Krievijas ierēdņi samelojuši par patiesajiem mežu ugunsgrēku apjomiem Jakutijā (Video)

Krievijas ierēdņi snieguši nepatiesu informāciju par patiesajiem mežu ugunsgrēku apjomiem Jakutijā.  Pēc kosmiskā monitoringa rezultātiem Jakutijā deg 24 tūkstoši hektāru meža, nevis 634 hektāri, pēc ierēdņu sniegtās informācijas. Nepatiesā informācija novedusi pie ārkārtas situācijas reģionā un ierēdņu lieta tiks nodota ģenerālajā prokuratūrā.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Informācijas avoti:  РЕН ТВ, Телекомпания НТВ

Šogad bijušas septiņas katastrofas, kas notiek reizi tūkstoš gados (Filma)

Šogad pasaulē notikušas septiņas dabas katastrofas, kādas notiek reizi tūkstoš gados, secinājis Krievijas Ārkārtas situāciju ministrs Sergejs Šoigu, vēstī Krievijas mediji. «Pēdējā pusotra gada laikā uz planētas notikušas septiņas milzīgas katastrofas, kādas atkārtojas reizi tūkstoš gados. Tomēr šoreiz tās visas sarindojās vienā gadā,» sacīja Šoigu.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Viņš norādīja uz katastrofālajiem plūdiem Pakistānā, ledus lietu ziemā Krievijā, Japānas katastrofu, kā arī plašajiem mežu ugunsgrēkiem Krievijā. Savukārt pagājušā gada anomālo karstumu Krievijā eksperti nosauca par vienu no lielākajām katastrofām, kāda ir bijusi Krievijā. Pēc ekspertu aplēsēm – tādas pasaulē notiek reizi piecos tūkstošos gadu.

Informācijas avoti: Apollo, ТВ-3

Japānā jauni radioktīvās noplūdes draudi??? Sākta cilvēku evakuācija līdz 60km rādiusā no Fukušimas AES (Video)

Krievijas telekanāls Vesti.ru ziņo, ka Japānā sākta cilvēku evakuācija līdz 60km rādiusā no Fukušimas AES. Citi mediji ziņo: speciālisti uzskata, ka izkususī kodoldegviela izdedzinājusi reaktora iekšējās daļas apvalku. Visticamāk, izdedzināts ir arī reaktora ārējais apvalks. Nesen reaktora pagraba nodalījumā atrasts ievērojams daudzums radioaktīvā ūdens, kas, kā tiek uzskatīts, izplūdis no reaktora.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Kodoldegvielas kušana pirmajā Fukušimas atomelektrostacijas (AES) energoblokā un radioaktīvā ūdens noplūde nopietni sarežģī reaktora dzesēšanas darbus, atzina AES apsaimniekotājs TEPCO. Tādā veidā ūdens sarkofāga veidošanas operācija var izgāzties. Premjera padomnieks svētdien paziņojis, ka TEPCO, iespējams, nāksies atteikties no ūdens sarkofāga izveides ūdens noplūdes dēļ. Tomēr TEPCO vēl grasās veikt izpēti, lai noskaidrotu, cik daudz ir bojāts reaktors.

Iepriekš ziņoja ka Japānas valdība lūdza vairāku ciemu iedzīvotājus, kuri atrodas netālu no 20 kilometru «nāves zonas», līdz maija beigām pamest savus mājokļus. Svētdien sākta šo cilvēku evakuācija.
Šī lapa vairs nav pieejama.
Tāpat ziņoja, ka nenoskaidrotu iemeslu dēļ bojā gājis viens no avārijas likvidātoriem
Šī lapa vairs nav pieejama.

Kolumbijā jau 11 mēnešus līst lietus (Video)

Kolumbijā 11 mēnešus ieilgušās lietusgāzes izraisījušas valsts vēsturē vislielāko dabas katastrofu. Kolumbiešus moka jautājums – kas spēs apturēt šo dabas stihiju, kas jau paņēmusi vairāk kā tūkstoti cilvēku dzīvību, atņēmusi vismaz 3 miljoniem cilvēku mājas un izpostījusi valsts lauksaimniecību.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Informācijas avoti: Вести.Ru, MixedNews.ru

ASV lielākā upe Misisipi sasniegusi rekordaugstu ūdens līmeni (Video, Foto)

Šī lapa vairs nav pieejama.

