spoža un redzama ar neapbruņotu aci. Pat ja C/2012 S1 sekos Kohouteka komētas pēdās, tā būs labi pamanāma un, iespējams, spožākā, kādu pieredzēsiet savas dzīves laikā.
Tā kā komētas redzamības periods solās būt patiesi garš, kādai skaidrai naktij noteikti būs jābūt, lai ikviens, kurš vēlēsies, varētu papriecāties par “astes zvaigznes” ierašanos. Un cerēsim, ka tā tiešām pieturēsies pie prognozēm!
Starspace.lv, Vesti.ru, Astropix.com, remanzacco.blogspot.com, history.nasa.gov, KurdstanPlanetarium
19/09/2012
Mazajiem par zvēriņiem ir atgriezies… 🙂
Jūras lauva ir jebkurš ausroņu dzimtas (latīņu: Otariidae) dzīvnieks, kas pieder 5 jūras lauvu ģintīm. Šajās ģintīs kopā ir 6 mūsdienās dzīvojošas sugas un viena izmirusi suga. Pārējos ausroņu dzimtas dzīvniekus sauc par kotikiem. Jūras lauvas dzīvo, sākot ar arktiskajiem ūdeņiem un beidzot ar tropiskajām jūrām, tie ir sastopami gan ziemeļu puslodē, gan dienvidu puslodē, izņemot Atlantijas okeāna ziemeļu daļu
19/09/2012
It kā jau vakardiena, bet tik un tā nenoturējos neielikt un ja vel labs materiāliņš pieejams 🙂
Austrāliešu režisors Kriss Tendži (Chris Tangey) un viņa kolēģi, filmējot dabas skatus, nofilmējuši arī kādu ļoti neparastu dabas parādību – uguns tornado.
Filmētāji uguns tornado nejauši pamanīja, kad tas atradās tikai 300 metru attālumā no viņiem.
Tornado radījis iznīcinātājam raksturīgu troksni un sniedzies aptuveni 30 metru augstumā.
Neparastā dabas parādība novērota netālu no Alisspringsas pilsētas Austrālijas centrālajā daļā.
Dabas pētnieki norāda, ka uguns tornado ir ļoti reta un bīstama parādība. Tā rodas, kad augšup ejošā gaisa plūsma izraisa aizdegšanos vai arī tornado nonāk kontaktā ar liesmām.
Viens no traģiskākajiem ar uguns tornado saistītiem incidentiem noticis Japānā 1923.gadā, kad šī dabas parādība 15 minūtēs paņēma 38 tūkstošu cilvēku dzīvības.
Citāda Pasaule 