Japānas bīstamās zivis

fukusima_1Jau rakstījām (Fukusimas traģēdijas gadadienā – atkal zemestrīce ), ka 11.martā Japāna pieminēja 2.gadadienu, kopš valsts un tās iedzīvotāji pārcieta vienu no mūsu gadsimta lielākajām dabas katastrofām – ārkārtīgi spēcīgu zemestrīci un tai sekojošu postošu cunami.

Cunami rezultātā tika spēcīgi bojāta Atomelektrostacija (AES) “Fukušima-1″. Seši reaktori tika appludināti, dzesēšanas sistēma pārtrauca funkcionēt, notika virkne radioaktīvā ūdeņraža sprādzienu. Eksperti uzskata, ka pilnīgai avārijas seku likvidācijai būs nepieciešami 4o gadi.

Kā izrādās, apkārtējā vide ir nopietni radioaktīvi saindēta. To liecina vietējos ūdeņos noķerto zivju izpēte…

http://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png?w=39&h=37 Turpinājums

2014 gadā iespējama Marsa sadursme ar komētu

Comet: Unseen dark comets 'could pose deadly threat to earth'  Krievijas astronomi izskaitļojuši ka 2014.gada oktobrī uz Marsa var notikt planetāra katastrofa. Ar «Sarkano planētu» var saskrieties jaunatklāta komēta ar nosaukumu C/2013 A1 (Siding Spring). Tāda informācija atrodama Krievijas observatorijas ISON-NM mājas lapā.

http://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png?w=39&h=37 Turpinājums

Čeļabinskas meteorīts. Pēc septiņām dienām (Filma, Rus)

  Челябинский метеорит. Семь дней спустя   Neseno Čeļabinskas meteorīta nokrišanu dēvē par lielāko pēdējā laika kosmisko katastrofu. Piedāvājam noskatīties Krievijas Pirmā televīzijas kanāla dokumentālo filmu-pētījumu „Čeļabinskas meteorīts. Pēc septiņām dienām”, kurā detalizēti tiks stāstīts par šo pasaules mēroga uzmanību iemantojušo notikumu.

http://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png?w=39&h=37 Turpinājums

Čeļābinskas meteorīts: 10 sekundes glāba no kodolkatastrofas (Video)

PAPILDINĀTS↓ (22:30)

Обломок из деревни ДепутатскоеKrievijas ziņu kanāls NTV.ru dikti svarīgi paziņoja ka atrastas virs Čeļābinskas uzsprāgušā objekta atliekas un ar lidmašīnu nogādātas uz Maskavu ekspertu analīzei. Lielākais gabals no tiem gan esot tikai 3 mm diametrā.

http://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png?w=39&h=37 Turpinājums

Pasaules klimats 2012 gadā un nākotnes prognozes (Ilustratīvais materiāls)

Pētījums: Mēneša karstuma rekordu skaits pieaudzis pieckārtīgi2012.gadā gaisa temperatūras jau 36.gadu pēc kārtas bijušas virs vidējās normas un daļā ziemeļu puslodes pieredzēts karstākais gads meteoroloģisko novērojumu vēsturē, liecina ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras administrācijas (NOAA) apkopotie dati.

http://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png?w=39&h=37 Turpinājums

Aizvadītais gads ASV bijis siltākais meteoroloģisko novērojumu vēsturē (Video)

Aizvadītais gads ASV bijis siltākais meteoroloģisko novērojumu vēsturē, liecina ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras administrācijas (NOAA) apkopotie dati. Turklāt 2012.gads iegājis vēsturē kā otrais ar ekstremāliem laikapstākļiem bagātākais gads ASV meteoroloģisko novērojumu vēsturē.

http://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png?w=39&h=37 Turpinājums

Siltuma un slapjuma rekordi Eiropā (Video)

Itālijas ziemeļu pilsētā Lugāno šodien 5.janvārī reģistrēti +22,3 grādi, par 10 grādiem pārspējot iepriekšējo 5.janvāra siltuma rekordu.

http://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png?w=39&h=37 Turpinājums

Meteorīts no Marsa palīdzēs atklāt Marsa pagātni (Video)

Rūpīga meteorīta izpēte Karla Agī (Ņūmeksikas universitāte) vadībā ir palīdzējusi zinātniekiem identificēt jaunu Marsa meteorītu klasi. Meteorīts visticamāk ir Marsa garozas fragments, kura vecums ir 2,1 miljards gadu. Meteorītā esošā ūdens koncentrācija ir ievērojami augstāka nekā pārējos līdz šim atrastajos Marsa meteorītos.

http://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png?w=39&h=37 Turpinājums

Dabas katastrofas 2012.gadā radījušas 160 miljardus ASV dolāru lielus zaudējumus

Dabas katastrofas pērn nodarījušas zaudējumus 160 miljardu dolāru apmērāDabas katastrofas, tostarp postošā viesuļvētra «Sendija», 2012.gadā radījušas 160 miljardus ASV dolāru (85 miljardus latu) lielus kopējos zaudējumus un 65 miljardus ASV dolāru (35 miljardus latu) lielus apdrošinātos zaudējumus, ceturtdien paziņojusi pasaulē vadošā pārapdrošināšanas kompānija «Munich Re».

http://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png?w=39&h=37 Turpinājums

Ko patiesībā atklāja Curiosity? (Video, Foto)

Pirms 3 nedēļām pasauli pāršalca vēsts, ka Marsa izpētes robots “Curiosity” atklājis kaut ko pārsteidzošu.

