Tuvojoties Černobiļas katastrofas gadadienai, atklājas daudzi noslēpumi (Video)

26.aprīlī būs Černobiļas atomelektrostacijas (AES) katastrofas 25.gadadiena. Tā bija lielākā kodolkatastrofa pasaulē. Ilgu laiku patiesību par notikušo nezināja neviens – to nezināja pat valsts augstākās amatpersonas. Šodien, ceturtdaļgadsimtu pēc katastrofas, zināms daudz vairāk, taču ne viss, vēstī Krievijas mediji. Tikai daudzus gadus pēc katastrofas tika publiskots sēdes protokols, kurā minēts, ka ceturtajam reaktoram bija virkne tehnisku trūkumu.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Ceturto reaktoru bija plānots apstādināt 24.aprīlī, papildus veicot arī eksperimentu. Bijušais Černobiļas AES personāldaļas direktora vietnieks Ivans Carenko norāda, ka tā ir pavisam parasta procedūra un gadu iepriekš līdzīga bija veikta arī trešajā energoblokā. 25.aprīlī plkst.1.00 personāls uzsāka reaktora jaudas pazemināšanu. plkst.14.00, saskaņā ar programmu, bija atslēgta avārijas dzesēšanas sistēma. Tajā brīdī uzņēmuma «Kijevenergo» dispečers pieprasīja apturēt ceturtā energobloka atslēgšanas darbus, līdz ar to 12 stundas reaktors darbojās ar atslēgtu avārijas dzesēšanas sistēmu.

Lasīt vairāk par šo ziņu

Zinātnieks: 400 tūkstošiem 200 km rādiusā ap AES draud vēzis (Video)

Britu vides eksperts un pētnieks Kristofers Basbijs norāda, ka situācija avarējušajā Fukusimas AES joprojām ir nopietnāka, nekā Japānas varas iestādes un AES vadība atzīst. Situācijas noregulēšana AES ir ļoti apgrūtināta – vairums elektroiekārtu noteiktas radiācijas apstākļos gluži vienkārši nedarbojas. Basbijs savās prognozēs ir skarbs – paaugstinātās radiācijas dēļ saslimšana ar vēzi draud 400 000 cilvēku 200 kilometru rādiusā ap Fukusimas AES.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Izskanējis daudz kritikas par Japānas gauso progresu, cenšoties avāriju AES noregulēt. Basbijs skaidro, ka varas iestādes joprojām publiski neatzīst situācijas nopietnību. Jāsaprot arī, ka avārijas novēršanu apgrūtina augstā radiācija, kuras dēļ nedarbojas iekārtas.

“Nelaimes gadījums bija daudz nopietnāks, nekā kāds tolaik atzina. Un tas joprojām ir daudz nopietnāks, nekā cilvēki atzīst patlaban. Viena no galvenajām problēmām ir nespēja piekļūt reaktoriem – tajos joprojām notiek šķelšanās, tur joprojām atrodas materiāli, kas rada radiāciju. Radiācija rodas šķelšanās rezultātā. Vairāki reaktori bojāti līdz tādam apmēram, ka no tiem noplūst kodoldegviela. Šādos apstākļos gluži vienkārši nav iespējams strādāt. To nevar arī daudzas elektriskās iekārtas – mikročipi, kuri darbina robotus, vienkārši nedarbojas, ja radiācija sasniegusi zināmu līmeni,” saka Basbijs.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Latvijas cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks Oļģerts Dumbrājs uzskata, ka nevar salīdzināt situāciju Černobiļā ar AES avāriju Japānā. Kamēr Čenobiļā avāriju izraisīja cilvēku kļūda, tikmēr Japānā tā radās dabas stihijas rezultātā.

