Tokiju otrdien skārusi spēcīga zemestrīce. Fukusimas AES katastrofai piešķir augstākās bīstamības kategoriju. TEPCO atzīst: Fukušimas avārija draud izvērsties briesmīgāka par Černobiļu (Video)

Spēcīga 6,3 ballu stipra zemestrīce otrdien notikusi Tokijas apkārtnē. Tās epicentrs atrodas Klusajā okeānā 30 kilometru dziļumā netālu no Boso pussalas, uz ziemeļaustrumiem no Tokijas, vēstī ārvalstu plašsaziņas līdzekļi. Televīzijas kanāls CNN vēstī, ka zemestrīcē gājuši bojā vismaz seši cilvēki. Pazemes grūdieni Tokijas rajonā bija jūtami pulksten 8.08 no rīta pēc vietējā laika. Tika apturētas visas Tokijas metro līnijas, starptautiskā lidosta un dzelzceļa satiksme.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Japānas galvaspilsētā joprojām nav atjaunota metro satiksme, kur notiek sistēmu ārkārtas pārbaude. Izveidojušies milzīgi sastrēgumi, jo miljoniem cilvēku cenšas nokļūt darbā. Tokijā pazemes grūdieni sašūpojuši mājas, pēc tam tika izsludināta cunami trauksme, kas vēlāk atsaukta. Šodienas pazemes grūdieni nav skāruši Japānas atomelektrostacijas.

Japāna otrdien mainījusi Fukusimas atomelektrostacijas katastrofas novērtējuma līmeni, piešķirot tai visaugstāko – septīto – kategoriju, vēsta Tokijas kodoldrošības pārvalde. Tādējādi Fukusimas avārija atzīta par “lielu nelaimes gadījumu”, kas pielīdzināms 1986.gada Černobiļas katastrofai, kura atzīta par līdz šim pasaules vēsturē smagāko kodolincidentu miera laika apstākļos. Amatpersonas atzīst, ka grūti novērtēt vidē nonākušo radioaktīvo materiālu daudzumu, taču kodoldrošības pārvaldes pārstāvis, pamatojoties uz pieejamajām aplēsēm, norādīja, ka Fukusimas kodolspēkstacijas avārija atbilst septītajai kategorijai.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Tomēr, pēc kodoldrošības pārvaldes novērtējuma, no Fukušimas noplūdis desmit reizes mazāk radioaktīvu vielu nekā savulaik no Černobiļas un abas katastrofas būtiski atšķiras. “Černobiļā augstā radiācijas līmeņa dēļ gāja bojā 29 cilvēki. Fukusimā tā nebija,” skaidro pārvaldes pārstāvis Hidehiko Nišijama. “Černobiļā uzsprāga paši reaktori. Fukusimā eksplodēja ūdeņradis, kas bija uzkrājies ēkās, taču paši reaktori palika neskarti, lai gan ir konstatēta noplūde. Situācija ir citāda nekā Černobiļā. Mums nav milzīga un ilgstoša uguns avota, kā bija tur.” “Černobiļā augstā radiācijas līmeņa dēļ nācās uz laiku pārtraukt glābšanas darbus un pamest apkaimi. Taču Fukusimā glābēji strādā dienu un nakti. Mēs esam nodrošinājuši apstākļus, kas ļauj viņiem strādāt,” norāda eksperts.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Saskaņā ar pārvaldes apkopotajiem datiem kopējais radiācijas līmenis no avarējušās spēkstacijas sasniedzis 370 000 terabekerelus. Turpretī Japānas kodoldrošības komisija, kurā apvienojušies eksperti, kas sniedz padomus valdībai, lēš, ka kopējais radiācijas līmenis ir ievērojami augstāks un varētu būt 630 000 terabekerelu apmērā. Vienā terabekerelā ir triljons bekerelu. Bekerels ir radioaktīvā starojuma avota aktivitātes mērvienība.

Avārijas sekas «Fukušima-1» atomelektrostacijā (AES) var pārsniegt Černobiļas AES avārijas sekas, otrdien paziņoja spēkstacijas apsaimniekotāja «Tokyo Electric Power» (TEPCO) pārstāvis Dzuniti Macumoto. «Radioaktīvo vielu noplūde joprojām līdz galam nav apstādināta,» atzina TEPCO pārstāvis, norādot uz bažām, ka kopējā radioaktīvo vielu noplūde varētu pārsniegt Černobiļas apmērus.

Tai pat laikā par kodoldrošību atbildīgā aģentūra Japānā uzsver, ka Fukušimas situācija pēc būtības atšķiras no Černobiļas, un pagaidām noplūduši vien desmit procenti no Černobiļas avārijā noplūdušā radioaktīvo vielu daudzuma. Japānas enerģētiķi ziņo, ka vislielākā noplūde fiksēta otrajā reaktorā.

Ziņu avots: Apollo, Петербург-Пятый канал, Kasjauns.lv, Vesti.ru

Vairāki tornado noposta mājas Aijovas štatā ASV (Video)

Šī lapa vairs nav pieejama.