Citēju:

«Analīzes uzrādīja kaut ko apbrīnojamu. Šie dati var nonākt vēstures grāmatās,»

«Mēs iegūstam jaunus datus no SAM («Sample Analysis at Mars» – robota ķīmiskā laboratorija). Šie dati patiešām ir ļoti interesanti. Zinātnieku grupa tos rūpīgi pārbauda,» sacījis misijas zinātniskais vadītājs Džons Grotcingers

Bet tad atnāca “vīri melnā”…

http://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png?w=39&h=37 Turpinājums

National Geographic vēstīs par NLO Eiropā (Video)

PAIPLDINĀTS↓

Kamēr manis nebija mājās, FOX International Channels pārstāvis uz e-pastu bija atsūtījis materiāliņu ar tekstiņu – No šodienas, turpmāk ik ceturtdienu plkst. 20:00 kanālā National Geographic būs skatāms jauns raidījumu cikls „NLO Eiropā: nepateiktie stāsti”. Paskatījos pulkstenī, tas jau rādīja ap 22:00. “Par vēlu draugs, vilciens jau aizgājis!:( Bet nu intereses pēc paspaidīju National Geographic programmu gidu un izrādās ka nav pa vēlu. Atkārtojumi kā izrādās, tiks kruķīti visu nakti un turpināsies arī rīt. Ķer momentu 23:00! ;)

Nu tad jau arī drusku pareklamēsim…

Ir savākti neskaitāmi pierādījumi tam, ka NLO (neindificēti lidojoši objekti) bieži ir manīti arī Eiropā (Arī Latvijā, bet par to vēlāk). Kanāla National Geographic raidījumu cikla „NLO Eiropā” desmit sērijās skatītājiem būs iespēja vērot unikālus aculiecinieku un ufologu video un foto pierādījumus, kā arī uzzināt amatpersonu, pētnieku un skeptiķu viedokļus par šo tēmu.

http://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png?w=39&h=37 Turpinājums

Blogam 2 gadi: Kā tas viss sākās – mazliet sentimenta un statistikas

Šodien, kā ir izrādās blogam ir 2 gadiņu jubileja –  ”S prazņičkom tovariši ! :D

Kā viss sākās…

http://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png?w=39&h=37 Turpinājums

«Curiosity» sarūgtina zinātniekus (Video)

Zinātniskā laboratorija “Curiosity” nav konstatējusi Marsa atmosfērā metānu, kas varētu liecināt, ka uz šīs planētas kādreiz bijusi dzīvība, ziņo NASA.

Sākotnējie uz Marsu nosūtītās zinātniskās laboratorijas “Curiosity” veikto analīžu rezultāti liecina, ka metāna daudzums „sarkanās planētas” atmosfērā ir tik niecīgs (dažas miljarddaļiņas), ka drīzāk pielīdzināms nullei. Uz Zemes 90% metāna ražo dzīvie organismi. “Curiosity” veiktās analīzes ir pirmais mēģinājums atklāt metānu Marsa atmosfērā, atrodoties uz pašas planētas. Iepriekš pētījumi tika veikti no Zemes un orbitālajām stacijām.

Kopš 2003. gada zinātnieki, strādājot ar teleskopiem un orbitālajām zondēm, ne reizi vien paziņoja, ka uz Marsa ir metāns, taču šie apgalvojumi vienmēr tika apstrīdēti.

Augustā NASA paziņoja, ka “Curiosity” radušies bojājumi. Laboratorijai sabojājušās vēja mērīšanas iekārtas. ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācija NASA paziņoja, ka pirmie bojājumi tik ātri pēc laboratorijas nolaišanās uz Marsa, ir nepatīkams pārsteigums, tomēr misiju pagaidām tas daudz neietekmē.

Tostarp jaunākie “Curiosity” dati liecina, ka Marsa smilšu mineraloģija līdzinās vulkāniskas izcelsmes bazaltiskajai augsnei Havaju salās. Vairāk lasīt Starspace.lv

Tāpat tika ziņots, ka NASA nolēmusi uz Marsu sūtīt vēl vienu laboratoriju, kam dots nosaukums “InSight”. Tās mērķis būs pētīt Marsa un tai līdzīgo planētu, tostarp arī Zemes, uzbūvi. Jaunā laboratorija būs aprīkota ar seismoloģiskām iekārtām un pētot «marstrīces» mēģinās noskaidrot, kādi slāņi atrodas Marsa iekšienē. Jaunās laboratorijas izmaksas lēstas ap 425 miljoniem ASV dolāru, taču summā nav iekļautas raķetes, kas to nogādās uz Marsu, izmaksas. Misiju plānots sākt 2016. gadā.

ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) Marsa zinātniskā laboratorija “Curiosity” piezemējās uz Marsa 6. augustā. 2,5 miljardus ASV dolāru (1,4 miljardus latu) vērtās vieglās automašīnas lieluma laboratorijas misija uz Marsa ir pirmā šāda veida Kosmosa izpētē.

Septiņas minūtes ilgo nosēšanos NASA zinātnieku nodēvēja par “septiņām šausmu minūtēm”, jo, lai pārvarētu Marsa atmosfēras gravitāciju, laboratorijai bija jātraucas ar 21 240 kilometriem stundā lielu ātrumu un tad ar ultraskaņas izpletni ātrums bija jāsamazina līdz “Curiosity” ar radaru konstatēja zemes tuvumu un pēc dažiem mirkļiem arī veiksmīgi piezemējās.

