Tropiskā vētras “Katja” postījumi (Video)

13/09/2011 no 1 komentārs

Visspēcīgāk “Katjas” atnesto vētru izjuta Lielbritānijas iedzīvotāji – krītoši koku zari un jumti sabojājuši vairākus desmitus auto. Viens cilvēks gājis bojā, kad uz viņa vadītās automašīnas uzgāzās koks.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Vācijā negaisa laikā no sliedēm noskrējis piepilsētas vilciens, un šajā incidentā cietuši pieci cilvēki. Negaisa laikā novērota arī spēcīga krusa un tornado, kas nodarījusi ievērojamus postījumus vairākās Vācijas pilsētās.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Trešdiena būs nedēļas vējainākā diena Latvijā, brīžiem arī gaidāms lietus un gaiss kļūs nedaudz vēsāks. Naktī uz trešdienu būs mainīgs mākoņu daudzums, vietām uzlīs. Pūtīs brāzmains dienvidrietumu vējš, tā ātrums brīžiem pastiprināsies līdz 11-16 metriem sekundē (m/s), Kurzemes rietumu piekrastē un Ziemeļvidzemes piekrastē līdz 20-24 m/s, no rīta jūras krastā Ventspils pusē sasniedzot 25-26 m/s. Gaisa temperatūra pazemināsies līdz +10..+15 grādiem.

Informācijas avoti: TVNET, ITN News, Петербург-Пятый канал, European Storm Forecast Experiment

Ievietots iekš Ilustratīvais materiāls, Komunikāciju avārijas, Krusa, Lietusgāzes, Meteroloģija, Negaisi, Prognozes, Satiksmes traucējumi, Tornado, Transporta bojājumi, Video, Viesuļvētras, Vētras, Ēku bojājumi Tagged with , , , , , , , , , , , , ,

Daba un tehnoloģijas

06/09/2011 no

2011. gada 18. augustā virs Algau publiskās observatorijas Bavārijas dienvidrietumos varēja vērot neparastu skatu, kad satikās divi ļoti atšķirīgi fenomeni – viens saistīts ar modernām tehnoloģijām, bet otrs ar dabas spēkiem.

Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) speciālisti pārbaudīja Vendelšteina lāzera vadzvaigzni, raidot atmosfērā spēcīgu lāzera staru. Tai pat laikā tuvojās viens no spēcīgākajiem šīs vasaras negaisiem. Apskatot šo attēlu, ir skaidrs, kādēļ ESO teleskopi atrodas Čīlē nevis Vācijā.

No pelēkajiem, blīvajiem mākoņiem lejup šāvās zibeņi. Martins Kornmessers fotografēja ainavu. Tīras nejaušības rezultātā šajā attēlā lieliski sakombinējies lāzera stars un zibens, drīzāk atgādinot ainu no zinātniskās fantastikas žanra nevis īstenības. Tobrīd negaiss vēl atradās patālu no observatorijas.

Attēlā redzams 20 vatu lāzers. Zibens jauda mēdz sasniegt pat triljonus vatu, lai gan tikai uz dažām sekundes daļām. Drīz vien pēc šī attēla tapšanas brīža, vētra sasniedza observatoriju un darbus nācās beigt. Lai arī mūsdienās cilvēks ir apguvis dažādas modernas tehnoloģijas un atradis tām pielietojumu, dabas spēku priekšā joprojām esam nespēcīgi.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Lāzera vadzvaigznes ir mākslīgas zvaigznes, kuras tiek veidotas 90 kilometru augstumā Zemes atmosfērā, izmantojot jaudīgus lāzerus. Šīs zvaigznes novērojumi ļauj analizēt atmosfēru un veikt nepieciešamās izmaiņas attēla apstrādē, lai mazinātu atmosfēras radītos defektus. Šo metodi dēvē par adaptīvo optiku. Vendelšteina lāzera vadzvaigzne tiek veidota, kombinējot lāzeri ar nelielu teleskopu, kuru iespējams uzstādīt jau uz lielāka teleskopa.

Informācijas avoti: StarSpace, ESO

Ievietots iekš Atmosfēras parādības, Dabas stihijas, Foto, Interesanti gadījumi, Tas ir interesanti, Tehnoloģijas, Video, Zibens Tagged with , , , , , , ,

Tornado Nebraskā un krusa Aiovā, ASV 18.08.2011 (Video)

19/08/2011 no

Šī lapa vairs nav pieejama.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Video avoti: TornadoVideosdotnet, Storm Chaser Movies

Ievietots iekš Dabas stihijas, Ekstrēmie video, Krusa, Negaisi, Tornado, Video, Virpuļviesuļi Tagged with , , , , , ,

Superšūnas negaisa mākoņi (Foto, Video)

18/08/2011 no

Superšūnas negaisa mākonis ir visaugstāk attīstītais negaisa mākonis. Superšūnas mākoņi ir diezgan reti, bet tie ir visbīstamākie cilvēka veselībai un dzīvībai un viņa īpašumam.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Galvenā pazīme, pēc kuras superšūnas mākoni var atšķirt no cita veida mākoņa, ir tā griešanās. Rotējošā augšupejošā plūsma rada spēka ziņā ekstremālas dabas parādības, tādas, kā, piemēram, gigantiskā krusa 5 cm un vairāk lielā diametrā, brāzmains vējš ar ātrumu līdz 40 m/s un stipri, postoši tornado.

Apkārtējie apstākļi ir galvenais superšūnas negaisa mākoņa veidošanās faktors. Nepieciešams ļoti spēcīgs gaisa konvektīvais nepastāvīgums. Gaisa temperatūrai uz Zemes pirms negaisa jābūt vismaz +30 °C, nepieciešams mainīga virziena vējš, kurš var izraisīt gaisa rotāciju jeb griešanos.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Superšūnas negaisa mākonis Nebraskā, ASV 17.08.2011

Tomēr galvenais apstāklis, lai izveidotos šis mākonis, ir vēja rašanās vidējajā troposfērā. Nokrišņi, kuri veidojas augšupejošajā gaisa plūsmā, tiek pārnesti pa mākoņa augšējo malu ar spēcīgu plūsmu uz lejupejošās gaisa plūsmas zonu. Tādā veidā augšupejošās un lejupejošās gaisa plūsmas zonas ir atdalītas viena no otras, kas nodrošina mākoņa eksistenci ilgā laika periodā.

Parasti superšūnas mākoņa priekšpusē ir vājš lietus. Lietusgāze ir augšupejošās plūsmas tuvumā, bet visstiprākie nokrišņi un liela krusa izkrīt ziemeļaustrumos no galvenās augšupejošās gaisa plūsmas zonas. Turpat ir arī visbīstamākie meteoroloģiskie apstākļi.

Informācijas avoti: Vikipēdija, TornadoRaiders.com, Новости в фотографиях

Ievietots iekš Atmosfēras parādības, Dabas parādības, Krusa, Mākoņi, Negaisi, Tornado, Video, Virpuļviesuļi Tagged with , , , , , , ,

← Vecāki ieraksti

Jaunāki ieraksti →