ASV pērn pārspēti dabas kataklizmu rekordi (Video)

Pagājušajā gadā ASV pārspēti dabas kataklizmu rekordi – pērn piedzīvotas 14 kataklizmas, kas nodarījušas vismaz vienu miljardu dolāru lielus zaudējumus, ceturtdien paziņoja ASV varasiestādes.

Šī lapa vairs nav pieejama.

2011.gads arī bijis 35.gads pēc kārtas, kad temperatūras bijušas augstākas par vidējo, informēja Nacionālā okeanoloģijas un atmosfēras pārvalde (NOAA).

Savukārt ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) paziņoja, ka 2011.gads bijis devītais siltākais gads kopš datu apkopošanas sākšanas 1880.gadā un deviņi no desmit siltākajiem gadiem bijuši pēc 2000.gada.

Neskatoties uz klimatisko parādību «La Ninja», kas būtiski pazemina ūdens virsmas temperatūru Klusajā okeānā, vidējā globālā temperatūra pērn bijusi par 0,51 grādu pēc Celsija augstāka nekā 20.gadsimta vidējā.

«Mēs zinām, ka planēta absorbē vairāk enerģijas nekā izdala,» sacīja NASA Godāra kosmosa pētījumu institūta direktors Džeimss Hansens. «Tā mēs turpinām novērot temperatūras pieaugšanas tendenci. Pat ar spēcīgo «La Ninja» atvēsinošos efektu un zemu Saules aktivitāti pēdējos gados 2011.gads bijis viens no reģistrētajiem siltākajiem gadiem.»

Hansens sacīja, ka līdz ar gaidāmo «El Ninjo» un Saules aktivitātes pastiprināšanos ir sagaidāms, ka nākamajos gados temperatūras celsies vēl vairāk.

Apollo, MKaschuba

Dabas katastrofas 2011 gadā (Video)

Dabas katastrofas pērn pasaulē nodarījušas zaudējumus 366 miljardu dolāru (202,03 miljardu latu) apmērā, trešdien paziņoja ANO aģentūra.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Aizvadītajā gadā reģistrētas 302 dabas katastrofas, kurās dzīvību zaudējuši 29 782 cilvēki. 70% katastrofu veido vētras un plūdi, bet visvairāk upuru prasījušas zemestrīces.

Šī lapa vairs nav pieejama.

2011.gadā zemestrīcēs pasaulē gājuši bojā 20 943 cilvēku, lielākā daļa no tiem – spēcīgajā zemestrīcē Japānā.

Par naudas izteiksmē visdārgāko 2011.gada dabas katastrofu kļuvusi zemestrīce un tās izraisītais cunami Japānā, kas šajā attīstītajā valstī nodarīja zaudējumus 210 miljardu dolāru (115,92 miljardu latu) apmērā.

Pērn reģistrēts mazāks skaits dabas katastrofu nekā gadu iepriekš, kad pasauli satricināja 385 katastrofas. Taču 2011.gadā dabas katastrofas radījušas trīs lielākus zaudējums nekā gadu iepriekš, kad zaudējumu apmērs tika lēsts uz 123,9 miljardiem dolāru (68,39 miljardiem latu).

TVNET, Al Jazeera English, Global Climate News

Plūdi Peru (Video)

Šī lapa vairs nav pieejama.

Vesti.ru

Atlantīda: Pasaules bojāeja, leģendas dzimšana (Dokumentāla filma)

Dokumentāli-dramatiska kino versija par noslēpumainās Atlantīdas salas bojāeju.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pēc šīs versijas, Atlantīda, kas pirmoreiz tiek pieminēta sengrieķu filozofa Platona darbos, ir Egejas jūras sala Santorīni (Tēra). Agrāk salai bija apaļa forma, taču pēc vulkāna izvirduma 1620. g. p.m.ē. visas salas centrālā daļa nogrima. Šis izvirdums bija tik spēcīgs, ka pilnībā iznīcināja Mīnojas laika apmetnes un pēc vienas no versijām, kļuva par iemeslu Mīnojas civilizācijas bojāejai.

Santorīni mūsdienās

Mīnojas kultūra Egejas reģionā tā sāka veidoties ap 3000. g. p.m.ē., bet otrajā gadu tūkstotī p.m.ē. tā jau bija sasniegusi augstu uzplaukuma pakāpi. Līdztekus agrīnām Ēģiptes un Mezopotāmijas kultūrām Vidusjūras austrumos un dienvidos, Mīnoja bija pirmā lielākā civilizācija uz Eiropas zemes. Viss veiksmīgāka Minoja civilizācijas attīstība notika Krētas salā, ar kuru galvenokārt arī saistās nosaukums – Mīnojas kultūra. Santorīni sala burtiski uzsprāga, nesdama iznīcību arī 110 km attālajai Krētai un tās civilizācijai.

Vulkāna datēšanu palīdzēja dendrohronoloģijas metodes. Apstiprinājums par pasaules mēroga dabas katastrofām ap 1645. g. p.m.ē. ir iegūts, konstatējot sēra nogulšņu attiecīgā perioda ledus slāņos Grenlandē. Šīs katastrofas bija tikai daļa plašāku nelaimju virknē un iezīmē loģisku civilizācijas attīstības norietu.

BBC One, Vikipedija