Islandes ģeofiziķis Pals Einarsons trešdien brīdināja, ka, spriežot pēc mērinstrumentu rādījumiem, kas liecina par iespējamu magmas kustību, salas visaktīvākais vulkāns Hekla ir gatavs izvirdumam.
Hekla vulkāns 07.07.2011 08:03 (pēc Latvijas laika) @ ruv.is
Uzklikšķinot uz attēla atveras tiešsaistes Hekla vulkāna novērošanas webkamera
“Pēdējo divu trīs dienu laikā kustība ap Heklu bijusi neparasta, un to reģistrējuši pieci ļoti precīzi mērinstrumenti, kas izvietoti ap Heklas kalnu,” norādīja Īslandes universitātes eksperts. Viņš arī norādīja, ka tas gan nenozīmē tūlītēju izvirdumu, tomēr vulkāns tam ir gatavs.
Heklas, Eijafjadlajegidla un Katlas vulkānu tiešsaistes seismiskais monitorings @ vedur.is
Spriežot pēc seismiskās aktivitātes un vēsturiskiem faktiem vairāk gan būtu jāuzmanās Katlas vulkāna (attēlā Myrdalsjokull ledājs) izvirduma. Zināms, ka visas trīs iepriekšējās reizes, kad izvirdis Eijafjallajekulla – 920., 1612. un 1821.-1823., katru reizi tam sekojis arī Katla vulkāna izvirdums. Pēdējā reizē Katla izvirda 18 mēnešus pēc Eijafjallajekulla izvirduma sākuma. (red. pieb.)
Hekla atrodas netālu no bēdīgi slavenā Eijafjadlajegidla vulkāna, kas pērn izraisīja apjomīgāko Eiropas gaisa telpas slēgšanu kopš Otrā pasaules kara laika. Tolaik tika atcelti 100 000 lidojumu, ietekmējot astoņu miljonu pasažieru ceļojumu plānus. Islandes Civilās aizsardzības dienests sola rūpīgi sekot līdzi situācijas attīstībai.
Heklas vulkāna tiešsaistes otras web kameras foto attēls (automātiski atjaunojas) @ heklubyggd.is
Heklas vulkānu paši salinieki viduslaikos dēvēja par “vārtiem uz elli”. Tas ir viens no aktīvākajiem Islandē, un pēdējo tūkstoš gadu laikā tas izvirdis aptuveni 20 reižu. Nesenākais izvirdums sākās 2000.gada 26.februārī.
Pēdējo 50 gadu laikā Hekla aktivizējusies aptuveni reizi desmitgadē. Vulkāna augstums ir 1491 metrs, un tas atrodas aptuveni 110 kilometrus uz austrumiem no Reikjavīkas.
Atbildot uz jautājumu, kāda apmēra gaisa satiksmes traucējumi iespējami Heklas izvirduma gadījumā, ekspertu prognozes nebūt nav pesimistiskas.
Kā skaidro ģeofiziķis Ari Trausits Gudmundsons: “vulkāns jau no pirmajām izvirduma sekundēm izdala gan pelnus, gan lavu. Lava ir mazāk kaitīga gaisa satiksmei, un ja nākamais izvirdums būs tāds pats kā iepriekšējie, nav domājams, ka tam būs kāda ietekme uz lidojumiem Eiropā. Taču, protams, tas atkarīgs no izvirduma lieluma, ko gan nav iespējams paredzēt,” viņš piebilst.
Informācijas avoti: TVNET, RÚV, The Icelandic Meteorological Office, Heklubyggd.is
Vairāk informācijas par Islandes vulkāniem un to seismisko aktivitāti var iegūt sadaļā – Islandes vulkānu monitorings
Citāda Pasaule 