Atmosfēras fenomeni Latvijā – 1 daļa: Sudrabainie mākoņi kļūst spožāki (Video, Foto, Grafika)

Lai arī ziema negrasās atkāpties un šķiet, ka līdz pavasarim ir kā līdz trejdeviņām zemēm, ar pilnu pārliecību varam teikt, ka vasara pienāks. Un līdz ar to, visticamāk, ieradīsies arī neparastais fenomens, kas vērojams debesīs.

Kad noriet Saule, un debesis kļūst tumšas, jums var paveikties ieraudzīt plānus, viļņainus mākoņus, kas burtiski mirdz. Tie ir sudrabainie jeb polārie mezosfēras mākoņi (Noctilucent cloud), kas veidojas augstu atmosfērā (80-85 kilometri). Tieši tādēļ Saule tos apspīd pat tad, kad tā atrodas aiz horizonta.

Šis fenomens nav ieraugāms katru vakaru, ņemot vērā, ka mēdz būt arī apmākušās dienas. Metjū DeLends, kurš šos mākoņus pēta jau 11 gadus, nav redzējis tos pārāk bieži. Ja jums nav izdevies noķert sudrabainos mākoņus, neskumstiet, jaunākie pētījumi liecina, ka iespējas pamanīt šo neparasto skatu pieaug. DeLends ir atmosfēras zinātnieks no NASA Godārda kosmisko lidojumu centra. Viņš saviem pētījumiem izmanto īpašus instrumentus, kuri ir lidojuši ar dažādiem pavadoņiem jau kopš 1978. gada.

Read more of this post

NASA kosmosa kuģis veicis fotosesiju komētai “Tempel 1″ (Video)

ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) kosmosa kuģis sekmīgi pietuvojies komētai «Tempel 1», uzņemot kosmiskā lidaparāta «Deep Impact» «triecienzondes» 2005.gadā radītā krātera pirmās skaidrās fotogrāfijas. Misijas «Stardust-NExT» kosmosa kuģis komētai 181 kilometra attālumā pietuvojās otrdien plkst.6.39 pēc Latvijas laika, paziņoja NASA.

Read more of this post

Mākslīgo pavadoņu informācija varētu palīdzēt prognozēt plūdus (Foto, Video)

Kamēr Austrālijas iedzīvotāji atsevišķos štatos likvidē plūdu radītos postījumus, Eiropas kosmosa aģentūras Zemes novērošanas pavadoņu dati atklāj iespējas daudz laicīgāk brīdināt par šādu dabas katastrofu tuvošanos.

Plūdi Austrālijā

Austrāliju skārušās lietusgāzes izraisīja La-Ninja fenomens. Tiek uzskatīts, ka notiekošās klimata izmaiņas var nozīmēt daudz biežākus un postošākus plūdus. Ir skaidrs, ka plūdu prognozēšanas un novērošanas sistēmas ir būtiski jāuzlabo, lai savlaicīg spētu brīdināt apdraudētos reģionus.

Eiropas kosmosa aģentūra Share projekta ietvaros piegādā mākslīgā pavadoņa Envisat sintētiskā atvēruma radara (ASAR) novērojumos iegūtos datus Vīnes Tehnoloģiju universitātes un Austrālijas Valsts zinātniskās un izpētes organizācijas (CSIRO) speciālistiem.

ASAR iegūtajos Austrālijas attēlos redzams augsnes mitrums, kur tumši zilākos toņos iezīmēti apgabali, kuros konstatēts ļoti augsts piesātinājums.

Read more of this post

Pasaule ar kājām gaisā (Grafika, Foto, Video)

Temperatūras anomāliju karte 2011 gada janvāris @ GISS NASA

Ja skatās uz laikapstākļiem, šķiet, ka pasaule ir sagriezusies ar kājām gaisām. Pēdējās divas ziemas Arktiskais aukstums ir nokāpis tuvāk Eiropas dienvidiem, pārklājot kontinentu ar sniegu un ledu. Gan šogad, gan pagājušajā gadā Eiropu un Ziemeļameriku pārstaigāja spēcīgi sniegputeņi. Dienvidos novērots neparasti daudz sniega un liels aukstums.

Kamēr Atlantā cilvēki mācās šķūrēt sniegu, aptuveni 3000 kilometrus uz ziemeļiem pēdējās divas ziemas ir bijušas pārsteidzoši siltas. Kanādas ziemeļaustrumos un Grenlandē decembrī vidējā temperatūra bija 5 līdz 10 grādus pēc Celsija virs parasti novērojamās. Līči un ezeri aizsala lēnām, ledus zveja, medības un tirdzniecība bija apgrūtināta.

