Ekstrēmie video | Citāda Pasaule

Vaļu aizstāvji cīnās ar medniekiem (Video)

19/01/2012 no John Flyer

Antarktiskajos ūdeņos, aptuveni 300 jūras jūdžu uz ziemeļiem no Antarktīdas piekrastes, notikusi kārtējā sadursme starp japāņu vaļu medniekiem un aktīvistiem no lielo jūras zīdītāju aizsardzības organizācijas Sea Shepherd. Abas puses sadursmē, kurā ievainoti trīs vaļu medību pretinieki, vaino viena otru.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Sadursme notikusi, kad Sea Shepherd aktīvisti, kas pārvietojās nelielās gumijas laivās, mēģinājuši apturēt japāņu harpunēšanas kuģi Yushin Maru 2, telefonsarunā ar Reuters stāstījis Sea Shepherd flotiles kapteinis Pols Votsons. Viņš informējis, ka vienam no aktīvistiem divas reizes trāpīts pa seju ar bambusa nūju, bet vēl divi savainoti ar virvēs iesietiem āķiem.

Japānas Vaļveidīgo izpētes institūts izplatījis atbildes paziņojumu, kurā uzsvērts, ka Sea Shepherd aktīvisti savās laiviņās pietuvojušies bīstami tuvu vaļu mednieku kuģim. «Viņi uz tā borta uzmeta aptuveni 30 pudeļu ar krāsu un nenoskaidrotām ķimikālijām, pēc tam, izmantojot abordāžas āķus, pietuvojās kuģim, mēģināja pārgriezt tauvas un ar tām sapīt mūsu stūri un dzenskrūvi,» sacīts paziņojumā. Tajā arī norādīts, ka aktīvisti pa skaļruni brīdināti, ka viņu rīcība kļūst pārāk bīstama, viņus mēģināts padzīt, raidot ūdens strūklu, bet pēc tam vaļu medniekiem nācies izmantot bambusa kārtis, lai atgrūstu laivas. «Iespējams, ka ar tām patiešām kādam trāpīja pa seju, taču āķus mūsu apkalpe nelietoja, aktīvisti droši vien savainojušies paši ar saviem āķiem,» skaidrojis institūta pārstāvis Glens Invuds.

AFP norāda, ka aptuveni 300 jūras jūdžu uz ziemeļiem no Mosona pussalas pašlaik manevrē trīs japāņu vaļu mednieku kuģi un Sea Shepherd kuģi Steve Iriving un Bob Barker (trešajam aktīvistu kuģim Brigitte Bardot mēneša sākumā dzinēju bojājuma dēļ nācās atgriezties Austrālijā). Vides aizsardzības aktīvisti traucē vaļu medniekiem ieņemt izdevīgākās pozīcijas, lai uzbruktu vaļiem. Kaut gan vēl 1986. gadā stājās spēkā vaļu medību aizliegums, Japāna aizbildinās ar nepieciešamību vaļus medīt zinātniskiem mērķiem, ik gadu nogalinot simtiem dzīvnieku.

NRA, Guardian.co.uk

Ievietots iekš Dzīvnieku aizsardzība, Dzīvnieku masveida bojāeja, Ekologi, Ekstrēmie video, Video Tagged with Dzīvnieku aizsardzība, Dzīvnieku masveida bojāeja, Ekologi, Ekstrēmie video, Video

Fīniksu atkal pārklāj smilšu vētra (Video)

13/09/2011 no John Flyer

Spēcīga smilšu vētra 11.septembrī atkal pārsteigusi Fīniksas pilsētu.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Fīniksa (angļu: Phoenix) ir pilsēta ASV, Arizonas štatā uz ziemeļiem no Sonoras tuksneša. Štata lielākā pilsēta un galvaspilsēta. Pilsētas klimats ir karsts un sauss – gadā vidēji 300 dienas ir saulainas un 89 dienas gadā vidējā diennakts temperatūra pārsniedz +38^oC, bet 1990. gada 26.jūlijā gaisa temperatūra sasniedza +50^oC.

