Zemgales un Kurzemes upēs kāpj ūdens līmenis. Plūdu draudu mazināšanai Daugavā uz ledus kaisīs kūdru (Video)

Aizvadītā nedēļas nogale ar vairākiem siltuma rekordiem krietni pakausējusi sniegu un salauzusi ledu Kurzemē un Zemgalē, kur upēs sāk celties ūdens līmenis. Tikmēr otrā Latvijas pusē viss vēl sastindzis. Sinoptiķi prognozē, ka pali varētu sākties marta beigās vai aprīļa sākumā. Lai plūdi nepārsteigtu nesagatavotus, pašvaldības sāk apzināt iedzīvotājus, kuri dzīvo bīstamās vietās.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pensionētā ķīmijas skolotāja Marija Zvaigzne Daugavas uzvedību pavasaros un rudeņos vēro kopš 1975.gada, kladē fiksējot laika apstākļu raksturojumu un ūdens līmeņa mērījumus. Viņasprāt, šogad Jēkabpils pilsētā plūdu nebūs. „Es mēru pēc ūdens līmeņa Daugavā un tas, manuprāt, ir ļoti zems. 1981.gadā te pāri gāja ūdens. Es domāju, ka šogad te plūdu noteikti nebūs,” saka Marija Zvaigzne. Viņa novērojusi, ka citus gadus Daugavas krastā augošie kārkli līdz pusei ir ūdenī, bet šogad tā nav, arī vižņi ziemas sākumā gāja vien pusotru dienu un upe aizsala līdzena, bez ledus sablīvējumiem.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Citādāka situācija varētu izvērsties Salas novadā un Pļaviņu pilsētā, kur pali saimniecībām nodara lielākos postījumus. Salēnietis Mārtiņš Akmentiņš uzaudzis mājās pie Daugavas. Viņš atceras, ka lielākie plūdi pieredzēti 1981. un 1983.gadā. „Ja paliks tāds laiks, kā pašreiz — kad pa dienu kūst, bet pa nakti — piesalst, tad varbūt šo plūdu nebūs. Vēl arī atkarīgs, kā kusīs sniegs Krievijā?” teic Mārtiņš Akmentiņš.

Plūdu apdraudētajā zonā, bez saimniecībām Sakas salā, Salas pagastā ir vairākas uzņēmējdarbības teritorijas: Jēkabpils autobusu parks, cūku ferma, metālkalumu darbnīca un citas. „Mūsu novads ir neapmierināts ar to, ka vienmēr pirms ledus iešanas tiek būtiski pazemināts ūdens līmenis Daugavā, līdz ar to ir apgrūtināta ledus iziešana un applūst mūsu novada teritorijas,” nožēlu pauž Salas novada pašvaldības priekšsēdētāja Irēna Sproģe. Daugavas novērošanai šonedēļ tiks izveidoti 12 novērošanas posteņi, kas strādās līdzko sāksies pirmās ledus kustības upē Jēkabpils novada Dunavas pusē.

Savukārt plūdu mazināšanai ir nolemts uz ledus kaisīt kūdru. To darīs apmēram 4,5 kilometrus lejpus Pļaviņām pie dolomīta raga, kur ik pavasari sākas ledus drūzmēšanās un apstāšanās. Kūdras kaisīšana paredzēta 100 metru platā joslā. „Kūdras kaisīšana varētu līdzēt visvairāk jau Pļaviņām, Salas novadam un Krustpils novada Krustpils pagastam. Jēkabpils pilsētu tas skar mazāk. Vēl mazāk vai gandrīz nemaz tā neskar Jēkabpils novadu,” informē Krustpils novada pašvaldības Civilās aizsardzības speciālists Edgars Līcis.

Civilās aizsardzības komisija krīzes situācijā iedzīvotāju apziņošanu veiks caur vietējiem plašsaziņas līdzekļiem, vajadzības gadījumā izmantos arī trauksmes sirēnas. Tāpat informācija par to, kā rīkoties, kur zvanīt ir pieejama pašvaldību mājas lapās Internetā.

Ziņu avots: LTV Ziņu dienests, VDTV