Dabas stihijas rezultātā  nopostītas daudzas mājas un vairāki cilvēki guvuši ievainojumus.

Šī lapa vairs nav pieejama.

 

Šī lapa vairs nav pieejama.

 

Šī lapa vairs nav pieejama.

Ziņu avots: Vesti.ru, TornadoVideosdotnet, msnbc.msn.com

Japānu skārusi 7,1 balli stipra zemestrīce (Video)

Japānas Honsjū salas ziemeļaustrumu piekrastē pirmdien rēģistrēti 7,1 balli stipri pazemes grūdieni, informē ASV ģeoloģiskais dienests. Zemestrīce izraisījusi aptuveni metru augstus cunami viļņus, kas jau sasnieguši sauszemi Ibarakas prefektūrā. Ziņu par postījumiem pagaidām nav, informē aģentūra “RIA Novosti”. Zemestrīces epicentrs atradies Fukušimas prefektūrā. No avarējušās “Fukušima-1” AES evakuēts personāls. Pazemes kontrakcijas justas arī galvaspilsētā Tokijā.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Šī ir jau otrā spēcīgā zemestrīce nedēļas laikā.Ceturtdien arī reģistrēts 7,1 balli stiprs satricinājums, kuru uzskata par 11. marta 9,0 balles stiprās zemestrīces pēcgrūdienu. Ceturtdien gāja bojā trīs cilvēki un aptuveni 100 guva ievainojumus.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pirmdienas zemestrīce notika tikai dažas stundas pēc tam, kad visā valstī tika pieminēti 11. marta katastrofas upuri, kuru skaits var sasniegt 28 000.

Japāna paplašinās evakuācijas zonu ap avarējušo ‘Fukušima-1’AES

Valdība ir pieņēmusi lēmumu evakuēt vairāku apdzīvoto vietu iemītniekus, kuru mājas atrodas ārpus 20 kilometru zonas ap avarējušo “Fukušima-1” atomelektrostaciju (AES), pirmdien informē aģentūra “Reuters”. Kā skaidro valdības ģenerālsekretārs Jukio Edano, nenotiek viss zonas lineāra paplašināšana, bet tiek evakuētas visapdraudētākās vietas, kur apstarojums var sasniegt 20 milizīvertus gadā. Kopumā 20 kilometru rādiusa aplis labi pasargājot no radiācijas. “Tomēr ir atsevišķas vietas, kur radiācijas līmenis pieaug atkarībā no klimatiskajiem un ģeogrāfiskajiem apstākļiem pat ārpus 20 kilometru zonas,” sacīja Edano.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Reportāža no Fukušimas slēgtās zonas

Iepriekš ziņots, ka augstā radiācijas līmeņa dēļ valdība grasās paplašināt evakuācijas zonu. Līdz šim gan varasiestādes to bija atteikušās darīt, neraugoties uz Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) aicinājumiem. Vairākas valstis jau ieteikušas saviem pilsoņiem neuzturēties 80 kilometru rādiusā ap Fukušimas AES. Kā “Reuters” apstiprinājuši avoti vietējās pašvaldībās, evakuācijas zona atsevišķās vietās tiks paplašināta līdz 30 kilometriem atkarībā no vēja virziena un šajās vietās dzīvojošajiem tiks dota nedēļa laika, lai sagatavotos evakuācijai. Evakuācija skartu aptuveni 5000 cilvēku.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Jau vēstīts, ka pēc 11. marta zemestrīces un sekojošiem cunami, sabojājās četri no sešiem “Fukušima-1” AES reaktoriem. Stacijā notika vairāki sprādzieni un ugunsgrēki. Kā svētdien apliecināja avarējušajā kodolspēkstacijā strādājošie inženieri, lai arī kopš traģēdijas apritējis jau mēnesis, joprojām nav izdevies atjaunot atomelektrostacijas dzesēšanas sistēmas, kas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu pietiekamu ūdens daudzumu virs kodoldegvielas stieņiem un atjaunotu kontroli stacijas sešos reaktoros.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Japānā kāds iedzīvotājs ar mobilā telefona kameru fiksējis brīdi, kad 11.martā pēc zemestrīces cunami vilnis triecas pret Fukušimas atomelektrostaciju. Tiek lēsts, ka vilnis bijis gandrīz 20 metrus augsts.

TEPCO inženieriem pēc vairāku dienu pūliņiem ir izdevies apturēt radioaktīvā ūdens noplūdi no otrā reaktora – speciālisti ar nātrija silikāta injekcijām padarīja cietāku augsni pie ieplaisājušās bedres, no kuras noplūda ūdens ar augstu radioaktivitātes pakāpi, kas pēc tam ieplūda okeānā.