Informācijas avoti: TornadoVideosdotnet, Vikipēdija

Ievietots iekš Atmosfēras parādības, Dabas stihijas, Ekstrēmie video, Smilšu vētras, Video Tagged with Atmosfēras parādības, Dabas stihijas, Ekstrēmie video, Smilšu vētras, Video

Ko Amerikai atnesīs Katja? (Grafiskā informācija, Foto, Video)

30/08/2011 no John Flyer

Sekojot postošajai vētrai «Airīna», uz Karību jūru virzās tropiskā vētra «Katia», ziņo ASV sinoptiķi.

Tropical Storm Katia 30.08.2011 20:00 @ wunderground.com

Jaunā vētra izveidojusies Atlantijas okeānā un atrodas 855 kilometru attālumā no Kaboverdes salām, vēsta ārvalstu mediji, norādot, ka vētra virzās ar ātrumu 28 kilometri stundā. Pagaidām maksimālais vēja ātrums sasniedz vien 18 metrus sekundē, tomēr sinoptiķi uzskata, ka vētra pieņemsies spēkā. Pagaidām speciālistiem nav nekādu precīzu datu par vētras iespējamo kustības trajektoriju.

Vārds «Katia» vētrai piešķirts «Katrīnas» vietā, kas vētru nosaukumu sarakstā ir uzreiz pēc «Airīnas». Meteorologi «Katrīnas» vārdu izsvītroja no saraksta, jo iepriekšējā «Katrīna», kas piedzīvota 2005.gadā, ASV bija īpaši traģiska un postoša.

Tostarp pieaudzis viesuļvētras «Airīnas» upuru skaits. Bojāgājušo skaits viesuļvētrā «Irēna» 11 ASV štatos un Kanādā sasniedzis vismaz 40, pirmdien apliecināja varasiestāžu pārstāvji.

Pa sešiem cilvēkiem vētras postījumos zaudējuši dzīvību Ziemeļkarolīnā, Ņūdžersijā un Ņujorkas štatā, pieci cilvēki gājuši bojā Pensilvānijā, četri Virdžīnijā, trīs Vērmontā, pa diviem Konetikutā, Delavērā un Floridā, bet pa vienam Mērilendā un Masačūsetsā. Viens cilvēks gājis bojā Kanādā. Iepriekš Karību jūras salās vētras «Irēna» izraisītajos postījumos dzīvību bija zaudējuši seši cilvēki, viens no viņiem – ASV piederošajā Puertoriko salā.

Vairāki upuri gājuši bojā, kad viņiem uzkrituši koku zari, citi dzīvību zaudējuši satiksmes negadījumos vai vētras izraisītajos plūdos.

Vētra «Irēna» zaudējusi spēku, un meteorologi to pārkvalificējuši par ārpus tropiskās zonas ciklonu. Vētras statuss pazemināts pēc tam, kad tā, šķērsojusi ASV ziemeļaustrumu štatus, bija sasniegusi Kanādas robežu.

Kā pirmdien paziņoja vadošā ASV riska modelēšanas kompānija EQECAT, «Airīnas» nodarīto postījumu apmēri ASV austrumu piekrastē varētu sasniegt septiņus miljardus dolāru (3,4 miljardus latu).

Salīdzinājumam, viesuļvētra «Katrīna», kas 2005.gadā pārpludināja lielu daļu Ņūorleānas, apdrošinātājiem vien izmaksāja vairāk nekā 70 miljardus dolāru (34 miljardus latu), ziņo laikraksts.

Pēc tam, kad viesuļvētra «Irēna», kas vairākas dienas ar savu drīzo atnākšanu biedēja ASV štatu iedzīvotājus, sasniedzot austrumu piekrasti tomēr zaudēja savu spēku, amerikāņi daudzos štatos atviegloti uzelpoja.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Taču ne Vērmonta, kura nonāca pamatīgu plūdu un postījumu varā – sabrukuši vairāki tilti un šosejas. Tiek ziņots, ka tik baisu stihiju štats līdz šim nav piedzīvojis.