NASA laboratorijā Pasadenā Kalifornijas štatā pēc laboratorijas nosēšanās uz Marsa skanēja gaviles. “Ar riteņiem esam skāruši Marsu. Ak dievs,” skanēja zinātnieku izsaucieni.

Zinātnieki negaida, ka tiks atrasti citplanētieši vai jebkādas dzīvas radības. Viņi cer izmantot laboratorijas iesāktos datus, lai analizētu augsni un akmeņus, kas liecinātu, ka uz Marsa ir vai ir bijusi dzīvība. Projekta mērķis ir izpētīt Marsa vidi, lai sagatavotos iespējamai cilvēku misijai uz šīs planētas. Astoņus ar pusi mēnešus ilgās misijas laikā kopš palaišanas pērn novembrī vienu tonnu smagā “Curiosity” ir vākusi datus par radiāciju ceļā uz Marsu.

LTV.lv, Vesti.ru, BBC News

Neizpētītā pasaule: Ledus laikmets un klimata izmaiņas (Filma)

Krievijas zinātnieki ir pārliecināti, ka pasauli sagaida jauns ledus laikmets. Strauja temperatūras pazemināšanās Zemi sagaida jau pēc diviem gadiem – 2014.gadā. Jaunais ledus laikmets ilgšot ne mazāk kā divus gadsimtus. Prognozētais «mazais ledus laikmets» būšot jau piektais pēdējo deviņsimt gadu laikā. Līdzīgas klimatiskas pārmaiņas esot fiksētas 12., 15.,17. un 19.gadsimtā.

Zinātnieks brīdina, ka tādēļ vien, ka tas tiek dēvēts par «mazo ledus laikmetu», nenozīmē, ka tas paies nepamanīts. Katru temperatūras pazemināšanās vilni pavada epidēmijas, tautas masu pārvietošanās un neražas gadi.

Un viņi nav vienīgie kas tā domā…

Pēdējais Ledus laikmets bija laikmets, kad pirms apmēram 100 tūkstošiem gadu notika lielas izmaiņas Zemes laika apstākļos.

Klimata izmaiņas Antarktīdā pēdējos 400 000 gadu (no stacijas Vostok urbumu datiem). Ar zilu parādītas temperatūras izmaiņas, ar zaļu – oglekļa dioksīda koncentrācija gaisā, ar sarkanu – putekļu saturs gaisā

Laiks kļuva aukstāks, ziemas — garākas. Ziemeļeiropā sniegs un ledus īsajās vasarās nepaguva izkust un zemi sāka pārklāt ledājs — bieza ledus un sniega kārta. Vietām ledāja biezums sasniedza divus kilometrus. Ledājs ilgstoši klāja visu Eiropas ziemeļu daļu, arī Latvijas teritoriju.

Laiku pa laikam kļuva nedaudz siltāks, tomēr kopumā laiks bija daudz aukstāks nekā mūsdienās. Mainījās arī daba ledāja tuvumā. Augu valsts kļuva nabadzīga, daudzi pie siltuma pieraduši dzīvnieki izmira vai devās uz dienvidiem.

Apollo, Vikipēdija, ТВ3

Zinātnieki pēc 20 gadu urbšanas Antarktīdā sasnieguši milzu zemledus ezeru (Video)

Krievu zinātnieki, izurbjoties cauri gandrīz četrus kilometrus biezam Antarktīdas ledum, sasnieguši zemledus ezeru, kas tiek uzskatīts par vienu no lielākajām saldūdens ūdenstilpēm pasaulē. Šie urbšanas darbi ilguši vairāk nekā divdesmit gadus.

Pētnieki cer, ka unikālajā Vostokas ezera ekosistēmā, kas simtiem tūkstošiem vai pat miljoniem gadu bijusi izolēta no ārpasaules, izdosies atrast iepriekš zinātnei nezināmas dzīvības formas. Tas varētu palīdzēt labāk izprast dzīvības attīstību uz Zemes un, iespējams, izteikt pieņēmumus arī par tās iespējamību uz citām planētām, kur valda līdzīgi apstākļi.

Analizējot gāzes burbuļus, kas ieslēgti ledū virs šā ezera, zinātnieki varētu rast atbildes, kas palīdzētu klimata pārmaiņu pētījumos, ziņu aģentūrai AFP pastāstījis Krievijas Arktikas un Antarktikas zinātniskās pētniecības institūta pārstāvis Sergejs Ļesenkovs.«Apakšējais ledus slānis veidojies pirms 400 000 gadu, tāpēc šīs gāzes sastāvs ļaus spriest par Zemes atmosfēras sastāvu, kāds tas bija tolaik un arī visā šai laikā kopš ezera izveidošanās,» viņš piebildis. «Tas pavērtu iespēju identificēt un prognozēt noteiktas klimata pārmaiņas nākotnē.»

Šis ir lielākais zemledus ezers Antarktīdā un pieder pie nozīmīgākajiem XX gadsimta ģeogrāfiskajiem atklājumiem. Pirmo reizi pieņēmumus par tā pastāvēšanu jau piecdesmitajos gados izteica toreizējās Padomju Savienības zinātnieki, balstoties uz pētījumu datiem un teorētiskiem spriedumiem. Urbšanas darbi Antarktīdas ledājos tika sākti septiņdesmitajos gados, bet apstiprinājumu savai nojautai pētniekiem izdevās gūt tikai deviņdesmito gadu vidū.

