Mežu ugunsgrēki Krievijā aptver gandrīz 10 000 hektāru platību (Video)

Krievijas austrumu reģionos mežu ugunsgrēki aptver jau gandrīz 10 000 hektāru, informē aģentūra “Itar Tass”, atsaucoties uz Krievijas Ārkārtas situāciju ministrijas Informācijas pārvaldi. “Salīdzinot ar iepriekšējām dienām meža ugunsgrēku skaits pieaudzis par 32, bet platība – par gandrīz tūkstoti hektāru,” paziņoja pārvaldē. Kopumā diennaktī Krievijā reģistrēti 476 meža ugunsgrēku perēkļu 16,6 tūkstošu hektāru platībā, tai skaitā seši kūdras purvu ugunsgrēki 5,7 hektāru platībā.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Visbīstamākā situācija ir Jakutijā, kā arī Sverdlovskas un Amūras apgabalā. Laika prognoze liecina, ka situācija var pasliktināties Jakutijā, Burjatijā, Altajā, Hakasijā, Tuvā, Habarovskā, Aizbaikālā, Krasnojarskā un vairākos citos Krievijas Tālo Austrumu apgabalos.

Informācijas avots: Delfi.lv, РЕН ТВ

Krievijā deg meži vairāk kā 8 tūkstošu hektāru platībā (Video)

Dienakts laikā mežu ugungrēku platības Krievijā palielinājušās par 5 tūkstošiem hektāru. Ugunsgrēku izcelšanās iemesli ir sausais laiks un teritorijas nepieejamība.

Šī lapa vairs nav pieejama.


Šī lapa vairs nav pieejama.

Mežu ugunsgrēki Jakutijā 11.05.2011 @ NASA MODIS

Informācijas avoti: Петербург-Пятый канал, Телекомпания НТВ, NASA

Mežos augsta ugunsbīstamības pakāpe (Video)

Priedīte uzšvirkst acumirklī un pārvēršas oglē. Daudzviet jau ir tik sauss, ka put pat mežos un vismazākā dzirkstele izraisa lielu postu. Pēdējos mēnešos nokrišņu Latvijā bijis uz pusi mazāk par normu. Mežos izsludināta 4. klases ugunsbīstamība, un lielu veldzi nenesīs arī nedēļas nogalē gaidāmais lietus.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Informācijas avots: LTV Ziņu dienests

Klimata anomālijas Eiropā – sausums un sniegs (Video)

Lielāko daļu Eiropas pārņēmis liels sausums, jo teju visā kontinentā kopš janvāra nav īpaši lijis, brīdina meteoroloģiskie dienesti. Vislielākais nokrišņu iztrūkums reģistrēts no februāra līdz aprīlim, 2011.gada pirmajiem mēnešiem ierindojoties starp desmit vissausākajiem gada sākumiem kopš 1864.gada.

Lielākajā daļā Eiropas valstu šajā laika posmā nolijis no 40%-80% no pēdējo 60 gadu vidējas normas, bet Viduseiropā pat mazāk par 40%, liecina Vācijas meteoroloģiskā dienesta apkopotie dati.

Arī Lielbritāniju, īpaši valsts dienvidu grāfistes, martā un aprīlī piemeklējis izteikts sausums. Marts Lielbritānijā kļuvis par sausāko mēnesi kopš 1953.gada, bet aprīlis par visu laiku siltāko reģistrēto aprīļa mēnesi.

Arī citviet Rietumeiropā un centrālajos reģionos pēdējos trīs mēnešus lietus lāgā nav lijis. Satraucošus datus zinātniekiem piegādā arī Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) jaunākais zemes pavadonis SMOS, kas mēra augsnes mitrumu un okeānu sāļumu.

Pavadonis uztver dabiski no Zemes emitētos ūdens mikroviļņu radiosignālus, un mitruma izmaiņas augsnē ietekmē šos signālus. Salīdzinot pēc šiem signāliem veidotās marta un aprīļa mēneša meteoroloģiskās kartes, šajos mēnešos Eiropā notikusi būtiska augsnes izžūšana.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Toties Eiropas Balkānu valstis Serbiju un Rumāniju skāris pamatīgs sniegputenis.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Informācijas avoti: Leta, Vesti.ru, World Meteorological Organization, The Watchers