Milzu gliemji iebrūk Austrālijā

gliemisMūsdienās nu jau gandrīz ikviens skolnieks zina, ka jebkurai augu vai dzīvnieku sugai dabā ir paliekoša vieta, un ikvienai ekosistēmai ir sava noteikta loma uz planētas. Tomēr ir gadījumi, kad cilvēka darbības rezultātā kādā ekosistēmā ieceļo “svešie” – tā saucamās invazīvās sugas. Ja tās veiksmīgi pielāgojas esošajā sistēmā un neizspiež no tās pārējos dzīvos organismus, tad uztraukumam nav pamata. Šāds “pozitīvais” piemērs ir jūras zīles, kas ar kuģu balasta ūdeņiem ieceļojuši arī mūsu jūrā un ikdienā redzamas lielā daudzumā pie krastā izmestajām aļģēm. Cita lieta – ja invazīvā suga rijīgi metas virsū vietējām augu un dzīvnieku populācijām un sāk tās iznīcināt. Tad laiks iejaukties cilvēkam.

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Nedēļas foto no National Geographic

tepuis-joe-riis-990_64745_600x450

Sveiks, draudziņ!
Foto: Joe Riis

 

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Pazūd arktiskie ezeri

arctic_lakesPēdējo dažu desmitu gadu laikā no Arktikas kartes bez pēdām pazuduši apmēram 125 ezeri. Ūdens vienkārši kaut kur izgaisis, atstājot ezeru vietā ieplakas. Kur palicis ūdens? Kāpēc tas pazudis?

Mūžīgā sasaluma speciālisti zina atbildes uz šiem jautājumiem. Arktiskajos platuma grādos ir liels tādu augšņu īpatsvars, kas pakļautas mūžīgajam sasalumam. Daudzi ezeri ir veidoti no ūdens, kas sakrājies sasalušās augsnes padziļinājumos. Globālā sasilšana ir iedarbinājusi mūžīgā sasaluma zonas pakāpeniskas atkušanas procesu. Tajās vietas, kur ezeru pamatnes nebija pietiekami stingras, mūžīgas sasalums, zinātnieku terminoloģijā ir “degradējies”, un ūdens vienkārši izsūcies cauri augsnei.

Zinātnieki šīs norises tēlaini salīdzina ar vannas korķa izraušanu. Taču sekas ir daudz nopietnākas, nekā vienkārši ūdens aizplūšana. Vispirms jau mūžīgā sasaluma zonas atkušana veicina milzīga daudzuma siltumnīcas gāzu izdalīšanos atmosfērā. Otrkārt, zūdot ierastajai dzīves videi, izzūd arī izveidotās ekosistēmas un to apdzīvotāji, – dzīvnieki, putni un zivis.

Uz “naža asmens” /Par biotisko regulāciju un dzīvības saglabāšanas perspektīvām. 1.daļa /

Šodien climate-unstablesākam publicēt materiālus par klimata biotisko regulāciju.  Materiālu tulkošanai un publicēšanai latviešu valodā atļauja saņemta no pētījumu autoriem, Krievijas zinātniekiem profesora Viktora Gorškova un fizikas – matemātikas zinātņu kandidātes Anastasijas Makarjovas.

Kā pirmo vēlamies piedāvāt V.Gorškova un A.Makarjovas darbu “Par biotisko regulāciju un dzīvības saglabāšanas perspektīvām“. Populārā, viegli saprotamā valodā zinātnieki runā par to, kas ir siltumnīcas efekts un globālā sasilšana, kā arī izvirza dažus revolucionārus apgalvojumus, apgāžot līdzšinējos mītus par daudziem Zemes klimata fizikālajiem aspektiem.

Pirmā daļa: “Auksti vai karsti”. Tēze – globālā temperatūra ir nestabils jēdziens un patiesībā mēs visu laiku balansējam kā uz naža asmens…

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

“Džungļu meitene” Tippi

Tippi DegrēTippi Bendžamina Okanti Degrē, kaut pēc izskata ir parasta meitene, tomēr bērnības atmiņas viņai ir ļoti īpašas. Lielāko daļu savas bērnības viņa pavadījusi Āfrikā, kopā ar savvaļas zvēriem un vietējiem aborigēniem.

Jau ilgi pirms viņas piedzimšanas viņas vecāki reiz izlasīja kādā grāmatā rakstu, kas veltīts Rietumāfrikas faunai. Izlasītais, un īpaši mangustu – okanti fotogrāfijas viņus tā aizrāva, ka Silvija un Alans Degrē devās ekskursijā uz Āfriku, lai paši redzētu visu savām acīm. Ekskursija ieilga, un Degrē ģimene beigu beigās palika dzīvot Āfrikā.

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Norvēģija: Ceļojums cauri gadalaikiem (Video)

NRK beta