Taču, baidoties piesārņot neskartos ūdeņus, urbšanas darbi tika apturēti 1998.gadā, kad līdz reliktajam ezeram bija palikuši tikai 130 metri. Tad Sanktpēterburgas Kalnrūpniecības institūts izstrādāja jaunu īpašu tehnoloģiju, lai novērstu šāda piesārņojuma iespējamību, un 2005.gadā urbšana atsākās. Tagad zinātnieki gatavojas uz desmit mēnešiem pārtraukt darbus un atsākt tos nākamās Antarktīdas vasaras vidū, decembrī, lai paņemtu Vostokas ezera ūdens paraugus.

Pa šo laiku zemledus ezera ūdenim jāpaceļas pa urbumu, kur no augšas īpaši iepildīts šķidrums to apturēs 40-50 metrus no virsmas. Decembrī speciālisti iegūs no urbuma svaigi sasaldēto ūdeni un nosūtīs paraugus izpētei, vēsta «Gazeta.ru».

Tikmēr britu zinātnieki Antarktīdā veic urbšanas darbus, lai sasniegtu citu zemledus ūdenstilpi – Elsvērta ezeru. Arī viņi cer iegūt ūdens paraugus 2012.gada decembrī. Speciālisti pieļauj iespēju, ka ūdenī, kura temperatūra ir plus divi grādi pēc Celsija, varētu mitināties ne tikai mikroorganismi, bet arī sarežģītākas dzīvības formas. Krievu pētnieki beidzamajā sava urbuma posmā ledū jau atraduši zinātnei agrāk nepazīstamas baktērijas.

TVNET, Vesti.ruПервый канал

Vai tiešām Pasaule iet uz galu? (Video)

Pirmo un vienīgo šo jaunumu latviešu valodā man piesūtīja RRS saite no kllproject.lv mājaslapas, tādēļ atļaušos izmantot viņu versiju. Angļu un krievu valodā ar šo zinātnisko pētījumu jau ir pilns Internets…

Vai tiešām ir jāsatraucas par pasaules gala tuvošanos ?

Viennozīmīgu „nē” …Jums nepateiks neviens. Pirmkārt, ja tas arī tā būtu pasaules valdības to noklusēs lai neizceltos masu nekārtības un vispārējs haoss.

Par maiju kalendāra pareģojumu, kas attiecināms uz   2012.gada 21.decembri ir lasīts un vairākums vēsturnieku  sliecas izteikties, ka tas var nozīmēt jauna cikla sākumu.

Ja labpatīk… jauns cikls zemes attīstībā. Uzsveru zemes, bet ne cilvēces, kas šo planētu apdzīvo salīdzinoši mazu laika sprīdi.

Tas par maiju kalendāru. Ir jau arī citi pareģojumi un minējumi, kas visi ir diezgan fantastiski. Varbūt izņemot komētas krišanas iespēju un zemes polu maiņu (fiziski), kā arī magnētiskā lauka izzušanu.


Tomēr ir radies jauns satraucošs pētījums. Šoreiz par to runā astronomi no Šveices Polijas un ASV… zinātniskā žurnālā „ Astrophysical Journal Supplement”.

Varētu teikt bez liekas kautrības, ka pētījumi zinātnes aprindās izraisīja šoku. Tagad par to tiek intensīvi diskutēts un pētīts.


Kas tad noticis ?

Priekš galaktiskiem mērogiem šokējoša lieta… Pēdējo septiņpadsmit gadu laikā saules sistēmas griešanās ātrums ir samazinājies vairāk par 10% un turpina strauji samazināties… pie tam zinātnei skaidrojumu par notiekošo nav.

Kontrolmērījumus veica zondes IBEX (seko neitrālajiem hēlija atomiem, kas iekļūst brīvi litosfērā), kas parādīja, ka 2010 gadā Saules sistēmas ātrums bija 22.8 km/s, bet 1993 gada mērījumos 26.3 km/s.

Skaidrojuma problēmai nav, starp citu, ātruma samazināšanās turpinās. Pie problēmas pētīšanas ir iesaistījušies daudzu institūtu vadošie zinātnieki.

Ar ko tas mums draud ?

Kā teicu … neviens konkrēti nezina, bet izskan versijas, ka mēs jau atrodamies pavisam citā kosmiskajā vidē nekā tas ir bijis XX gadu simta beigās. Tas var beigties ar saules sistēmas destabilizāciju… vai vienkāršāk ar pasaules galu priekš zemes iedzīvotājiem, bet ne planētas zeme, kas turpinās attīstīties, bet jau bez mums.

Izrādās, ka 2012.gada apokalipses jautājums paliek atklāts…

Kllproject.lv, NASAexplorer

Zinātnieki apstiprina Marsa meteorīta nogāšanos Marokā (Video)

Pagājušā gada jūlijā Marokā nogāzušies reti un dārgi Marsa meteorīta fragmenti, trešdien apliecināja starptautiska zinātnieku komanda.

Pagājušajā vasarā nomaļā Marokas dienvidu reģionā vairāki cilvēki debesīs novērojuši ugunsbumbu un pēc tam atraduši septiņus kilogramus smagā meteorīta fragmentus, kas ir tikai piektā reize vēsturē, kad novērota meteorīta no Marsa nokrišana uz Zemes.

