Indija tuvojas ekoloģiskai katastrofai

india_pollution_1Indija šobrīd ir pārkāpusi to “sarkano robežu”, aiz kuras ekoloģiskā katastrofa kļūst neizbēgama.

Kā ziņo ekologi, tikai 20% no visa notekūdeņu apjoma šīs valsts apdzīvotajās vietās nokļūst attīrīšanas iekārtās. Pārējie 80% – 32 miljoni (!) tonnu gadā – “pa tiešo” ieplūst upēs un citās ūdenskrātuvēs, caur augsni iesūcas gruntsūdeņos, saindējot dzeramo ūdeni.

Kā liecina kontroles institūciju dati, Indijā tikai 2% apdzīvoto vietu ir attīrīšanas iekārtas. Tam visam klāt vēl nāk neiedomājami augsts toksiskais piesārņojums no nelielām fabrikām un rūpnīcām. Analīzes uzrāda, ka visā valsts teritorijā nitrātu līmenis ūdenī ir daudzkārt augstāks par pieļaujamo normu.

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Ķīnas «vēža pilsētas» un piesārņotās ūdenstilpnes (Video)

Piesārņots ezers Ķīnas austrumos. Lai gan valdība solījusi ūdens attīrīšanai nākamo desmit gadu laikā atvēlēt 850 miljonus ASV dolāru, pat šādi ieguldījumi diez vai spēs glābt situāciju daudzos piesārņotākajos valsts reģionosDžedzjanas provinces ierēdņiem Ķīnā, pēc vietējā entuziasta iniciatīvas, radusies viegla iespēja nopelnīt. Bet diez vai kāds no tiem šo iespēju izmantos.

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Ķīna: Tas nebija vienkārši smogs (Video)

Ķīnas zinātņu akadēmija ziņo, ka smogs kas janvārī smacēja Pekinu bijis daudz toksiskāks nekā sākumā novērtēts. Smogs bijis piesātināts ar lielu daudzumu toksiskām organiskām daļiņām kuras sauc par fotooksidantiem. Tas nozīmē ka gaiss Ķīnas galvaspilsētā ir daudz bīstamāks dzīvībai, nekā tika uzskatīts agrāk.

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Itālijā uzsnidzis «ķīmiskais sniegs» (Video)

Itālijā novērota reta parādība – «ķīmiskais sniegs». Šis fenomens radies, pateicoties aukstam vējam no Krievijas un stipram piesārņojumam reģionā.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Šāda parādība rodas, ja gaisā nonāk tādas ķīmiskas vielas kā vara sulfāts, vara oksīds, svins, silikāti utt., kuru daļiņu struktūra ļoti līdzīga sniegpārsliņas struktūrai, skaidro zinātnieki.

Laikraksts apgalvo, ka ķīmiskais sniegs uzsnidzis Milānas rajonā, arī uz Veronas robežas. Pēc zinātnieku teiktā, tā ir ļoti reta, taču pavisam reāla dabas parādība.

Galvenie šādas parādības priekšnosacījumi ir zema gaisa temperatūra un augsta mitruma pakāpe. Ķīmiskās sniegpārslas sāk veidoties viena kilometra augstumā, kur temperatūra ir mīnus 15 grādi. Tā kā arī uz zemes temperatūra ir zema, kristāli saglabā savu formu. Ja temperatūra būtu virs nulles, ķīmiskās sniegpārsliņas izkustu.

Par laimi «ķīmiskais sniegs» nav ilgstoša parādība – kad gaisā vairs nav piesārņojuma, tā pāriet. Tomēr tai būtu jāpievērš īpaša uzmanība, jo tas liecina par stipru gaisa piesārņojumu.

Apollo, maicos25

Daugavā ieplūdusi tonna eļļas (Video)

Ekoloģiskā katastrofa Latgalē aizēnojusi šā gada lielāko ekoloģisko nelaimi galvaspilsētā, Rīgas brīvostas teritorijā. No piestātnē ieskrējuša kuģa Daugavā ieplūdusi tonna eļļas. Kuģa īpašniekam draud pat 10 tūkstoš latu liels naudas sods. Bet vides uzraugus vairāk uztrauc eļļas savācēju — uzņēmuma „Eko osta” nepietiekamā reakcija. To apliecinot fakts, ka šodien, otrajā dienā pēc eļļas noplūdes, daļa joprojām skalojas ūdenī un tiek nesta uz jūru.

Šī lapa vairs nav pieejama.

LTV Ziņu dienests