Laika prognozes tuvākajām četrām nedēļām liecina, ka gaisa temperatūra visā periodā gaidāma 1-3 grādus virs normas, savukārt nokrišņu daudzums šajā nedēļā pārsniegs normu divas reizes. Līdz ar to gaidāma sniega un ledus kušana un upju noteces palielināšanās.
Latvijas austrumu un centrālās daļas upēs ūdens līmeņi februārī paaugstināsies samērā lēni un pakāpeniski, straujāka līmeņu celšanās iespējama marta pirmās dekādes otrajā pusē, savukārt ledus iešanas sākums iespējams ap marta vidu.
Rietumu daļas upēs, īpaši Kurzemes un Zemgales dienvidu daļas upēs pavasara procesu attīstība notiks straujāk. Jau februāra trešās dekādes vidū gaidāma samērā strauja ūdens līmeņu paaugstināšanās, kam sekos ūdens līmeņu svārstības līdz marta pirmās dekādes vidum. Marta pirmās dekādes otrajā pusē Kurzemes un Zemgales upēs gaidāma strauja ūdens līmeņu paaugstināšanās un ledus iešana.
Tā kā ledus upēs ir biezs, ledus iešanas laikā daudzviet iespējama ledus sastrēgumu veidošanās un zemāko palieņu applūšana.
Pavasara atkušņi šogad varētu izraisīt plūdus vairākos Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionos, otrdien brīdināja ANO. Nākamo desmit dienu laikā Bulgārijā un Rumānijā tiek prognozēts gaisa temperatūras kāpums par astoņiem līdz pat desmit grādiem pēc Celsija.
Sniega segas biezums netālu no Bukarestes Rumānijā
«Lai gan tūkstošiem cilvēku no Serbijas līdz Bulgārijai joprojām ir ieputināti, saskatāmas brīdinājuma zīmes, ka gaidāmi postoši plūdi, kas prasīs gan cilvēku upurus, gan nesīs ekonomiskus zaudējumus,» brīdina ANO eksperti.Vissmagāk tiks skarti tie reģioni, kur nav ierīkota nepieciešamā infrastruktūra plūdu gadījumiem, piemēram, dambji un aizsprosti.
Jau ziņots, ka bargais sals un spēcīgā snigšana šoziem Eiropā prasījusi jau vairāk nekā 600 cilvēku dzīvības. Ekstremālo laikapstākļu dēļ daudzas apdzīvotas vietas tika nošķirtas no ārpasaules, tām nebija pieejama elektroenerģijas apgāde.
«Tagad pienācis laiks šo valstu varasiestādēm, Sarkanajam Krustam, nacionālajām katastrofu riska samazināšanas institūcijām un civilās aizsardzības iestādēm gādāt par to, lai, sākoties plūdiem, nebūtu cilvēku upuru,» mudina ANO, vienlaikus aicinot domāt par to, kā nesenās dabas stihijas izgaismojušas infrastruktūras problēmas.
Toties Lielbritānija pirmdien valsts dienvidaustrumu reģionā izsludināja ārkārtas stāvokli saistībā ar sausumu un brīdināja, ka šī problēma vasarā varētu skart arī citas valsts daļas.
Lai gan Lielbritānija daudziem saistās ar lietainu klimatu, laika posmā no oktobra līdz janvārim valsts dienvidaustrumos nokrišņu daudzums bijis vien 73% no normas, un tas ir zemākais rādītājs kopš 1992.gada. Vairākās upēs ūdens līmenis ir zemāks nekā 1976.gadā, kad Lielbritāniju skāra plašs sausums.
Vides ministrija satraucošajā situācijā vaino iedzīvotāju skaita pieaugumu, klimata izmaiņas un mājsaimniecību patēriņa paradumu maiņu.
“Lai gan mums ir reputācija kā valstij, kurā daudz līst, mums nākotnē varētu būt mazāk nokrišņu un mazāk skaidrības par to, kad līs,” teikts ministrijas paziņojumā, kurā briti mudināti mazāk laika pavadīt dušā un salabot pilošus krānus. Vidēji viena mājsaimniecība Lielbritānijā ik gadu patērē vairāk nekā 100 000 litru ūdens.
Pēc anomāliem aukstumiem un sniegputeņiem Serbijā sācies straujš atkusnis. Donavas upē sākusies ledus iešana, kura iznīcinājusi ap 100 laivu un kuģīšu, kā arī peldošo restorānu.
Kāds vīrietis no Zviedrijas divus mēnešus bijis ieslodzīts mašīnā, kas aprakta sniegā, taču, neskatoties uz šīm grūtībām viņš spējis izdzīvot, vēsta BBC.
Mašīna tika atrasta piektdien, vienu kilometru no ceļa, kas ved uz Zviedrijas ziemeļiem. Šajā reģionā gaisa temperatūra var nokristies līdz -30 grādiem.
Divus mēnešus vīrietis bija pavadījis mašīnā, kur visu šo laiku izdzīvojis bez pārtikas. Viņš bija pārāk vājš, lai sīki izstāstītu notikušo, tomēr viņš spēja atklāt, ka zem sniega bijis kopš 19.decembra. Nenosalt 45 gadus vecajam vīrietim mašīnā palīdzējis guļammaiss, bet viņu atrada sniega motociklisti, stāstīja vietējās policijas pārstāvji.
„Viņš bija ļoti sliktā stāvoklī. Vīrietis teica, ka tur atrodas ļoti ilgi un izdzīvojis ēdot tikai sniegu,” stāstīja policists Ebe Nibergs. „Kārtīgu ēdienu viņš nebija ēdis kopš decembra.”
Laika prognozes tuvākajām četrām nedēļām liecina, ka gaisa temperatūra visā periodā gaidāma 1-3 grādus virs normas, savukārt nokrišņu daudzums šajā nedēļā pārsniegs normu divas reizes. Līdz ar to gaidāma sniega un ledus kušana un upju noteces palielināšanās. 
Citāda Pasaule 