Astoņu ekspertu komanda ar Meteorītu sabiedrību analizēja atradumu un secināja, ka tie ir autentiski Sarkanās planētas fragmenti, sacīja komandas loceklis un Ņūmeksikas Universitātes kurators Karls Adžī. “Šis atklājums ir ārkārtīgi svarīgs parauga kvalitātes dēļ,” sacīja Adžī.

Fragmentus atradušie marokāņi tos ātri pārdevuši dīleriem un muzeji cīnās par to iegādi, lai arī tie maksā no 500 līdz 1000 dolāriem par gramu, sacīja Adžī, kura muzejā tagad ir 108 gramu fragments. Meteorītu cena ir desmit līdz 20 reizes lielāka nekā zeltam.

“Dažiem no šiem meteorītiem stiklveida materiāla iekšpusē ir ieslodzītas atmosfēras gāzes. Kad tie laboratorijā tiek uzkarsēti un gāzes izplūst un tās tiek izmērītas, tās ir identiskas Marsa atmosfērai, kas izmērīta visos Marsa paraugos,” sacīja Adžī. “Visām planētām kā Venēra, Marss un Zeme ir ļoti atšķirīgas atmosfēras. Tās ir kā pirkstu nospiedumi.”

Adžī sacīja, ka pēdējo reizi Marsa meteorīta nokrišana uz Zemes novērota 1962.gadā Nigērijā. No pašlaik kolekcijās esošajiem aptuveni 100 Marsa meteorītiem novērota tikai piecu nogāšanās.

Leta, Aljazeera News Arabic, GregHupe

Arktikā notiek rekordlielas ar globālo sasilšanu saistītas pārmaiņas (Video, Grafiskā informācija)

Starptautiska 121 zinātnieka komanda konstatējusi rekordlielas ar globālo sasilšanu saistītas pārmaiņas Arktikā, tostarp ledus kušanu, ūdens sasilšanu un vēju sistēmas izmaiņas. 14 valstu zinātnieku sastādītais ziņojums «2011 Arctic Report Card» «rāda, ka visā Arktikas vides sistēmā notiek rekordlielas pārmaiņas».

«Ņemot vērā prognozes par ilgstošu globālo sasilšanu, ir ļoti iespējams, ka nākamajos gados turpināsies ievērojamas pārmaiņas Arktikā ar arvien lielākām klimatiskām, bioloģiskām un sociālām sekām,» teikts ikgadējā ziņojumā, kas tiek izdots kopš 2006.gada.

Tagad ir pietiekami daudz datu, lai varētu runāt par «konsekventu ledus segas biezuma un tās vasaras izplatības samazināšanos un siltākiem okeāna augšējo slāņu ūdeņiem ar lielāku saldūdens daudzumu».

Vidējā temperatūra lielākajā daļā Arktikas ir pieaugusi par 1,5 grādiem pēc Celsija virs 1981.-2010.gada normas, un šī gada septembrī reģistrētā minimālā ledus sega bijusi otrā mazākā kopš 1979.gada.

«Pamatīgajām un notiekošajām» pārmaiņām bijusi nevienmērīga ietekme uz Arktikas savvaļas dzīvi, apdraudot polārlāču un valzirgu dabisko dzīves vidi uz ledus, taču dodot vaļiem lielāku pieeju barošanās vietām ziemeļos, teikts ziņojumā.

Sasilšana arī ļāvusi daudzviet sadīgt veģetācijai un par 20% palielinājusi fitoplanktonu, kas ir okeāna barības ķēdes pamats.

Informācijas avoti: Apollo, The National Snow and Ice Data Center, National Oceanic and Atmospheric Administration

Zemes magnētiskā lauka reversija un plātņu tektonika

Zemes vēsturē magnētiskā lauka polaritātes maiņa ir notikusi vairākkārt ar neregulāriem intervāliem. Ilgiem miera periodiem ir sekojuši posmi, kad polaritātes maiņa ir notikusi bieži. Ar ko gan izskaidrojama tā neregulārā norise? Šiem jautājumiem pievērsās Francijas Nacionālā zinātniskās izpētes centra (Centre national de la recherche scientifique jeb CNRS) speciālisti.

Viņiem ir izdevies noskaidrot, ka pēdējo 300 miljonu gadu laikā polaritātes maiņas biežumu ir noteicis tektonisko plātņu izvietojums. Tas gan nenozīmē, ka šīs plātnes pašas par sevi izraisa magnētiskā lauka “apgriešanos”. Tā vietā šis pētījums liecina, ka, lai gan pats polaritātes maiņas process notiek Zemes šķidrajā kodolā, tas ir saistīts ar norisēm ārpus tā, konkrēti, Zemes mantijā.

Zemes magnētiskais lauks veidojas tūkstošiem kilometrus zem mūsu kājām, tur kur kodolā plūst šķidra dzelzs.

Kādēļ gan zinātnieki sāka domāt, ka pastāv saistība starp magnētisko lauku un plātņu tektoniku?

Pēdējo piecu gadu laikā veiktie pētījumi atklāja, ka polaritātes maiņa notiek tad, kad izkusušā dzelzs plūsmas vairs nav simetriskas attiecībā pret ekvatoriālo plakni. Šī asimetrija visticamāk sākas uz robežas starp kodolu un mantiju, pēc tam izplatoties kodola virzienā.

Loģiski, ka rodas jautājums, kas ir šīs asimetrijas cēloņi un izpausmes. Vai ir iespējams Zemes vēsturē identificēt ar polaritātes maiņu saistītus notikumus, kuri varētu liecināt par iespējamo mantijas pārvietošanos? Šie procesi ir tā dēvētā kontinentu kustība.

