Sarkanā dienvidblāzma Austrālijā (Video)

16 un 22.janvāra Zemes magnētisko vētru izsauktā dienvidblāzma Austrālijā

Šī lapa vairs nav pieejama.

Alex Cherney

Anglijas pilsētiņu pārklāj “putu vētra” (video)

Šī lapa vairs nav pieejama.

РЕН ТВ

Zemūdens “nāves lāsteku” veidošanās Antarktikā (Video, Foto)

Hjū Milleram un Dagam Andersonam izdevās nofilmēt neparastu dabas parādību, kuru sauc par ledus stalaktītu, sālsūdens lāsteku vai arī dēvē par «nāves lāsteku». Ledus stalaktītu rašanās novērotas abos Zemeslodes polos, bet video redzamais iemūžināts netālu no Antarktikas Rosa Arhipelāga.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Ledus stalaktīti veidojas zem jūras ledus, ļoti aukstam sālsūdenim ieplūstot okeāna ūdens apgabalos. Jūras ūdenim sasalstot un izspiežot visu sāli, apkārt esošajā ūdenī sāls koncentrācija pieaug. Tas pazemina ūdens sasalšanas temperatūru un palielina tā blīvumu. Zemākas sasalšanas temperatūras nozīmē to, ka apkārt esošais ūdens nesasalst, bet pieaugušais blīvums liek tam grimt. Tādējādi, ļoti sāļajam un atdzesētajam ūdenim, grimstot prom no sasalušā saldūdens, veidojas nelieli ledus „tuneļi”.Ļoti atdzesētajam sālsūdenim sasniedzot nesasalušo ūdeni, kas atrodas zem ledus, rodas apstākļi, lai rastos jauns ledus. Ja „sāļie kanāli” ūdenī izplatās vienmērīgi, tad arī ledus stalaktīti izplatās vienmērīgi. Savukārt, ja „sāļie kanāli” ir koncentrēti vienā mazā apgabalā, aukstā ūdens lejupejošās straumes, kas šobrīd jau ir tik sāļas, ka nespēj sasalt pie normālas sasalšanas temperatūras, sāk mijiedarboties ar nesasalušo jūras ūdeni. Aukstais ūdens grimst, akumulējot apkārt esošo ūdeni un veidojot ledus slānīti. Tā rodas „ledus skurstenis”, kurā plūst ļoti aukstais un sāļais ūdens.

Kad „ledus kanāls” kļūst pietiekami biezs, tas sāk augt uz leju, izolējot auksto sālsūdeni no apkārt esošā, siltākā ūdens. Rezultātā „ledus skurstenis” līdz ar straumi aug uz leju. Sasniedzot zemi, tas sāk izplesties, nogalinot savā ceļā visu, kam pieskaras. Viss process kopumā aizņem piecas līdz sešas stundas.

Informācijas avoti: BBC Nature, doug-anderson.com, Kasjauns.lv

Dabas fenomens – sinhronais putnu lidojums (Video)

Šī lapa vairs nav pieejama.

Strazdu lidojums filmēts Īrijā.

Video autore: Sophie Windsor Clive

Kārtējā smilšu vētra noklāj Fēniksas pilsētu Arizonā, ASV (Video)

Šī lapa vairs nav pieejama.

Video avots: MysteryHunter2

Superšūnas negaisa mākoņi (Foto, Video)

Superšūnas negaisa mākonis ir visaugstāk attīstītais negaisa mākonis. Superšūnas mākoņi ir diezgan reti, bet tie ir visbīstamākie cilvēka veselībai un dzīvībai un viņa īpašumam.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Galvenā pazīme, pēc kuras superšūnas mākoni var atšķirt no cita veida mākoņa, ir tā griešanās. Rotējošā augšupejošā plūsma rada spēka ziņā ekstremālas dabas parādības, tādas, kā, piemēram, gigantiskā krusa 5 cm un vairāk lielā diametrā, brāzmains vējš ar ātrumu līdz 40 m/s un stipri, postoši tornado.

Apkārtējie apstākļi ir galvenais superšūnas negaisa mākoņa veidošanās faktors. Nepieciešams ļoti spēcīgs gaisa konvektīvais nepastāvīgums. Gaisa temperatūrai uz Zemes pirms negaisa jābūt vismaz +30 °C, nepieciešams mainīga virziena vējš, kurš var izraisīt gaisa rotāciju jeb griešanos.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Superšūnas negaisa mākonis Nebraskā, ASV 17.08.2011

Tomēr galvenais apstāklis, lai izveidotos šis mākonis, ir vēja rašanās vidējajā troposfērā. Nokrišņi, kuri veidojas augšupejošajā gaisa plūsmā, tiek pārnesti pa mākoņa augšējo malu ar spēcīgu plūsmu uz lejupejošās gaisa plūsmas zonu. Tādā veidā augšupejošās un lejupejošās gaisa plūsmas zonas ir atdalītas viena no otras, kas nodrošina mākoņa eksistenci ilgā laika periodā.

Parasti superšūnas mākoņa priekšpusē ir vājš lietus. Lietusgāze ir augšupejošās plūsmas tuvumā, bet visstiprākie nokrišņi un liela krusa izkrīt ziemeļaustrumos no galvenās augšupejošās gaisa plūsmas zonas. Turpat ir arī visbīstamākie meteoroloģiskie apstākļi.

Informācijas avoti: Vikipēdija, TornadoRaiders.com, Новости в фотографиях