Lasīt vairāk par šo ziņu

Japānā atkal zemestrīce: zinātnieks norāda, ka tas turpināsies 10 gadus (Video)

Pazemes grūdieni bija jūtami Tokijā, savukārt zemestrīces epicentrs atradies Fukušimas prefektūrā. Darbinieki no «Fukušimas-1» evakuēti netika, paziņoja TEPCO. Komplekss turpina darbu arī pēc zemestrīces.

Šī lapa vairs nav pieejama.

ASV Ģeoloģijas dienesta ģeofiziķis Ross Steins norādīja, ka 11.marta spēcīgās zemestrīces pēcgrūdieni varētu turpināties vēl nākamos desmit gadus. «Visticamāk, paies apmēram desmit gadi, un tad pēcgrūdieni pārstās satricināt Japānu,» sacīja Steins. Zinātnieks norādīja: «Tokijai ilgus gadus būs jābūt modrai. Nevienam nevajadzētu domāt, ka viss beigsies pēc nedēļas vai mēneša.»

“Fukušima un Černobiļa ir ļoti atšķirīgas,” preses konferencē aģentūras galvenajā mītnē Vīnē sacīja Florijs, kurš IAEA vada atomdrošības nozari. “Šis ir absolūti atšķirīgs negadījums.” Otrdien Japāna vērtējumu Fukušimas AES krīzei paaugstināja uz starptautiskās kodoldrošības skalas (INES) maksimālo – septīto – atzīmi. Šāds vērtējums savulaik tika arī dots Černobiļas katastrofai.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Atbilstoši Japānas aprēķiniem kopējā radiācijas noplūde Fukušimas AES ir 370 000 terabekereli, bet Černobiļā tā bija 5,2 miljoni terabekerelu, norādīja Florijs. Černobiļas katastrofu izraisīja cilvēka kļūda un konstrukcijas nepilnības, bet Fukušimas krīzi – bezprecedenta stipruma zemestrīce un cunami. Turklāt Fukušimas AES darbs tika automātiski apturēts, bet Černobiļas reaktors darbojās. “Negadījumu mehānika ir ļoti atšķirīga,” uzsvēra amatpersona.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Černobiļas reaktoram nebija dzelzsbetona korpusa, bet Fukušimā tāds ir, un tas nav izpostīts pat pēc vairākiem sprādzieniem. Černobiļas sprādziena rezultātā liela radiācija nonāca augstu atmosfērā, “izplešoties pa visu pasauli”. Tostarp visi Fukušimas reaktori tika izslēgti zemestrīces laikā, un pašā reaktora korpusā sprādzienu nav bijis. Japānas dienesti būtu rīkojušies tāpat, arī ja INES atzīme būtu paaugstināta agrāk. “Novērtējums neizmaina to, ko viņi ir darījuši evakuācijas, cilvēku izmitināšanas, uzraudzības un ekoloģijas jomā,” norādīja eksperts.

Ziņu avots: Apollo, Vesti.ru, TVNET, euronews

Tokiju otrdien skārusi spēcīga zemestrīce. Fukusimas AES katastrofai piešķir augstākās bīstamības kategoriju. TEPCO atzīst: Fukušimas avārija draud izvērsties briesmīgāka par Černobiļu (Video)

Spēcīga 6,3 ballu stipra zemestrīce otrdien notikusi Tokijas apkārtnē. Tās epicentrs atrodas Klusajā okeānā 30 kilometru dziļumā netālu no Boso pussalas, uz ziemeļaustrumiem no Tokijas, vēstī ārvalstu plašsaziņas līdzekļi. Televīzijas kanāls CNN vēstī, ka zemestrīcē gājuši bojā vismaz seši cilvēki. Pazemes grūdieni Tokijas rajonā bija jūtami pulksten 8.08 no rīta pēc vietējā laika. Tika apturētas visas Tokijas metro līnijas, starptautiskā lidosta un dzelzceļa satiksme.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Japānas galvaspilsētā joprojām nav atjaunota metro satiksme, kur notiek sistēmu ārkārtas pārbaude. Izveidojušies milzīgi sastrēgumi, jo miljoniem cilvēku cenšas nokļūt darbā. Tokijā pazemes grūdieni sašūpojuši mājas, pēc tam tika izsludināta cunami trauksme, kas vēlāk atsaukta. Šodienas pazemes grūdieni nav skāruši Japānas atomelektrostacijas.