Kanādas Nunavutas provinces galvaspilsētas Ikvaluitas mērs Deivids Ells atcēla ikgadējo Jaungada sniegamobiļu parādi. Provinces iedzīvotāji ar skaudību lūkojoties uz Amerikas un Eiropas pilsētām, kuras klāj sniegs.

Ir skaidri redzams, ka šo neparasto laikapstākļu iemesls ir atmosfēras plūsmu izmaiņas. Pēdējo divu ziemu laikā būtiski pavājinājusies plūsma, kura līdz šim noturēja auksto, arktisko gaisu ziemeļos. Šobrīd aukstā gaisa masas kā milzīgas mēles ir noslīdējušas lejup uz ziemeļiem, ļaujot Arktikā ieplūst siltajam gaisam.

Šobrīd zinātniekiem nav skaidrs, vai šīs izmaiņas ir saistītas ar globālo sasilšanu un tās efektiem Arktikas apgabalos, jo īpaši ar jūras ledus samazināšanos. Ir zinātnieki, kuri uzskata, ka saistība ir acīmredzama, bet ļoti daudzi ir pārliecināti, ka patlaban pieejamā informācija ir nepietiekama, lai izdarītu šādus secinājumus.

Zemes mākslīgie pavadoņi Ziemeļu ledus okeānu novēro jau kopš 1979. gada. Iegūtie dati liecina, ka ledus daudzums šajā reģionā turpina samazināties. Var teikt, ka Arktiskie apgabali ir visbūtiskāk izmainījušies pēdējās desmitgadēs. Tomēr nav zināms, cik lielu iespaidu uz klimatu ir atstājis izkusušais ledus. Tā kā ledus atstaro Saules gaismu, tad tā trūkums nozīmē to, ka ūdens absorbē vairāk siltumu. Iespējams, ka tieši šis siltuma pārpalikums ir bargo ziemu viens no izraisītājiem.

Šajās teorijās valdošo lomu spēlē izmaiņas ātrā gaisa plūsmā, kas virpuļo ziemeļu puslodē. Normālos apstākļos izteiktā spiediena atšķirība starp polārajiem reģioniem un vidējiem platuma grādiem, nodrošināja to, ka šis virpulis rotēja visai cieši ap ziemeļpolu, efektīvi noturot auksto gaisu “pasaules virsotnē”. “Tas darbojās kā žogs,” paskaidroja Michelle L’Heureux no Nacionālās Okeānu un atmosfēras administrācijas (NOAA).

Kūstošais ledus Grenlandē

Kad spiediena starpība samazinājās, plūsma pavājinājās un izpletās uz dienvidiem, ļaujot siltajam gaisam ieplūst Arktikā, bet aukstajam aizceļot uz vidējiem platuma grādiem. Tieši tā ir noticis pēdējo ziemu laikā. Līdzīgu efektu varat panākt, atstājot ledusskapja durvis atvērtas – siltais gaiss plūdīs iekšā, bet aukstais – ārā.

Lai arī šis process ir noticis nepārtraukti daudzas desmitgades, neparasta ir pēkšņā un izteiktā polārās plūsmas pavājināšanās pēdējo gadu laikā. Pagājušās ziemas laikā viens no rādītājiem, kas raksturo šo virpuli, sasniedza zemāko vērtību kopš 1865. gada, kad tika uzsākta datu vākšana. Šogad tas atkal esot bijis izteikti zems.

Džeimss Overlends no NOAA uzskata, ka Ziemeļu ledus okeānā uzkrātais siltums sasilda atmosfēru. Tā kļūst mazāk blīva, tādējādi gaisa spiediens Arktikā vairāk atgādina to, kādam vajadzētu būt vidējos platuma grādos. “Papildus siltums neļauj izveidoties spēcīgam polāram virpulim,” teica Overlends, tomēr piebilstot, ka tas ir tikai pieņēmums, kuru nepieciešams izpētīt sīkāk.

Daudzi klimata zinātnieki uzskata, ka divus gadus ilgušas parādības nav pamats jaunu teoriju izvirzīšanai. “Mums nav pietiekami daudz informācijas, lai kaut ko secinātu,” teica Kevins Trenberts no Nacionālā Atmosfēras izpētes centra Kolorādo štatā.

