Aģentūra norāda, ka pirmajās kodolkrīzes dienās apkārtējā vidē nonāca līdz 770 000 terabekerelu liels radiokatīvais piesārņojums, otrdien informē aģentūra “Kyodo”. Ekspertīzē atklāts, ka no otrā reaktora izkļuvis lielāks apjoms radiaktīvo vielu, nekā liecināja sākotnējās aplēses.
Šī lapa vairs nav pieejama.
Pēc sprādzieniem un ugunsgrēkiem, kas stacijā notika pēc 11. marta postošās zemestrīces un sekojošiem cunami, speciālisti lēsa, ka atmosfērā nonācis no 370 000 līdz 670 000 terabekerelu liels piesārņojums.
Aģentūras eksperti arī precizējuši novērtējumus kodoldegvielas kušanas procesiem pirmajā, otrajā un trešajā reaktorā. Izrādījies, ka pirmajā un otrajā reaktorā kodoldegvielas stieņi izkusuši ievērojami ātrāk, nekā to attēloja stacijas operatorfirmas TEPCO speciālistu veiktā analīze.
Degviela izkausēja pirmā rekatora korpusu un nonāca energobloka telpā jau 11. marta vakarā. Pēc divām dienām caurums parādījās arī otrajā reaktorā. TEPCO ziņoja par divreiz ilgākiem laika posmiem.
Kā ziņots, negadījums ” Fukušima – 1″ novērtēts ar augstāko – septīto avārijas pakāpi.Tik augstu novērtējumu līdz šim izpelnījusies Černobiļas AES avārija 1986. gadā. Toreiz apkārtējā vidē nonāca vairāk nekā pieci miljoni terebekerelu liels piesārņojums. ” Fukušima – 1″ AES avārija lika evakuēt vairāk nekā 200 000 cilvēkus no 30 kilometru zonas ap staciju.
Informācijas avoti: Delfi.lv, Вести.Ru
Citāda Pasaule 