Pirms aptuveni 200 miljons gadiem milzīgais kontinents - Pangeja, kurā vienkopus atradās praktiski visa mūsdienās novērojamā sauszeme, sāka sadalīties. Aprēķinot dienvidu un ziemeļu puslodes kontinentu virsmas laukumu, zinātnieki izvērtēja tā brīža sauszemes asimetriju attiecībā pret ekvatoru.

Izrādījās, ka šis asimetrijas rādītājs mainījās tādā pašā ritmā kā magnētiskās polaritātes biežuma rādītājs (polaritātes maiņu skaits miljons gados). Abas līknes praktiski sakrita. Jo tālāk no ekvatora aizvirzījās kontinentu gravitācijas centrs, jo vairāk palielinājās magnētiskā lauka polaritātes maiņu skaits. Maksimālās asimetrijas gadījumā tika reģistrēti pat astoņi maiņas gadījumi miljons gadu laikā.

Kā gan šis atklājums palīdz izprast magnētiskā lauka polaritātes maiņu?

Zinātnieki iztēlojas divus scenārijus. Iespējams, ka plātnes tiešā veidā ietekmē polaritātes maiņas procesu. Zonās, kurās notiek plātņu virzība kodola virzienā, tās var sasniegt kodolu, kur tiek izmainīta izkusušā dzelzs plūsma. Otrajā gadījumā pārvietošanās varētu atspoguļot plātņu materiāla sajaukšanos mantijā un jo īpaši zonā, kur mantija saskaras ar kodolu. Abos gadījumos iežu pārvietošanās ārpus kodola varētu izraisīt plūsmu asimetriju šķidrajā kodolā un noteikt polaritātes maiņas biežumu.

P.S.

Šobrīd esošie magnētiskie poli savās vietās jau atrodas vairāk nekā 750 000 gadus un pasaules zinātnieku aprindās pastāv bažas, ka polu maiņa var notikt salīdzinoši tuvā nākotnē (tuvākajos 1 000 gados). Pirms 150 gadiem ir uzsācies process, kad Zemes magnētiskais lauks kļūt vājāks un pēdējā laikā šī tendence paātrinās. Šobrīd Zemes magnētiskais lauks ir pavājinājies par 10 -15 %

Informācijas avoti: Starspace.lv, geology.com, hamertech.wikispaces.com, neogeo.lv

Saules aktivitāte un Zemes klimats (Grafiskā informācija)

Žurnālā Nature Geoscience ir publicēts pētījums, kurā tiek apskatīta Saules starojuma intensitātes ietekme uz Zemes klimatu. Iespējams, ka aukstās ziemas Ziemeļeiropā un ASV ziemeļos ir cieši saistītas ar aptuveni 11 gadus ilgo Saules aktivitātes ciklu.

Saules aktivitātes 11 gadu cikls šobrīd

Pētījumā izdevies noskaidrot, ka pastāv saistība starp Saules starojuma intensitātes izmaiņām un meteoroloģiskajiem rādītājiem.

Aizsalusī Temza Anglijā 1683 gadā Maundera minimuma laikā

Jau agrāk bija izdevies noskaidrot, ka ziemās, kad novērojama zemāka Saules aktivitāte, piemēram, 11 gadu cikla minimuma laikā, ir reģistrēti vājāki rietumu vēji. Tas nozīmē, ka Lielbritānijā šādā gadījumā spēcīgākie austrumu vēji atnes aukstāku gaisu no kontinenta. “Mūsu pētījums atklāj, ka saistība starp Saules ciklu un klimatu ziemā nav tikai sakritība,” teica viens no pētījuma autoriem doktors Ādams Skaife.

Izmantojot 2003. gadā startējušā NASA SORCE satelīta mērījumus, ir izdevies noskaidrot, ka Saules ultravioletā starojuma intensitātes svārstības atkarībā no Saules aktivitātes, ir daudz lielākas nekā agrāk tika uzskatīts. Ievietojot iegūtos datus okeāna-atmosfēras klimata modelī, ir redzams, ka Saules aktivitātes cikla izmaiņas sakrīt ar Ziemeļatlantijas jeb Arktikas svārstību negatīvo fāzi.

NASA SORCE satelīts

“Mēs ieguvām stabilu klimata ainu, apstiprinājām, kā tas darbojas, un ievietojām datormodelī. Ir skaidrs, ka tas nav vienīgais faktors, kas nosaka ziemas apstākļus mūsu reģionā, bet ir ļoti nozīmīgs, un izpratne par to ir nozīmīga gan sezonālajām, gan ilgāka laika prognozēm,” piebilda Skaife.

Ja SORCE iegūtie mērījumi, kuri tiek veikti visā ultravioletā starojuma diapazonā, ir korekti, zemāka Saules aktivitāte, kāda arī bija vērojama pēdējo gadu laikā, ir viens no iemesliem aukstākām ziemām Ziemeļeiropā un ASV ziemeļos. Vidējā temperatūra pasaulē šajā gadījumā praktiski netiek ietekmēta.

“SORCE satelīta instruments sadala visu ultravioleto diapazonu mazākos viļņu garuma reģionos, nodrošinot labu spektrālo izšķirtspēju. Pirms tam klimata modeļos tika izmantotas plašas spektrālās joslas, kur nebija iespējams nošķirt Saules signālu,” skaidroja atmosfēras fizikas profesore Džoanna Heiga.