Džūda Koens no kompānijas Atmospheric and Environmental Reserach uzskata, ka viņš ir atklājis saistību starp Sibīrijas sniegotajām ziemām un polārās plūsmas pavājināšanos. Viņš domā, ka lielāks sniega apjoms rada blīvas, aukstas gaisa masas virs Āzijas ziemeļiem rudens beigās, izraisot ķēdes reakciju, kuras rezultātā tiek traucēta polārās plūsmas griešanās.

Arktikas dalīšana

Viņš ir pārliecināts, ka sniega daudzuma palielināšanās Sibīrijā ir saistīta ar Ziemeļu ledus okeāna ledus krājumu samazināšanos, jo atklātie ūdeņi nodrošina lielāku mitrumu atmosfērā. Jāpiebilst, ka Koena publicētās laika prognozes, kuru izstrādi atbalsta arī ASV Nacionālais zinātnes fonds, visai precīzi atainojušas pēdējo gadu situāciju. Tomēr Koens vēlētos turpināt izpēti, jo arī viņam šķiet, ka datu nav pietiekami daudz.

Neskaidrības par to, kas tad īsti izraisa bargās ziemas, ir viens no klimata zinātnes klupšanas akmeņiem. Lai arī liela daļa zinātnieku uzskata, ka siltumnīcas gāzēm ir kopējo siltumu palielinošs efekts, viņu mēģinājumi paredzēt klimata izmaiņas ir visai neveiksmīgi, jo īpaši reģionālā mērogā. Pilnīgi iespējams, ka atsevišķi Zemes reģioni būtiski atdzisīs, jo ir traucēta okeāna un atmosfēras plūsmu aprite.

Kā mēs esam pārliecinājušies, pēdējo ziemu notikumi ir radījuši neticību globālās sasilšanas aizstāvjiem. Tomēr “ledus laikmeta” sludinātāji nav aplūkojuši Zemi kopumā, bet pievērsušies tikai neparasti aukstajiem apstākļiem vidējos platuma grādos. Arktiskais reģions turpina sasilt, tādējādi precīzi sekojot zinātnieku izteiktajām prognozēm, ka šis apgabals sasilts daudz būtiskāk nekā pārējā Zeme.

Zemes virsmas temperatūras izmaiņas no 1880 līdz 2010 gadam

Bet ar neparastajām ziemām viss nebeidzas. Pat bez tām 2010. gads klimata ziņā ir bijis ārkārtīgi neparasts. Tas ir bijis viens no diviem siltākajiem gadiem dokumentētajā vēsturē. Atliek atsaukt atmiņā karstumu Krievijā un faktu, ka 17 valstīs tika reģistrēti karstuma rekordi. Kur nu vēl postošie plūdi, kas pārstaigāja daudzas valstis. “Tas bija mežonīgs gads,” atzīst laikapstākļu pētnieks Kristofers Bērts no Weather Underground.

Interesanti, ka 1990. gadu vidū polārais virpulis kļuva spēcīgāks. Ziemas vidējos platuma grādos tad esot bijušas maigākas. Tolaik uzplauka globālās sasilšanas ēra. Plašsaziņas līdzekļi sludināja, ka ziemas izzūd. Tomēr drīz vien šī tendence sāka samazināties, liekot daudziem zinātniekiem uzmanīgāk pārvērtēt izdarītos pieņēmumus. “Kad jūs kaut ko publicējat un domājat, ka redzat saikni, daba atrod veidus, kā jums iemācīt pazemību,” piebilda atmosfēras pētnieks Džons Vallass no Vašingtona universitātes, kurš bija viens no pirmajiem zinātniekiem, kurš publicēja idejas par globālo sasilšanu.

Ziņu avots: Starspace, NASA, NSIDC, YouTube

Arktikai var draudēt zivju resursu izsīkšana

Kanādas pētnieki apgalvo, ka pēdējo 60 gadu laika dati par patieso nozvejas apjomu Arktikas ūdeņos tika slēpti, un patiesībā Ziemeļu ledus okeānam draud zivju resursu izsīkums, vēsta BBC. Pētnieki uzskata, ka Ziemeļu ledus okeāns nemaz nav tik neskarta ekoloģiska sistēma, par kādu to uzskatīja. Savus secinājumus zinātnieki izdarījuši, analizējot iepriekš neizpētītus avotus – komercuzņēmumu dokumentāciju un vietējo tautu pierakstus.

