Arktikā notiek rekordlielas ar globālo sasilšanu saistītas pārmaiņas (Video, Grafiskā informācija)

Starptautiska 121 zinātnieka komanda konstatējusi rekordlielas ar globālo sasilšanu saistītas pārmaiņas Arktikā, tostarp ledus kušanu, ūdens sasilšanu un vēju sistēmas izmaiņas. 14 valstu zinātnieku sastādītais ziņojums «2011 Arctic Report Card» «rāda, ka visā Arktikas vides sistēmā notiek rekordlielas pārmaiņas».

«Ņemot vērā prognozes par ilgstošu globālo sasilšanu, ir ļoti iespējams, ka nākamajos gados turpināsies ievērojamas pārmaiņas Arktikā ar arvien lielākām klimatiskām, bioloģiskām un sociālām sekām,» teikts ikgadējā ziņojumā, kas tiek izdots kopš 2006.gada.

Tagad ir pietiekami daudz datu, lai varētu runāt par «konsekventu ledus segas biezuma un tās vasaras izplatības samazināšanos un siltākiem okeāna augšējo slāņu ūdeņiem ar lielāku saldūdens daudzumu».

Vidējā temperatūra lielākajā daļā Arktikas ir pieaugusi par 1,5 grādiem pēc Celsija virs 1981.-2010.gada normas, un šī gada septembrī reģistrētā minimālā ledus sega bijusi otrā mazākā kopš 1979.gada.

«Pamatīgajām un notiekošajām» pārmaiņām bijusi nevienmērīga ietekme uz Arktikas savvaļas dzīvi, apdraudot polārlāču un valzirgu dabisko dzīves vidi uz ledus, taču dodot vaļiem lielāku pieeju barošanās vietām ziemeļos, teikts ziņojumā.

Sasilšana arī ļāvusi daudzviet sadīgt veģetācijai un par 20% palielinājusi fitoplanktonu, kas ir okeāna barības ķēdes pamats.

Informācijas avoti: Apollo, The National Snow and Ice Data Center, National Oceanic and Atmospheric Administration

Zemes magnētiskā lauka reversija un plātņu tektonika

Zemes vēsturē magnētiskā lauka polaritātes maiņa ir notikusi vairākkārt ar neregulāriem intervāliem. Ilgiem miera periodiem ir sekojuši posmi, kad polaritātes maiņa ir notikusi bieži. Ar ko gan izskaidrojama tā neregulārā norise? Šiem jautājumiem pievērsās Francijas Nacionālā zinātniskās izpētes centra (Centre national de la recherche scientifique jeb CNRS) speciālisti.

Viņiem ir izdevies noskaidrot, ka pēdējo 300 miljonu gadu laikā polaritātes maiņas biežumu ir noteicis tektonisko plātņu izvietojums. Tas gan nenozīmē, ka šīs plātnes pašas par sevi izraisa magnētiskā lauka “apgriešanos”. Tā vietā šis pētījums liecina, ka, lai gan pats polaritātes maiņas process notiek Zemes šķidrajā kodolā, tas ir saistīts ar norisēm ārpus tā, konkrēti, Zemes mantijā.

Zemes magnētiskais lauks veidojas tūkstošiem kilometrus zem mūsu kājām, tur kur kodolā plūst šķidra dzelzs.

Kādēļ gan zinātnieki sāka domāt, ka pastāv saistība starp magnētisko lauku un plātņu tektoniku?

Pēdējo piecu gadu laikā veiktie pētījumi atklāja, ka polaritātes maiņa notiek tad, kad izkusušā dzelzs plūsmas vairs nav simetriskas attiecībā pret ekvatoriālo plakni. Šī asimetrija visticamāk sākas uz robežas starp kodolu un mantiju, pēc tam izplatoties kodola virzienā.

Loģiski, ka rodas jautājums, kas ir šīs asimetrijas cēloņi un izpausmes. Vai ir iespējams Zemes vēsturē identificēt ar polaritātes maiņu saistītus notikumus, kuri varētu liecināt par iespējamo mantijas pārvietošanos? Šie procesi ir tā dēvētā kontinentu kustība.

Pirms aptuveni 200 miljons gadiem milzīgais kontinents – Pangeja, kurā vienkopus atradās praktiski visa mūsdienās novērojamā sauszeme, sāka sadalīties. Aprēķinot dienvidu un ziemeļu puslodes kontinentu virsmas laukumu, zinātnieki izvērtēja tā brīža sauszemes asimetriju attiecībā pret ekvatoru.

Izrādījās, ka šis asimetrijas rādītājs mainījās tādā pašā ritmā kā magnētiskās polaritātes biežuma rādītājs (polaritātes maiņu skaits miljons gados). Abas līknes praktiski sakrita. Jo tālāk no ekvatora aizvirzījās kontinentu gravitācijas centrs, jo vairāk palielinājās magnētiskā lauka polaritātes maiņu skaits. Maksimālās asimetrijas gadījumā tika reģistrēti pat astoņi maiņas gadījumi miljons gadu laikā.