Japāna otrdien mainījusi Fukusimas atomelektrostacijas katastrofas novērtējuma līmeni, piešķirot tai visaugstāko – septīto – kategoriju, vēsta Tokijas kodoldrošības pārvalde. Tādējādi Fukusimas avārija atzīta par “lielu nelaimes gadījumu”, kas pielīdzināms 1986.gada Černobiļas katastrofai, kura atzīta par līdz šim pasaules vēsturē smagāko kodolincidentu miera laika apstākļos. Amatpersonas atzīst, ka grūti novērtēt vidē nonākušo radioaktīvo materiālu daudzumu, taču kodoldrošības pārvaldes pārstāvis, pamatojoties uz pieejamajām aplēsēm, norādīja, ka Fukusimas kodolspēkstacijas avārija atbilst septītajai kategorijai.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Tomēr, pēc kodoldrošības pārvaldes novērtējuma, no Fukušimas noplūdis desmit reizes mazāk radioaktīvu vielu nekā savulaik no Černobiļas un abas katastrofas būtiski atšķiras. “Černobiļā augstā radiācijas līmeņa dēļ gāja bojā 29 cilvēki. Fukusimā tā nebija,” skaidro pārvaldes pārstāvis Hidehiko Nišijama. “Černobiļā uzsprāga paši reaktori. Fukusimā eksplodēja ūdeņradis, kas bija uzkrājies ēkās, taču paši reaktori palika neskarti, lai gan ir konstatēta noplūde. Situācija ir citāda nekā Černobiļā. Mums nav milzīga un ilgstoša uguns avota, kā bija tur.” “Černobiļā augstā radiācijas līmeņa dēļ nācās uz laiku pārtraukt glābšanas darbus un pamest apkaimi. Taču Fukusimā glābēji strādā dienu un nakti. Mēs esam nodrošinājuši apstākļus, kas ļauj viņiem strādāt,” norāda eksperts.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Saskaņā ar pārvaldes apkopotajiem datiem kopējais radiācijas līmenis no avarējušās spēkstacijas sasniedzis 370 000 terabekerelus. Turpretī Japānas kodoldrošības komisija, kurā apvienojušies eksperti, kas sniedz padomus valdībai, lēš, ka kopējais radiācijas līmenis ir ievērojami augstāks un varētu būt 630 000 terabekerelu apmērā. Vienā terabekerelā ir triljons bekerelu. Bekerels ir radioaktīvā starojuma avota aktivitātes mērvienība.

Avārijas sekas «Fukušima-1» atomelektrostacijā (AES) var pārsniegt Černobiļas AES avārijas sekas, otrdien paziņoja spēkstacijas apsaimniekotāja «Tokyo Electric Power» (TEPCO) pārstāvis Dzuniti Macumoto. «Radioaktīvo vielu noplūde joprojām līdz galam nav apstādināta,» atzina TEPCO pārstāvis, norādot uz bažām, ka kopējā radioaktīvo vielu noplūde varētu pārsniegt Černobiļas apmērus.

Tai pat laikā par kodoldrošību atbildīgā aģentūra Japānā uzsver, ka Fukušimas situācija pēc būtības atšķiras no Černobiļas, un pagaidām noplūduši vien desmit procenti no Černobiļas avārijā noplūdušā radioaktīvo vielu daudzuma. Japānas enerģētiķi ziņo, ka vislielākā noplūde fiksēta otrajā reaktorā.

Ziņu avots: Apollo, Петербург-Пятый канал, Kasjauns.lv, Vesti.ru