Balkānu pussalu pārņēmis spēcīgs sniegputenis (Video)
14/04/2011
Ziņu avots: ТВ Центр-Москва
Vizuālās informācijas monitorings
14/04/2011
Ziņu avots: ТВ Центр-Москва
14/04/2011
Britu vides eksperts un pētnieks Kristofers Basbijs norāda, ka situācija avarējušajā Fukusimas AES joprojām ir nopietnāka, nekā Japānas varas iestādes un AES vadība atzīst. Situācijas noregulēšana AES ir ļoti apgrūtināta – vairums elektroiekārtu noteiktas radiācijas apstākļos gluži vienkārši nedarbojas. Basbijs savās prognozēs ir skarbs – paaugstinātās radiācijas dēļ saslimšana ar vēzi draud 400 000 cilvēku 200 kilometru rādiusā ap Fukusimas AES.
Šī lapa vairs nav pieejama.Izskanējis daudz kritikas par Japānas gauso progresu, cenšoties avāriju AES noregulēt. Basbijs skaidro, ka varas iestādes joprojām publiski neatzīst situācijas nopietnību. Jāsaprot arī, ka avārijas novēršanu apgrūtina augstā radiācija, kuras dēļ nedarbojas iekārtas.
“Nelaimes gadījums bija daudz nopietnāks, nekā kāds tolaik atzina. Un tas joprojām ir daudz nopietnāks, nekā cilvēki atzīst patlaban. Viena no galvenajām problēmām ir nespēja piekļūt reaktoriem – tajos joprojām notiek šķelšanās, tur joprojām atrodas materiāli, kas rada radiāciju. Radiācija rodas šķelšanās rezultātā. Vairāki reaktori bojāti līdz tādam apmēram, ka no tiem noplūst kodoldegviela. Šādos apstākļos gluži vienkārši nav iespējams strādāt. To nevar arī daudzas elektriskās iekārtas – mikročipi, kuri darbina robotus, vienkārši nedarbojas, ja radiācija sasniegusi zināmu līmeni,” saka Basbijs.
Šī lapa vairs nav pieejama.
Latvijas cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks Oļģerts Dumbrājs uzskata, ka nevar salīdzināt situāciju Černobiļā ar AES avāriju Japānā. Kamēr Čenobiļā avāriju izraisīja cilvēku kļūda, tikmēr Japānā tā radās dabas stihijas rezultātā.
Lasīt vairāk par šo ziņu14/04/2011 1 komentārs
Šī lapa vairs nav pieejama.
14/04/2011
Vadošs klimata zinātnieks otrdien brīdināja Eiropu rīkoties arvien spēcīgāka sausuma un plūdu draudu dēļ, uzsverot, ka dažas klimata izmaiņu tendences ir pilnīgi skaidras, neskatoties uz variācijām prognozēs.
«Ir tādi spēcīgi reģioni kā Sibīrija, mēs zinām, kāds tur būs klimats, cits spēcīgs reģions ir Vidusjūra, jo modeļi rāda vienu un to pašu,» sacīja ANO Starpvaldību klimata izmaiņu komisijas (IPCC) saldūdens resursu nodaļas pārskata redaktors Zbigņevs Kundzevičs. «Klimata izmaiņas Eiropā radīs divus lielus izaicinājumus ūdens jomā: arvien lielāku ūdens trūkumu Eiropas dienvidos un arvien spēcīgākus plūdus citviet. Pašreizējās ūdens resursu pārvaldes prakses varētu būt nepiemērotas, lai mazinātu klimata izmaiņu nelabvēlīgo ietekmi.»
Pēc viņa teiktā, klimata izmaiņas Eiropas dienvidus ietekmēs spēcīgā nekā Eiropas ziemeļus, un jau pastāv pierādījumi, ka karstākais laiks un ilgāki sausuma periodi noved pie ūdens trūkuma, kaitē lauksaimniecībai, par 20-50% samazina hidroelektrostaciju saražoto elektrību un padara blīvāku ūdens piesārņojumu.
Taču līdz ar sasilšanu arī intensīvākas kļūst lietavas, vairojot pēkšņu vasaras plūdu draudus, kādus 2002.gadā piedzīvoja Austrumeiropa. «Simtgades plūdi var kļūt par piecdesmitgades vai divdesmitgades plūdiem,» norādīja Kundzevičs.
Ziņu avots: Leta