Gados, kad ir vērojama zemāka ultravioletā starojuma intensitāte, stratosfērā aptuveni 50 kilometru augstumā virs tropiskajiem apgabaliem veidojas neparasti auksts gaiss. Austrumu vēji virs vidējiem platuma grādiem šo gaisu nogādā tālāk ziemeļu puslodē. Šis mehānisms rezultējas kā aukstākas ziemas Ziemeļeiropā un ASV ziemeļos. Kad Saules aktivitāte paaugstinās, notiek pretējais – spēcīgie rietumu vēji atnes siltāku gaisu un ziemas ir maigākas.

SOLCLI projekts

“Mēs redzam, ka ultravioletā starojuma līmenis ietekmē gaisa masu izvietojumu virs Atlantijas okeāna baseina. Tas izraisa siltuma pārdali, tādēļ, kad Eiropa un ASV slīgst aukstumā, Kanādā un Vidusjūras reģionā ir siltāks, un ietekme uz vispasaules vidējo temperatūru ir neliela,” paskaidroja pētījuma vadītāja Sāra Ainesone.

ASV Čikāga 2011 gada februāris

“Pat ar visizsmalcinātākajiem atmosfēras modeļiem ir ļoti grūti prognozēt laikapstākļus gadalaiku ietvaros,” piebilda Heiga. “Šis pētījums kopā ar NERC Saules izmaiņu un SOLCLI projektu papildina mūsu zināšanas.” Ņemot vērā Saules aktivitātes regularitāti, būtu iespējams klimata prognozes ilgākiem laika periodiem, jo īpaši biezi apdzīvotajiem reģioniem ārpus tropiskajām zonām.

“Ja kaut kas nav kārtībā ar instrumentu, kuru mēs izmantojam, tad iegūtā informācija varētu nebūt pareiza,” paskaidroja Heiga, jo pētījumā tiek izmantoti tikai SORCE satelīta dati. Tomēr viņa ir pārliecināta, ka mehānisms, kas atklāj saistību starp ultravioletā starojuma intensitāti un klimatu ziemā, ir pareizs.

Informācijas avoti: Starspace.lv, Wikipedia, Climatechangedenier.com.au, Redorbit.com, SOLCLI Consortium

Grenlandes ledājs pagājušajā gadā kusis visstraujāk pusgadsimta laikā (Video, Grafiskā informācija)

Grenlandes ledāju slānis pagājušajā gadā kusis visstraujāk pēdējā pusgadsimta laikā, un tā ir kārtējā «nepārprotamā» pazīme, kas liecina par klimata izmaiņām, paziņojuši ASV valdības zinātnieki.

«Pasaule turpina uzsilt,» teikts ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras administrācijas paziņojumā presei. «Vairāki rādītāji liek secināt vienu un to pašu – tas ir skaidrs signāls no atmosfēras augstākajiem slāņiem līdz pat okeāna dziļumiem.»

Ikgadējā klimata pārskatā, kurā pārstāvēti 45 valstu zinātnieku darbi, teikts, ka ledus slānis Grenlandē kusis ar vislielāko tempu kopš 1958.gada, kad šādi dati pirmoreiz kļuva pieejami. Pētījumā teikts, ka ledus klājums Ziemeļu Ledus okeānā samazinājies līdz trešajai mazākajai teritorijai, kāda jebkad reģistrēta, savukārt Alpu šļūdoņi sarukuši jau divdesmito gadu pēc kārtas.

Saskaņā ar iepriekšējiem pētījumiem, arī šajā pārskatā 2010.gads ir minēts kā viens no karstākajiem gadiem, kādi jebkad reģistrēti.

Atkarībā no metodoloģijas, tas uzskatāms par vienu no diviem karstākajiem vai arī par otro karstāko gadu. Taču visas izmantotās metodoloģijas uzrādīja, ka temperatūra bija par 0,5 grādiem pēc Celsija augstāka par vidējo reģistrēto temperatūru pēdējos 30 gados.

Pārskatā ir atzīmēts, ka 2010.gads atšķīrās no iepriekšējiem tā ekstrēmo notikumu dēļ, ieskaitot nāvējošo karstuma vilni Krievijā, plūdus Pakistānā, kas lika evakuēt vairāk nekā 20 miljonus cilvēku, kā arī vēl nepieredzēta stipruma sniegputeni vairākās ASV pilsētās.

Vairāki pētījumi ir pievērsuši uzmanību straujajai ledus kušanai Ziemeļu Ledus okeānā, kas varētu radīt jūras līmeņa celšanos, apdraudot zem jūras līmeņa novietotas piekrastes teritorijas un salas.

Arktiskās novērošanas un novērtēšanas programma, kuras mītne ir Oslo, maijā paziņoja, ka ledāju kušana Arktikā ir tuvu tam, lai līdz 2100.gadam jūras līmenis būtu pacēlies par 1,6 metriem. Tas būtu daudz straujāks kāpums nekā to paredzēja pirms dažiem gadiem.

Daudzi vides aktīvisti ir neapmierināti ar starptautisko klimata izmaiņu ierobežošanas sarunu tempu. Vien daži cer uz nozīmīgu vienošanos, kas tiktu panākta nākamajās ANO līderu sarunās, kas novembra beigās notiks Dienvidāfrikas Republikā.