Informācijas avoti: Apollo, Weather Underground, Russia Today, Новости в фотографиях

Ievietots iekš Cilvēku evakuācija, Cilvēku upuri, Dabas stihijas, Ekstrēmie video, Ilustratīvais materiāls, Komunikāciju avārijas, Lietusgāzes, Plūdi, Satiksmes traucējumi, Transporta bojājumi, Video, Viesuļvētras, Vētras, Ārkārtas situācijas, Ēku bojājumi Tagged with Cilvēku evakuācija, Cilvēku upuri, Dabas stihijas, Ekstrēmie video, Ilustratīvais materiāls, Komunikāciju avārijas, Lietusgāzes, Plūdi, Satiksmes traucējumi, Transporta bojājumi, Video, Viesuļvētras, Vētras, Ārkārtas situācijas, Ēku bojājumi

Viesuļvētra Airīna kļūst par tropisko vētru (Grafiskā informācija, Video, Foto)

28/08/2011 no John Flyer

ASV iekšējās drošības ministre Dženeta Napolitano svētdien paziņoja, ka lielākā daļa ASV austrumu piekrastes jau ir pārdzīvojusi orkāna “Airīna” (Irene) spēku, tostarp arī Ņujorkas un Ņūdžersijas štatos.

Tropical Storm Irene 28.08.2011 21:40 @ Tropical Storm Irene

Laikā, kad “Airīna”, kas svētdien no orkāna tika pazemināta līdz tropiskajai vētrai, jau virzījās Jaunanglijas un Kanādas austrumu virzienā, ministre preses konferencē paziņoja, ka sagatavošanās darbi ievērojami samazināja cietušo un bojāgājušo skaitu, tomēr viņa brīdināja, ka draudus joprojām rada palu ūdeņi, kuri apdraud ASV Atlantijas okeāna piekrasti.

Šī lapa vairs nav pieejama.

ASV amatpersonas jau sākušas novērtēt dabas stihijas radītos zaudējumus sabiedriskajiem un neapdrošinātajiem īpašumiem Ziemeļkarolīnā un drīz to sāks darīt arī citos štatos. Atbildīgās amatpersonas norāda, ka novērtēšana var ilgt vairākas dienas.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pat nedēļu ilgi tiek prognozēti traucējumi ASV gaisa satiksmei. Joprojām ir pārtraukts darbs trīs lielākajās apdraudētā reģiona lidostās: Ņujorkas starptautiskajā Džona Kenedija lidostā pilsētas austrumos, Lagardijas lidostā uz ziemeļiem no centra un Ņuarkas lidostā pilsētas rietumos. Kopumā svētdien atcelti nepilni desmit tūkstoši lidmašīnu reisu. Vašingtonas štata lidostas daļēji svētdien atsāka reisus. Joprojām paralizēta sabiedriskā transporta satiksme Ņujorkā.

Darbu pirmdien plāno nepārtraukt arī galvenie Ņujorkas finanšu centri Volstrītā, kas bija viens no visvairāk apdraudētajiem vētras Ņujorkas rajoniem.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Ņujorkas mērs Maikls Blumbergs devis rīkojumu obligāti evakuēt 370 tūkstošus cilvēku no zemu esošām pilsētas vietām, kuras var apdraudēt plūdi. Tā ir pirmā obligātā evakuācija Ņujorkas pilsētas vēsturē. Pārējiem pilsētas iedzīvotājiem mērs ieteica palikt, kur viņi ir. “Daba ir daudz spēcīgāka par mums visiem,” piebilda pilsētas mērs. Kopumā ASV Atlantijas okeāna piekrastē gandrīz divi miljoni cilvēku evakuējušies no savām mājām.

Eksperti lēš, ka orkāns Savienotajās Valstīs varētu nodarīt postījumus vairāku desmitu miljardu ASV dolāru vērtībā.

Šī lapa vairs nav pieejama.

“Airīnaa” sestdien prasījusi vismaz desmit dzīvības, bez elektrības svētdien bija 3,3 miljoni cilvēku. “Airīnas” izraisītos plūdos gājuši bojā divi cilvēki Dominikanas Republikā un viens cilvēks ASV piederošajā Puertoriko salā. Orkāns arī nodarījis postījumus Bahamu salās.

2,500 residents on Hatteras Island, N.C. cut off by damage from Hurricane Irene @ Steve Helber / AP

“Airīna” (Irene) ir devītā tropiskā vētra un pirmais orkāns šīgada Atlantijas orkānu sezonā, kas ilgst no 1.jūnija līdz 20.novembrim. Pirmās vārdā nosauktās vētras šīgada sezonā bija “Arlēna” (“Arlene”), “Brets” (“Bret”), “Sindija” (“Cindy”), “Dons” (“Don”), “Emīlija” (“Emily”), “Frenklins” (“Franklin”), “Gerta” (“Gert”) un “Hārvijs” (“Harvey”).