Kā gan šis atklājums palīdz izprast magnētiskā lauka polaritātes maiņu?

Zinātnieki iztēlojas divus scenārijus. Iespējams, ka plātnes tiešā veidā ietekmē polaritātes maiņas procesu. Zonās, kurās notiek plātņu virzība kodola virzienā, tās var sasniegt kodolu, kur tiek izmainīta izkusušā dzelzs plūsma. Otrajā gadījumā pārvietošanās varētu atspoguļot plātņu materiāla sajaukšanos mantijā un jo īpaši zonā, kur mantija saskaras ar kodolu. Abos gadījumos iežu pārvietošanās ārpus kodola varētu izraisīt plūsmu asimetriju šķidrajā kodolā un noteikt polaritātes maiņas biežumu.

P.S.

Šobrīd esošie magnētiskie poli savās vietās jau atrodas vairāk nekā 750 000 gadus un pasaules zinātnieku aprindās pastāv bažas, ka polu maiņa var notikt salīdzinoši tuvā nākotnē (tuvākajos 1 000 gados). Pirms 150 gadiem ir uzsācies process, kad Zemes magnētiskais lauks kļūt vājāks un pēdējā laikā šī tendence paātrinās. Šobrīd Zemes magnētiskais lauks ir pavājinājies par 10 -15 %

Informācijas avoti: Starspace.lv, geology.com, hamertech.wikispaces.com, neogeo.lv

Saules aktivitāte un Zemes klimats (Grafiskā informācija)

Žurnālā Nature Geoscience ir publicēts pētījums, kurā tiek apskatīta Saules starojuma intensitātes ietekme uz Zemes klimatu. Iespējams, ka aukstās ziemas Ziemeļeiropā un ASV ziemeļos ir cieši saistītas ar aptuveni 11 gadus ilgo Saules aktivitātes ciklu.

Saules aktivitātes 11 gadu cikls šobrīd

Pētījumā izdevies noskaidrot, ka pastāv saistība starp Saules starojuma intensitātes izmaiņām un meteoroloģiskajiem rādītājiem.

Aizsalusī Temza Anglijā 1683 gadā Maundera minimuma laikā

Jau agrāk bija izdevies noskaidrot, ka ziemās, kad novērojama zemāka Saules aktivitāte, piemēram, 11 gadu cikla minimuma laikā, ir reģistrēti vājāki rietumu vēji. Tas nozīmē, ka Lielbritānijā šādā gadījumā spēcīgākie austrumu vēji atnes aukstāku gaisu no kontinenta. “Mūsu pētījums atklāj, ka saistība starp Saules ciklu un klimatu ziemā nav tikai sakritība,” teica viens no pētījuma autoriem doktors Ādams Skaife.

Izmantojot 2003. gadā startējušā NASA SORCE satelīta mērījumus, ir izdevies noskaidrot, ka Saules ultravioletā starojuma intensitātes svārstības atkarībā no Saules aktivitātes, ir daudz lielākas nekā agrāk tika uzskatīts. Ievietojot iegūtos datus okeāna-atmosfēras klimata modelī, ir redzams, ka Saules aktivitātes cikla izmaiņas sakrīt ar Ziemeļatlantijas jeb Arktikas svārstību negatīvo fāzi.

NASA SORCE satelīts

“Mēs ieguvām stabilu klimata ainu, apstiprinājām, kā tas darbojas, un ievietojām datormodelī. Ir skaidrs, ka tas nav vienīgais faktors, kas nosaka ziemas apstākļus mūsu reģionā, bet ir ļoti nozīmīgs, un izpratne par to ir nozīmīga gan sezonālajām, gan ilgāka laika prognozēm,” piebilda Skaife.

Ja SORCE iegūtie mērījumi, kuri tiek veikti visā ultravioletā starojuma diapazonā, ir korekti, zemāka Saules aktivitāte, kāda arī bija vērojama pēdējo gadu laikā, ir viens no iemesliem aukstākām ziemām Ziemeļeiropā un ASV ziemeļos. Vidējā temperatūra pasaulē šajā gadījumā praktiski netiek ietekmēta.

“SORCE satelīta instruments sadala visu ultravioleto diapazonu mazākos viļņu garuma reģionos, nodrošinot labu spektrālo izšķirtspēju. Pirms tam klimata modeļos tika izmantotas plašas spektrālās joslas, kur nebija iespējams nošķirt Saules signālu,” skaidroja atmosfēras fizikas profesore Džoanna Heiga.

Gados, kad ir vērojama zemāka ultravioletā starojuma intensitāte, stratosfērā aptuveni 50 kilometru augstumā virs tropiskajiem apgabaliem veidojas neparasti auksts gaiss. Austrumu vēji virs vidējiem platuma grādiem šo gaisu nogādā tālāk ziemeļu puslodē. Šis mehānisms rezultējas kā aukstākas ziemas Ziemeļeiropā un ASV ziemeļos. Kad Saules aktivitāte paaugstinās, notiek pretējais – spēcīgie rietumu vēji atnes siltāku gaisu un ziemas ir maigākas.