Japānas zinātnieki: pēc 30 gadiem vāja radiācija no ‘Fukušima -1’ būs visā Klusajā okeānā

Japānas speciālisti prognozē, ka pēc 30 gadiem radiācija, kas nonākusi okeānā no avarējušās atomelektrostacijas “Fukušima – 1” izplatīsies visā Klusajā okeānā, taču tās koncentrācija nebūs liela un neapdraudēs cilvēku dzīvību un veselību, ziņo ārvalstu masu mediji. Pie šāda secinājuma nonākuši zinātnieki no Japānas kodolpētniecības centra, ar datoru palīdzību modelējot notiku attīstību.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Māju atlūzas, dažādas mantas, sadauzītas automašīnas, nelielas mājiņas un cilvēku ķermeņu daļas nonākušas okeānā pēc postošās 9 baļļu zemestrīces un tai sekojušā cunami viļņa Japānā, šā gada 11.martā un virzās Ziemeļamērikas virzienā

Kopš 4.aprīļa zemestrīces un cunami dēļ avarējušās AES “Fukušima – 1” operators “Tokyo Electric Power Co.” (TEPCO) iepludināja okeānā aptuveni deviņas tonnas notekūdeņu, kas satur radiāciju. Saskaņā ar zinātnieku prognozēm, piecu gadu laikā radiāciju saturošie ūdeņi ar straumēm sasniegs Ziemeļamerikas piekrasti, pēc desmit gadiem – Austrumāziju, bet pēc 30 gadiem izplatīsies visā okeānā. Taču zinātnieki mierina, ka radiācijas līmenis nebūs cilvēkiem bīstams, jo radiācijas koncentrācija būs minimāla.

Ziņu avots: Delfi.lv, Фактор Времени, RussiaToday, ITN News, Apollo, Vesti.ru, Телекомпания НТВ

Tuvākajās dienās ievērojami celsies ūdens līmenis Daugavā (Video, Foto)

Tuvākajās dienās Daugavā Piedrujas-Jēkabpils posmā turpināsies ūdens līmeņu paaugstināšanās par 20 līdz 50 centimetriem diennaktī, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija. Turpināsies plašāka palieņu applūšana posmā Daugavpils–Līvāni. Ledus iešana turpinās Daugavas augštecē, posmā no Ullas līdz Pļaviņām upe brīva, pie Pļaviņām krastos ledus krautņi.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Gaujā un Latvijas ziemeļaustrumu daļas upēs ūdens līmeņu celšanās intensitāte samazināsies. Ziemeļrietumu, rietumu vēja ietekmē Baltijas jūrā un Rīgas līcī ietekošo upju grīvu posmos saglabāsies augsts ūdens līmenis.

Gauja pie Carnikavas

Pierīga "Līči"

Vakar straujākais līmeņa kāpums par 52 līdz 80 centimetriem diennaktī novērots Daugavā no Ullas Baltkrievijā līdz Krāslavai, bet upes augštecē un posmā no Daugavpils līdz Jēkabpilij līmenis paaugstinājās lēnāk – par 18 līdz 48 centimetriem diennaktī. Pavasara palu laikā kopumā līmenis Daugavā pie Piedrujas ir cēlies par 6,6 metriem, Krāslavas–Daugavpils posmā par 5,1 līdz 5,3 metriem, Līksnas-Jersikas posmā par 3,9 līdz 4,6 metriem un pie Jēkabpils, kur upe platāka, – par 2,2 metriem. Palieņu applūšanas līmenis ir pārsniegts Daugavpils–Līksnas posmā.

Plūdi pie Garkalnes, Tumšupe

Applūdušas ir Dubnas, Aiviekstes, Lielās Juglas, Gaujas, Lielupes palienes.

Gaujā, Aiviekstes un Salacas augštecē, kā arī Lielupē posmā no Jelgavas līdz grīvai un Misā aizvadītajā diennaktī turpinājās līmeņu celšanās ar intensitāti pieci līdz 17 centimetri diennaktī. Lielupē posmā no upes grīvas līdz Jelgavai ūdens līmenis paaugstinājies par 7-8 cm, arī šeit vietām applūdušas zemākās pļavas. Gaujā pie Carnikavas līmenis kāpis par 8 cm, pie Valmieras – par 15 cm. Pagājušajā naktī sasniegts zemāko palieņu applūšanas līmenis Valmierā.

Aplūdis ciematiņs Pierīgā

Pārējās upēs ūdens līmeņi pazeminājās. Vakar palu maksimums tika sasniegts Dubnā, Rēzeknē, Ogrē, Lielajā Juglā, Mēmelē.
Šī lapa vairs nav pieejama.

Amatā, uz kuru šajās brīvdienās dodas liels skaits laivotāju, turpinās pakāpeniska ūdens līmeņa pazemināšanās. Piektdienas rītā Amatā pie Melturiem ūdens līmenis sasniedza 185 cm atzīmi, bet svētdien plkst.7 tas bija pazeminājies līdz 159 cm.

Šī lapa vairs nav pieejama.
Ziņu avots: TVNET, Latgales Reģionālā Televīzija, Eduovskis, Delfi.lv