21. jūnijā uz Saules novēroja C7 klases uzliesmojumu. Izmestais daļiņu mākonis pārvietojas ar ātrumu 800 līdz 650 km/s un Zemi varētu sasniegt 23. jūnija naktī vai 24. jūnijā pa dienu. Sadursme ar mūsu planētas aizsarglauku varētu izraisīt G2 (Red.lab.) kategorijas ģeomagnētisko vētru.
Šī lapa vairs nav pieejama.
Ziemeļu puslodē dzīvojošajiem šis nav labvēlīgākais laiks polārblāzmu novērošanai. Tomēr šis relatīvi vājais uzliesmojums ir radījis papildus satraukumu ap preses slejās atrodamajiem paziņojumiem, ka nākamgad gaidāmas vēl nebijuši spēcīgas Saules vētras. Vai tiešām ir pamats satraukumam?
Daudzi no jums noteikti ir dzirdējuši par Keringtona Saules vētru, kura notika 1859. gada septembra sākumā. (Visspēcīgākā reģistrētā vētra notika 1859. gada augustā – septembrī. Tā pazīstama kā Keringtona notikums, nosaukta par godu britu astronomam Ričardam Keringtonam, kurš novēroja šo Saules uzliesmojumu. Elektrizētās telegrāfa līnijas aizdedzināja papīrus telegrāfa centrālēs. Ziemeļblāzmas bija redzamas Kubā un Havaju salās. Tiek lēsts, ka Keringtona notikums bija uz pusi spēcīgāks nekā 1921. gada maija supervētra).
Salīdzinoši vājā 10. cikla ietvaros, kurš pēc līdzšinējiem novērojumiem atgādina patreizējo 24. ciklu, uz Saules tika novērots līdz šim spēcīgākais uzliesmojums. Tas bija tik neparasts, ka joprojām nav izdevies to klasificēt atbilstoši mūsdienās pieņemtajiem kritērijiem. 
Vai tiešām ir gaidāms Keringtona notikums #2? Vai ir pamats bažām, ka 2012. gadā kaut kas tāds varētu iestāties?
Lai arī ar Sauli un tās uzvedības prognozēšanu pagaidām īsti nesokas, skaidrs ir tas, ka Keringtona mēroga uzliesmojumam mūsdienās sekas būtu daudz iespaidīgākas.
“Modernā sabiedrība ir atkarīga no augstu tehnoloģiju sistēmām, kuras visas viegli iespaido Saules vētras,” skaidro NASA zinātniece Lika Guhathakurta, kura arī šogad piedalās ikgadējā Kosmosa laikapstākļu forumā (SWEF).
Šī foruma, kurā piedalās simtiem zinātnieku, ASV valdības pārstāvji, Apvienoto Nāciju organizācijas, NASA, NOAA, energokompāniju un citu iestāžu speciālisti mērķis nav nospraust konkrētu gadu, mēnesi vai dienu, kad gaidāma šī vētra, bet veidot kopēju rīcības politiku gadījumiem, kad Saule sadomās niķoties un apdraudēt zemiešu tehnoloģijas.
Ja 1859. gadā tās bija maksimums dažas dienas bez telegrāfa, mūsdienās sekas būtu daudz smagākas. Radiosakaru traucējumi būtu nieks salīdzinājumā ar inducēto strāvu radītajiem bojājumiem, kuru salabošanai būs nepieciešamas nedēļas vai pat mēneši. GPS navigācija būs būtiski traucēta, kas apgrūtinās daudzu dienestu darbību. Nemaz nerunāsim par krīzi, kas iestāsies komerciālajās aprindās, bankās un biržās. Salīdzinājumā ar šādu scenāriju, Latvijā valdošais bardaks šķitīs kā paradīze.
Tomēr tehnoloģiju laikmetam ir arī savi plusi. Ja Keringtona līdzgaitnieki varēja tikai vērot ģeomagnētiskās vētras efektus, tad mūsdienās šāda mēroga Saules vētru var pamanīt jau savlaicīgi. Dažādie satelīti ļauj ne tikai reģistrēt uzliesmojumu, noteikt tā jaudu, vēja ātrumu, bet arī novērot izmestā materiāla izplatību trijās dimensijās. Dažu stundu laikā pēc izvirduma jau ir izveidoti modeļi, kuros redzama vētras izplatība, kā tā sadursies ar Zemes aizsarglauku, kuras planētas un kosmosa kuģi nonāks vētras ietekmes zonā. Šis ir laikmets, kad kosmiskie meteorologi kļūs par pieprasītu un augsti novērtētu profesiju.
Dažas simulācijas spēj izveidot tik izsmalcinātus modeļus, kuros redzams, kā Zemes virsmā veidosies inducētās strāvas. Tādējādi iespējams daudz labāk izvērtēt, kuri tīkli tiks pakļauti lielākai pārslodzei. Savlaicīga šo tīklu pārraugu brīdināšana un transformatoru atslēgšana uz dažām stundām, Saules vētras gadījumā būs ļoti nozīmīgs pasākums.
“Kāds labums no kosmisko laikapstākļu prognozēm, ja cilvēki tās nesaprot un nereaģē,” par SWEF izglītojošo misiju ir pārliecināti NASA speciālisti.
Lai arī nākamo spēcīgo Saules vētru nav iespējams paredzēt, mēs varam būt gatavi tādai katru dienu. Nav vērts gatavoties 2012. gadam, nedz arī 2014. vai kādam citam. Neviens nezina, kad Zemei pārbrāzīsies milzu “cunami”. Tieši tādēļ valdībām, organizācijām ir jābūt sagatavotiem, lai atbilstoši sagaidītu nākamo supervētru jau rīt vai pēc mēneša.
Tev, kā vienkāršam Interneta, elektrotīkla un citu tīklu lietotājam rekomendējam nepaļauties uz konkrētiem datumiem, bet gan izglītoties, lai pareizi saprastu kosmiskos laikapstākļus un to iespējamās sekas.
Informācijas avoti: StarSpace, NOAA, NASA, Tesis.lebedev.ru
Saules aktivitāti, Zemes ģeomagnētisko aktivitāti un kosmiskā starojuma intensitāti skat. ekrāna labajā pusē. Visiem šiem parametriem un arī prognozēm var sekot līdzi sadaļā Saules aktivitāte.
Saistītie raksti: Gaidāmā ārkārtīgi spēcīgā Saules vētra var atstāt Zemi tumsā
Magnētisko vētru sākums tiek prognozēts aptuveni ap plkst. 13:00 pēc Latvijas laika (10:00 UT) plus-mīnuss 7 stundas.
Paredzamais maksimālais ģeomagnētiskās aktivitātes līmeni Kp būs 7 ( Kp ir robežās no 0 – 9). Tas ir visai augsts līmenis un pie tāda ģeomagnētiskās aktivitātes līmeņa Latvijā iespējams redzēt ziemeļblāzmas.
Citāda Pasaule 