Videoapskats 13.03.2011 2 daļa: Japānā ārkārtas stāvoklis vēl vienā atomelektrostacijā. Pastāv nākamā sprādziena draudi. Japāna piedzīvo lielāko krīzi kopš Otrā pasaules kara.

Japāna izsludinājusi ārkārtas stāvokli vēl vienā atomelektrostacijā, kuras apkārtnē reģistrēts paaugstināts radiācijas līmenis, pavēstīja Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA). Onagavas atomelektrostacija atrodas netālu no Onagavas un Išinomaki pilsētām Mijagi prefektūrā, ko zemestrīce un cunami skāra vissmagāk. Vienā Onagavas AES rektora turbīnas ēkā piektdien izcēlās ugunsgrēks, taču tas ir nodzēsts. Iepriekš ziņots arī par ūdens plūdiem vienā no stacijas reaktoriem.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Situācija zemestrīces skartajās atomelektrostacijās (AES) saglabājas dramatiska, svētdien paziņoja Japānas premjerministrs Naoto Kans. Svētdien pārstājusi darboties AES Fukusima-1 otrā kodolreaktora dzesēšanas sistēmas, amatpersonām brīdinot, ka pastāv sprādziena draudi. Fukusima-1 atomelektrostacijā sprādzienā sestdien tika daļēji sagrauta ēka, kurā atrodas viens no kodolreaktoriem, taču reaktoru apņemošā metāla struktūra palika neskarta.

Japānas valdības pārstāvis Jukio Edano svētdien pavēstīja, ka degvielas serdeņu kušana notikusi divos atomelektrostacijas reaktoros. «Mēs rīkojamies ar pieņēmumu, ka pastāv ļoti liela iespēja, ka kodoldegvielas serdeņa kušana ir notikusi stacijas pirmajā reaktorā. Attiecībā uz reaktoru numur trīs, mēs rīkojamies ar pieņēmu, ka tas ir iespējams,» sacīja Edano. «Pastāv sprādziena draudi trešā reaktorā ēkā,» pavēstīja amatpersona, piebilstot, ka arī šo reaktoru aizsargājošā struktūra izturēs sprādzienu, tāpat kā pirmā reaktora gadījumā.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Kodolreaktora degvielas serdeņa kušana notiek pārkaršanas gadījumā, radot bojājumu kodolreaktora struktūrā un radot potenciālu radiācijas noplūdes risku. Sestdien pirmajā kodolreaktorā notikušais sprādziens izmeta gaisā radiācijas mākoni, AES tuvumā radiācijas līmenim uz laiku palielinoties 20 reizes. Tomēr neilgu laiku vēlāk AES apkārtnē radiācijas līmenis nokritās, vējam radioaktīvā piesārņojuma mākoni nesot Klusā okeāna virzienā.

Japānas kodoldrošības aģentūra negadījumu novērtējusi ar ceturto pakāpi starptautiskajā septiņu pakāpju skalā. Abu Fukusimas atomelektrostaciju, kurās atrodas pavisam desmit kodolreaktori, apkārtnē 20 kilometru rādiusā evakuēti aptuveni 200 000 cilvēku.

Japānas premjerministrs arī brīdināja, ka pēc AES apturēšanas zemestrīces skartajā zonā Japānai draud plaša apmēra elektroenerģijas padeves pārrāvumi, aicinot iedzīvotājus taupīt enerģiju. Japānas kodolenerģijas industrija nodrošina aptuveni trešo daļu no valstij vajadzīgās elektroenerģijas.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Tikmēr Japānas premjers Naoto Kans svētdien sasauktajā preses konferencē paziņoja, ka Japāna piedzīvo lielāko krīzi kopš Otrā pasaules kara.

Avārijas sekas Japānas atomelektrostacijā ir pilnīgi atkarīgas no tālāko notikumu attīstības. Tāpat ir svarīgi, kādā stadijā ir kodolenerģijas serdeņu kušana reaktorā. Sliktākajā gadījumā var noplūst liels radioaktīvo vielu daudzums – šādu viedokli Krievijas medijiem paudis kodolreaktoru drošības speciālists Mihaels Zailers. «Nelabvēlīgu laika apstākļu gadījumā var tikt saindētas milzīgas teritorijas,» norādīja speciālists, kurš piebilda, ka vislabākajā gadījumā noplūdīs niecīgs radioaktīvo vielu daudzums.

Zailers Japānas nelaimi salīdzināja ar Černobiļas avāriju, kura notika pirms 25 gadiem, norādot, ka Černobiļas avārija tehniski norisinājās savādāk. «Ja mūsu cerības piepildīsies un noplūdīs niecīgs radioaktīvo vielu daudzums, tad arī slodze būs mazāka, nekā tas bija Černobiļas gadījumā,» piebilda eksperts. Viņš uzskata, ka precīzu saindēšanās daudzumu varēs noteikt tuvāko dienu laikā.

«No teritoriālā viedokļa, Fukusimā-1 iespējams arī sliktākais situācijas attīstības scenārijs,» uzskata Zailers. Atšķirībā no Japāņu stacijas, Černobiļā notika sprādziens, savukārt Japānā analoģisks efekts var rasties tad, ja ārpusē nokļūs liels radioaktīvo vielu daudzums.

Ziņu avots: Leta, Apollo, Vesti.ru, BBC, Телекомпания НТВ