Bijušais ASV viceprezidents Als Gors nesen apsūdzēja pašreizējo prezidentu Baraku Obamu līderības trūkumā, risinot klimata izmaiņu jautājumus. Viņš apgalvo, ka vājā šīs problēmas atspoguļošana medijos viesusi ticību globālās sasilšanas skeptiķos.

Nākotne? @ NeoGeo.lv

Informācijas avoti: Apollo, NOAA, Daily Kos, Bruce MauldenTBD

Pētījums: Strauji paātrinās polārās ledus segas kušana (Video, Grafiki)

Grenlandes un Antarktīdas ledus segas kušanas temps “strauji palielinās”, paaugstinot arī jūras līmeni, liecina otrdien publiskotais ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) finansētais pētījums. Rezultāti liecina, ka ledus segas kļuvušas par jūras līmeņa paaugstināšanās galveno cēloni, un tas noticis daudz ātrāk, nekā tika prognozēts iepriekš. Un to masas zudums jūras līmeni ietekmē vairāk nekā ledus zudums kalnu virsotnēs un ledājos.

Pētījuma ietvaros tika aplūkotas izmaiņas polārajā ledus segā līdz šim ilgākajā laika posmā. Lai pētītu izmaiņas masā, izmantoti divdesmit gadu ikmēneša satelīta mērījumi un reģionālā atmosfēras klimata dati. “Tas, ka ledus segas nākotnē dominēs jūras līmeņa paaugstināšanās procesā, nav pārsteigums – tās satur daudz lielāku ledus masu nekā kalnu ledāji,” atzīmēja pētījuma vadošais autors, NASA Reaktīvās kustības laboratorijas un Kalifornijas universitātes pētnieks Ēriks Rignots. “Pārsteidzoši ir tas, ka ledus segu augošais pienesums vērojams jau tagad,” viņš piebilda. Zinātnieks arī brīdināja, ka, saglabājoties pašreizējai tendencei, jūras līmenis būs “ievērojami augstāks”, nekā 2007.gadā prognozēja ANO klimata izmaiņu komisija.

Read more of this post

Atmosfēras fenomeni Latvijā – 1 daļa: Sudrabainie mākoņi kļūst spožāki (Video, Foto, Grafika)

Lai arī ziema negrasās atkāpties un šķiet, ka līdz pavasarim ir kā līdz trejdeviņām zemēm, ar pilnu pārliecību varam teikt, ka vasara pienāks. Un līdz ar to, visticamāk, ieradīsies arī neparastais fenomens, kas vērojams debesīs.

Kad noriet Saule, un debesis kļūst tumšas, jums var paveikties ieraudzīt plānus, viļņainus mākoņus, kas burtiski mirdz. Tie ir sudrabainie jeb polārie mezosfēras mākoņi (Noctilucent cloud), kas veidojas augstu atmosfērā (80-85 kilometri). Tieši tādēļ Saule tos apspīd pat tad, kad tā atrodas aiz horizonta.

Šis fenomens nav ieraugāms katru vakaru, ņemot vērā, ka mēdz būt arī apmākušās dienas. Metjū DeLends, kurš šos mākoņus pēta jau 11 gadus, nav redzējis tos pārāk bieži. Ja jums nav izdevies noķert sudrabainos mākoņus, neskumstiet, jaunākie pētījumi liecina, ka iespējas pamanīt šo neparasto skatu pieaug. DeLends ir atmosfēras zinātnieks no NASA Godārda kosmisko lidojumu centra. Viņš saviem pētījumiem izmanto īpašus instrumentus, kuri ir lidojuši ar dažādiem pavadoņiem jau kopš 1978. gada.

Read more of this post

NASA kosmosa kuģis veicis fotosesiju komētai “Tempel 1″ (Video)

ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) kosmosa kuģis sekmīgi pietuvojies komētai «Tempel 1», uzņemot kosmiskā lidaparāta «Deep Impact» «triecienzondes» 2005.gadā radītā krātera pirmās skaidrās fotogrāfijas. Misijas «Stardust-NExT» kosmosa kuģis komētai 181 kilometra attālumā pietuvojās otrdien plkst.6.39 pēc Latvijas laika, paziņoja NASA.

Read more of this post

Mākslīgo pavadoņu informācija varētu palīdzēt prognozēt plūdus (Foto, Video)

Kamēr Austrālijas iedzīvotāji atsevišķos štatos likvidē plūdu radītos postījumus, Eiropas kosmosa aģentūras Zemes novērošanas pavadoņu dati atklāj iespējas daudz laicīgāk brīdināt par šādu dabas katastrofu tuvošanos.

Plūdi Austrālijā

Austrāliju skārušās lietusgāzes izraisīja La-Ninja fenomens. Tiek uzskatīts, ka notiekošās klimata izmaiņas var nozīmēt daudz biežākus un postošākus plūdus. Ir skaidrs, ka plūdu prognozēšanas un novērošanas sistēmas ir būtiski jāuzlabo, lai savlaicīg spētu brīdināt apdraudētos reģionus.

Eiropas kosmosa aģentūra Share projekta ietvaros piegādā mākslīgā pavadoņa Envisat sintētiskā atvēruma radara (ASAR) novērojumos iegūtos datus Vīnes Tehnoloģiju universitātes un Austrālijas Valsts zinātniskās un izpētes organizācijas (CSIRO) speciālistiem.

ASAR iegūtajos Austrālijas attēlos redzams augsnes mitrums, kur tumši zilākos toņos iezīmēti apgabali, kuros konstatēts ļoti augsts piesātinājums.

Read more of this post