Šogad Amerikas Savienotajās Valstīs gaidāma daudz lielāka tornado aktivitāte nekā parasti, šādu dabas parādību skaitam pārsniedzot pērnā gada rādītājus, prognozē meteoroloģijas aģentūra AccuWeather.
Šī lapa vairs nav pieejama.
Zinātnieki uzskata, ka daudz aktīvāka tornado sezona saistīta ar globālo sasilšanu un tostarp arī ūdens temperatūras celšanos Meksikas līcī.
Pērn ASV reģistrēts liels tornado skaits – 1 709, kuru rezultātā dzīvību zaudēja 550 cilvēki, un kas ekonomikai radīja 28,7 miljardus dolāru (15,2 miljardus LVL) lielus zaudējumus.
Bet kamēr zinātnieki prognozē, reālie fakti jau liecina par augstu tornado aktivitāti. Šā gada janvārī ASV tika reģistrēti 95 tornado, salīdzinoši 2011 gadā tikai 16 tornado.
Arī šis šis mēnesis nav bez izņēmumiem. 22.februārī Džordžijas statā, netālu no Romas pilsētas, tornado izpostīja vairākus desmitus māju.
Bez elektrības palika tūkstošiem iedzīvotāju. Stihijas rezultātā vien cilvēks gājis bojā.
Šī lapa vairs nav pieejama.
Tā pagājušā gada maijā tornado gandrīz pilnībā nopostīja Džoplinas pilsētu Misūri štatā. Iepriekš rekordliels tornado skaits reģistrēts 2004. gadā – 1 817, turpretī par vidējo rādītāju tiek uzskatīti 1 300 tornado gadā.
Kamēr tornado paliek arvien vairāk un tie kļūst arvien bīstamāki, zinātnieki mēģina tiem “skriet pakaļ” un izdomā ātrākus tornado reģistrēšanas radarus.
Kopējie zaudējumi, ko ASV ekonomikai pērn radīja klimatiskas kataklizmas, tostarp sausums un plūdi, sasniedz 55 miljardus dolāru (29,2 miljardus LVL).
Vismaz 16 Indijas karavīru gājuši bojā sniega lavīnās Himalaju kalnu Kašmiras reģionā, ceturtdien paziņoja vietējās amatpersonas.
Divas lavīnas pārklāja Indijas armijas nometnes Davārā un Sonamargā, kas atrodas tuvu ļoti militarizētajai kontroles līnijai Indijas un Pakistānas strīda teritorijā Kašmirā.
Indijas aizsardzības nozares pārstāvis, kas vēlējās palikt anonīms, norādīja, ka Davārā gājuši bojā 13 karavīri, trīs pazuduši bez vēsts, bet vēl 15 izrakti no sniega apakšas dzīvi, savukārt Sonamargā, kas vasarā ir populārs Indijas tūristu galamērķis, sniega lavīnā gājuši bojā trīs karavīri.
Notiek glābšanas darbi, lai atbrīvotu zem sniega apraktos cilvēkus. Glābšanas darbus apgrūtina sliktie laikapstākļi. Precīzs skaits cilvēku, kas atrodas zem sniega, nav zināms.
Kalnainais Kašmiras reģions, ko pārsvarā apdzīvo musulmaņi, ir sadalīts divās daļās kopš 1947.gada, kad beidzās Lielbritānijas koloniālā pārvalde. Gan Indija, gan Pakistāna ir pieteikusi savas tiesības uz visu teritoriju, kas pašlaik ir sadalīta abu valstu starpā ar tā dēvēto kontroles līniju.
Pavasara atkušņi šogad varētu izraisīt plūdus vairākos Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionos, otrdien brīdināja ANO. Nākamo desmit dienu laikā Bulgārijā un Rumānijā tiek prognozēts gaisa temperatūras kāpums par astoņiem līdz pat desmit grādiem pēc Celsija.
Sniega segas biezums netālu no Bukarestes Rumānijā
«Lai gan tūkstošiem cilvēku no Serbijas līdz Bulgārijai joprojām ir ieputināti, saskatāmas brīdinājuma zīmes, ka gaidāmi postoši plūdi, kas prasīs gan cilvēku upurus, gan nesīs ekonomiskus zaudējumus,» brīdina ANO eksperti.Vissmagāk tiks skarti tie reģioni, kur nav ierīkota nepieciešamā infrastruktūra plūdu gadījumiem, piemēram, dambji un aizsprosti.
Jau ziņots, ka bargais sals un spēcīgā snigšana šoziem Eiropā prasījusi jau vairāk nekā 600 cilvēku dzīvības. Ekstremālo laikapstākļu dēļ daudzas apdzīvotas vietas tika nošķirtas no ārpasaules, tām nebija pieejama elektroenerģijas apgāde.
«Tagad pienācis laiks šo valstu varasiestādēm, Sarkanajam Krustam, nacionālajām katastrofu riska samazināšanas institūcijām un civilās aizsardzības iestādēm gādāt par to, lai, sākoties plūdiem, nebūtu cilvēku upuru,» mudina ANO, vienlaikus aicinot domāt par to, kā nesenās dabas stihijas izgaismojušas infrastruktūras problēmas.
Toties Lielbritānija pirmdien valsts dienvidaustrumu reģionā izsludināja ārkārtas stāvokli saistībā ar sausumu un brīdināja, ka šī problēma vasarā varētu skart arī citas valsts daļas.
Lai gan Lielbritānija daudziem saistās ar lietainu klimatu, laika posmā no oktobra līdz janvārim valsts dienvidaustrumos nokrišņu daudzums bijis vien 73% no normas, un tas ir zemākais rādītājs kopš 1992.gada. Vairākās upēs ūdens līmenis ir zemāks nekā 1976.gadā, kad Lielbritāniju skāra plašs sausums.
Vides ministrija satraucošajā situācijā vaino iedzīvotāju skaita pieaugumu, klimata izmaiņas un mājsaimniecību patēriņa paradumu maiņu.
“Lai gan mums ir reputācija kā valstij, kurā daudz līst, mums nākotnē varētu būt mazāk nokrišņu un mazāk skaidrības par to, kad līs,” teikts ministrijas paziņojumā, kurā briti mudināti mazāk laika pavadīt dušā un salabot pilošus krānus. Vidēji viena mājsaimniecība Lielbritānijā ik gadu patērē vairāk nekā 100 000 litru ūdens.