Pēc zinātnieku domām, nozvejas apjomi šajā reģionā gandrīz 75 reizes pārsniedz iepriekš aplēsto. Zinātnieki brīdina, ka ekologiem, kuri noraizējušies par jūras zīdītāju un balto lāču likteni, jāņem vērā, ka okeāna zivju resursi var izsīkt, kas apdraudēs arī lielos dzīvniekus.

Ziņu avots: Delfi.lv

NLO virs Jeruzalemes 28.01.2011, vairāku video sinhronizācija un analīze (Video, Karte)

Kāds Izraēlas iedzīvotājs nejauši nofilmējis neidentificētu lidojošu objektu, kas manīts virs Jeruzalemes. Video, kas tika ievietots internetā, dažu dienu laikā kļuvis par hītu.

«Newsru.Israel» raksta, ka 42 gadus vecais Izraēlas iedzīvotājs stāvējis skatu laukumā Jeruzalemes dienvidos un ieraudzījis, ka virs pilsētas lēnām nolaižas spožs gaismas avots. Uz dažām sekundēm tas gaisā sastindzis un tad atkal pacēlies gaisā. Izsekojot spožā punkta ceļam, izraēlietis pamanījis, ka virs pilsētas «karājas» vairāki sarkani punkti. Videomateriāla autors apgalvo, ka materiāls neesot montēts vai rediģēts.

Dažu dienu laikā šis videomateriāls internetā skatīts vairāk nekā 180 000 reižu.

Tūristu nofilmētais otrs video

Vairāku nofilmēto videomateriālu sinhronizācija

Videomateriāla analīze no Mystery Hunter

Ziņu avots: Youtube, Apollo, Newsru.Israel

Haiti holeras epidēmijas upuru skaits pārsniedzis 4000. Pasaule uz katastrofas robežas holeras mutāciju dēļ (Video)

Cīņa ar holeru Haiti

Holeras epidēmija, kas Haiti plosās kopš pērnā oktobra, prasījusi jau vairāk nekā 4000 cilvēku dzīvību, ceturtdien paziņoja Veselības ministrija. Kopumā līdz 24.janvārim Haiti reģistrēti 209 034 holeras slimnieku, bet epidēmijai par upuri krituši 4030 cilvēki.

Jaunākie dati gan liecina, ka infekcijas slimības izplatība pamazām sarūk. Tikmēr bažas par iespējamo holeras epidēmiju pārņēmušas Venecuēlu, kur, atgriežoties no kāzām Haiti kaimiņos esošajā Dominikānas Republikā, holera diagnosticēta vismaz 37 cilvēkiem. Tādēļ atbildīgās institūcijas cenšas pārbaudīt arī pārējos vairāk nekā 400 cilvēkus, kuri piedalījušies pasākumā un arī, iespējams, ir inficējušies.

Holera ir akūta zarnu infekcijas slimība, ko izraisa baktērijas “Vibrio cholerae”. Holeras vibrions mīt netīrā ūdenī un pārtikā. Slimība parasti izplatās epidēmijas veidā, izraisot strauju šķidruma zudumu organismā un dažādas pakāpes dehidratāciju, līdz pat letālam iznākumam.

Eksperti: pasaule ir uz katastrofas robežas holeras mutāciju dēļ

Pēdējo gadu laikā baktērijas, kas izraisa holeru, piedzīvojušas ievērojamas mutācijas, kā rezultātā tās spēj izraisīt ilgstošākas epidēmijas ar daudz lielāku upuru skaitu, rakstīts pētījumā, kas publicēts žurnālā «PLoS Neglected Tropical Diseases». Eksperti ir pārliecināti, ka nepieciešama masveida cilvēku vakcinācija pat tādos gadījumos, kad jau fiksēts saslimšanas uzliesmojums, ziņo «Reuters».

Eksperti daudzkārt strīdējušies par vakcinēšanās nepieciešamību. Tagad šis jautājums atkal kļuvis aktuāls sakarā ar Haiti holeras epidēmiju. Eksperti apgalvo, ka ar holeras baktērijām pēdējo gadu laikā notikušas divas ievērojamas mutācijas.

Pirmā mutācija novedusi pie tā, ka baktērija sākusi inficēt cilvēkus, kas jau pārslimojuši holeru, kuriem it kā vajadzēja būt imunitātei pret šo slimību. Otra mutācija palielinājusi mirstību. Ja agrāk mirstības līmenis bija 1% no saslimušajiem, tad tagad tas jau pietuvojies 5% atzīmei.