Informācijas avoti:  Канал ПИК, The Huffington Post

Raksti par tēmu:
ASV lielākā upe Misisipi draud pārsniegt 1927.gada Lielo plūdu rekordu ( Video, Foto)
Pēc 80 gados postošākajiem tornado, ASV turpinās 80 gados lielākie plūdi (Video, Foto)

Fukušimā viss vēl tikai sākas, bet Japānā jau apturēti 60% AES kodolreaktoru (Video)

Radiācijas līmeņa samazināšanas darbi Fukušimas atomelektrostacijā (AES) rit pilnā sparā. Kopš katastrofas 2011.gada 11.martā pagājuši jau divi mēneši un, ja glābēju darbs kopumā tuvojas noslēgumam, tad zinātniekiem viss vēl tikai sākas, jo priekšā ir avārijas seku likvidēšana, vēstī aģentūra «Interfax». Pirms diviem mēnešiem pasauli satricināja ziņas par katastrofu Japānā, kuras sekas skāra teju visu pasauli. Honsju salas piekrasti satricināja 9 ballu spēcīga zemestrīce, kas izsauca arī postošo cunami vilni. Tādā veidā vairākas Japānas pilsētas un ciemi burtiski tika noslaucīti no zemes virsas.

Tāpat stihijas radīja problēmas vairākās Japānas AES, tomēr vissmagāk cieta Fukušimas AES, kur dzesēšanas sistēmas traucējumu dēļ izcēlās vairāki ugunsgrēki un nogranda vairāki sprādzieni. Tāpat notika radioaktīvo vielu noplūde, piesārņojot gan atmosfēru, gan arī ūdeni.Zinātnieki situāciju Fukušimā joprojām vērtē kā nestabilu. Tāpat zinātniekiem šķiet, ka liela daļa informācijas tiek noklusēta. «Es pieļauju, ka ir iespējama šīs avārijas tālākā attīstība,» sacīja akadēmiķis Vladimirs Kuzņecovs. Viņš ir pārliecināts, ka joprojām nestabilas ir arī citas Japānas AES.

Šī lapa vairs nav pieejama.

No Fukušimas AES vel joprojām kaut kas kūp…

Speciālistus dara bažīgus fakts, kas aizvien biežāk izskan medijos – Japāna daudz ko noklusē.

Meteoroloģiskie mērījumi arī vel joprojām uzrāda radionuklīdu izdalīšanos no Fukušimas AES

Tikmēr spēkstacijas apsaimniekotājs TEPCO jau kārtējo reizi atvainojas iedzīvotājiem, kuru mājas iekļuva evakuācijas zonā. Uzņēmuma pārstāvis Dzjuniti Macumuto solīja, ka nākamās nedēļas sākumā pavēstīts par progresu, kāds panākts pirmajā reaktorā, kur joprojām tiek veikti stabilizācijas darbi.

Japānā pēc cunami un zemestrīces izraisītās avārijas “Fukušima 1” atomelektrostacijā (AES) ir apturēti 60% no valstī esošajiem reaktoriem, ziņo ārvalstu masu mediji, atsaucoties uz Japānas telekanālu NHK.  Japānā ir 54 kodolreaktori, kas izvietoti 17 stacijās visā valstī. Pašlaik 32 no šiem reaktoriem nestrādā.

Vairāki analītiķi uzskata, ka reaktoru apturēšana valstī var apgrūtināt energoapgādi valsts austrumu un centrālajā daļā, kur pēc marta sākumā notikušās zemestrīces un cunami regulāri tiek pārtraukta elektrības padeve. Jau vēstīts, ka pēc postošās zemestrīces un cunami viļņa šā gada marta vidū notika vairākas avārijas Fukušimas 1.atomelektrostacijā Japānas ziemeļaustrumos, no ierindas izgāja kodolreaktoru dzesēšanas iekārtas un sākās radiācijas noplūde. Kodolkrīze AES vēl turpinās.

Informācijas avoti: Apollo, Delfi.lv, nuckelchen1, weatheronline.co.u