Ziņu avots:  Leta, Apollo, YouTube

Pie Lielās izmiršanas, visticamāk, vainojamas vulkāniskās aktivitātes (Video)

Zinātnieki atklājuši jaunus pierādījumus tam, ka masveidīgi vulkānu izvirdumi varējuši kļūt par tā dēvētās perma katastrofas jeb Lielās izmiršanas – vienas no lielākajām izmiršanām mūsu planētas vēsturē – cēloni. Sibīrijā strādājušo speciālistu raksts publicēts žurnālā Nature Geoscience, bet īsumā par pētījumu raksta portāls SCIENCENOW.

Perma katastrofa notika pirms aptuveni 250 miljoniem gadu – joprojām neskaidru iemeslu dēļ no Zemes izzuda aptuveni 90% visu okeānu iemītnieku un aptuveni 70% uz sauszemes mītošo dzīvo būtņu. Pastāv vairākas izplatītas hipotēzes, kas skaidro notikušo. Viena no tām apgalvo, ka dzīvnieki gājuši bojā ļoti aktīvas vulkāniskās darbības un tās seku dēļ.

Lai pārbaudītu šo versiju, jaunā pētījuma autori izanalizēja Sibīrijas trapus – magmas nogulas, kas veidojušās ap perma un triasa perioda robežlaiku jeb aptuveni vienlaikus ar Lielo izmiršanu. Iežos, kas veidojušies tieši pirms perma katastrofas sākuma, zinātnieki atklāja mikroskopiskas daļiņas, kas pēc masas un izmēriem atgādināja ogļu daļiņas, kādas izmet atmosfērā mūsdienu ogļu rūpnīcas.

Pētnieki uzskata, ka šādas daļiņas varēja izveidoties, kad lava izrāvās no pazemes caur Sibīrijas ogļu slāņiem. Vieglākās ogļu daļiņas varēja pacelties atmosfērā līdz pat 20 kilometru augstumā un izplatīties pa visu planētu ar gaisa straumju starpniecību. Kad ogļu daļiņas, kas satur arī smagos metālus, nonāca okeānā, tā ūdeņi kļuva pārāk toksiski Zemes iemītniekiem.

Jāatgādina, ka pagājušā gada pašās beigās cits zinātnieku kolektīvs, kas tāpat strādāja ar Sibīrijas trapiem, atrada citus pierādījumus tam, ka Lielās izmiršanas cēlonis, visticamāk, ir vulkāniskās aktivitātes. Izmantojot iegūtos datus, pētnieki pieļāva, ka izvirdumu laikā lava «iesūkusi» triljoniem tonnu fluora, hlora un sēra, kas, nonākot atmosfērā, varēja izpostīt ozona slāni.

Ziņu avots: POK.lv, YouTube

Noslēpumainā Krievija. Mutācijas Uļjānovskas apgabalā (Video)

Video avots: НТВ-МИР

Pētījums: Romas impērijas bojāejā vainojamas klimata izmaiņas (Video)

Starptautiska klimatologu grupa Šveices Federālā mežu, sniegu un ainavu izpētes institūta speciālista Ulfa Buntgena (Ulf Büntgen) vadībā nonākusi pie secinājuma, ka viens no galvenajiem Romas impērijas sabrukuma mūsu ēras III-V gadsimtā iemesliem bijušas klimata izmaiņas.

Savus secinājumus zinātnieki izklāstījuši rakstā, kas publicēts žurnālā Science, bet īsumā par pētnieku darbu vēsta britu laikraksts The Daily Telegraph. Pētnieki rekonstruēja pēdējo 2500 gadu klimata izmaiņu Eiropā vēsturi, balstoties uz koku gadskārtu apļu, pēc kuriem iespējams noteikt, kāds klimats pastāvējis attiecīgajā laika posmā, analīzi.

Ziņu avots: POK.lv, YouTube

Zemes magnētiskā lauka izmaiņas un magnētisko polu nobīde (Video)

Zemes magnētiskam laukam ir svarīga loma planētas dzīvē. Magnētiskais lauks rada specifisku kosmisko telpu apkārt Zemei (magnetosfēra), kas atvaira lielu daļu Saules vēja daļiņu.

Zemes magnētisko lauku rada Zemes mantijas šķidrais augšējais slānis, kurā siltums rada konvekcijas plūsmu. Tādējādi šajā mantijas slānī rodas spēcīga elektriskā strāva, kas rada magnētisko lauku. Konvekcijas plūsma mantijā ir haotiska un tā periodiski mainās. Rezultātā vidēji ik pēc 700 000 gadiem notiek Zemes magnētiskā lauka reversija (apvērsums).

Atmetot  spekulācijas ar HAARP un 2012 gadu paskatīsimies ko Latvijas prese rakstīja pirms pāris gadiem par zemes magnētiskā lauka izmaiņām un magnētisko polu nobīdi.  Atveram Google meklētāju un ierakstam magnētiskais pols.

Atlasam dažus nopietnākos rezultātus…

2001 gadsZinātnes Vēstnesis 2001. gada 5. novembris: 18 (226) Solis Visuma izzināšanā jeb eksperiments, kas izraisīja sensāciju

Pēdējo 2000 gadu laikā Zemes magnētisma stiprums samazinājies uz pusi. Pētniecība šajā virzienā nav tik tālu attīstījusies, lai noteiktu, vai tas no zīmē, ka sācies nākamās maiņas laiks. Daži stāsta, ka mums ir vēl pusotra tūkstoša gadu mierīgas dzīves pirms gaidāmās katastrofas. Bet tad tūlīt seko piezīme, ka patiesībā zināšanas ir niecīgas, un iespējams, ka pētnieki kļūdījušies. Uz kuru pusi, tas nav zināms…

2003 gads - Zemes magnētiskie poli mainīsies vietām

Eiropas zinātnieki Zemes magnētiskajā laukā virs ziemeļpola un dienvidpola ir atklājuši lielus caurumus, kuri arvien palielinās. Pēc viņu aprēķiniem tuvākajā laikā var notikt “magnētiskais kūlenis”, kad magnētiskie poli mainīsies vietām, tādējādi izmainot magnētisko lauku kustības virzienu pretējā…

…“magnētiskā kūleņa” izraisītās tehnoloģiskās sekas varētu būt visai lielas. Nav arī zināms, kas notiks ar putniem, kuri magnētiskos laukus izmanto saviem transkontinentālajiem lidojumiem.

2005 gadsMagnētiskais pols pārvietojas arvien ātrāk

Zemes ziemeļu magnētiskais pols arvien vairāk virzās prom no Ziemeļamerikas uz Sibīrijas pusi, turklāt, šīs virzīšanās ātrums pēdējā gadsimtā tikai pieaug. Saglabājoties pašreizējai situācijai, pastāv iespēja, ka nākamo 50 gadu laikā Aļaskā vairs nevarēs novērot ziemeļblāzmu…

2008 gadsZeme piedzīvo straujas un bīstamas magnētiskā lauka izmaiņas

Tuvākajā laikā Zemes magnētiskais lauks var kļūt ievērojami vājāks, pakļaujot orbītā esošos mākslīgos pavadoņus Saules radiācijas ietekmei. Pie tāda secinājuma ir nonākuši vācu ģeofiziķi, deviņu gadu laikā analizējot Zemes magnētiskā lauka izmaiņas…

2010 gadsNeticamie notikumi ar planētu Zeme

Šobrīd esošie magnētiskie poli savās vietās jau atrodas vairāk nekā 750 000 gadus un pasaules zinātnieku aprindās pastāv bažas, ka polu maiņa var notikt salīdzinoši tuvā nākotnē (tuvākajos 1 000 gados). Pirms 150 gadiem ir uzsācies process, kad Zemes magnētiskais lauks kļūt vājāks un pēdējā laikā šī tendence paātrinās. Šobrīd Zemes magnētiskais lauks ir pavājinājies par 10 -15 %

Ko no tā visa var secināt? Neko!

Magnētisko polu nobīde kaut kad būs un kaut kad tuvāko 1000 gadu laikā, bet kad tad? Pēc 1 vai 1000 gadiem?

Vispārliecinošākā atbilde: “patiesībā zināšanas ir niecīgas, un iespējams, ka pētnieki kļūdījušies. Uz kuru pusi, tas nav zināms.”

2011 gads – pēdējā laika jaunumi un ko stāsta dabas vērotāji

ASV dienvidu štatu lidostās jau ir sākuši pārkrāsot skrejceļa virzienus, jo magnētiskie poli ir pārāk novirzījušies – Magnetic North Pole Shifts, Forces Runway Closures at Florida Airport

Balstoties uz dabā veiktajiem novērojumiem inuītu (eskimosi) vecajie uzskata ka zemeslodes ass ir saliekusies un tas veicina klimata pārmaiņas – Наклон земной оси изменяет всё

Izmantotie materiāli:  YouTube, MSNBC.com, Всё не просто так, NeoGeo