SOLCLI projekts

“Mēs redzam, ka ultravioletā starojuma līmenis ietekmē gaisa masu izvietojumu virs Atlantijas okeāna baseina. Tas izraisa siltuma pārdali, tādēļ, kad Eiropa un ASV slīgst aukstumā, Kanādā un Vidusjūras reģionā ir siltāks, un ietekme uz vispasaules vidējo temperatūru ir neliela,” paskaidroja pētījuma vadītāja Sāra Ainesone.

ASV Čikāga 2011 gada februāris

“Pat ar visizsmalcinātākajiem atmosfēras modeļiem ir ļoti grūti prognozēt laikapstākļus gadalaiku ietvaros,” piebilda Heiga. “Šis pētījums kopā ar NERC Saules izmaiņu un SOLCLI projektu papildina mūsu zināšanas.” Ņemot vērā Saules aktivitātes regularitāti, būtu iespējams klimata prognozes ilgākiem laika periodiem, jo īpaši biezi apdzīvotajiem reģioniem ārpus tropiskajām zonām.

“Ja kaut kas nav kārtībā ar instrumentu, kuru mēs izmantojam, tad iegūtā informācija varētu nebūt pareiza,” paskaidroja Heiga, jo pētījumā tiek izmantoti tikai SORCE satelīta dati. Tomēr viņa ir pārliecināta, ka mehānisms, kas atklāj saistību starp ultravioletā starojuma intensitāti un klimatu ziemā, ir pareizs.

Informācijas avoti: Starspace.lv, Wikipedia, Climatechangedenier.com.au, Redorbit.com, SOLCLI Consortium

Grenlandes ledājs pagājušajā gadā kusis visstraujāk pusgadsimta laikā (Video, Grafiskā informācija)

Grenlandes ledāju slānis pagājušajā gadā kusis visstraujāk pēdējā pusgadsimta laikā, un tā ir kārtējā «nepārprotamā» pazīme, kas liecina par klimata izmaiņām, paziņojuši ASV valdības zinātnieki.

«Pasaule turpina uzsilt,» teikts ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras administrācijas paziņojumā presei. «Vairāki rādītāji liek secināt vienu un to pašu – tas ir skaidrs signāls no atmosfēras augstākajiem slāņiem līdz pat okeāna dziļumiem.»

Ikgadējā klimata pārskatā, kurā pārstāvēti 45 valstu zinātnieku darbi, teikts, ka ledus slānis Grenlandē kusis ar vislielāko tempu kopš 1958.gada, kad šādi dati pirmoreiz kļuva pieejami. Pētījumā teikts, ka ledus klājums Ziemeļu Ledus okeānā samazinājies līdz trešajai mazākajai teritorijai, kāda jebkad reģistrēta, savukārt Alpu šļūdoņi sarukuši jau divdesmito gadu pēc kārtas.

Saskaņā ar iepriekšējiem pētījumiem, arī šajā pārskatā 2010.gads ir minēts kā viens no karstākajiem gadiem, kādi jebkad reģistrēti.

Atkarībā no metodoloģijas, tas uzskatāms par vienu no diviem karstākajiem vai arī par otro karstāko gadu. Taču visas izmantotās metodoloģijas uzrādīja, ka temperatūra bija par 0,5 grādiem pēc Celsija augstāka par vidējo reģistrēto temperatūru pēdējos 30 gados.

Pārskatā ir atzīmēts, ka 2010.gads atšķīrās no iepriekšējiem tā ekstrēmo notikumu dēļ, ieskaitot nāvējošo karstuma vilni Krievijā, plūdus Pakistānā, kas lika evakuēt vairāk nekā 20 miljonus cilvēku, kā arī vēl nepieredzēta stipruma sniegputeni vairākās ASV pilsētās.

Vairāki pētījumi ir pievērsuši uzmanību straujajai ledus kušanai Ziemeļu Ledus okeānā, kas varētu radīt jūras līmeņa celšanos, apdraudot zem jūras līmeņa novietotas piekrastes teritorijas un salas.

Arktiskās novērošanas un novērtēšanas programma, kuras mītne ir Oslo, maijā paziņoja, ka ledāju kušana Arktikā ir tuvu tam, lai līdz 2100.gadam jūras līmenis būtu pacēlies par 1,6 metriem. Tas būtu daudz straujāks kāpums nekā to paredzēja pirms dažiem gadiem.

Daudzi vides aktīvisti ir neapmierināti ar starptautisko klimata izmaiņu ierobežošanas sarunu tempu. Vien daži cer uz nozīmīgu vienošanos, kas tiktu panākta nākamajās ANO līderu sarunās, kas novembra beigās notiks Dienvidāfrikas Republikā.

Bijušais ASV viceprezidents Als Gors nesen apsūdzēja pašreizējo prezidentu Baraku Obamu līderības trūkumā, risinot klimata izmaiņu jautājumus. Viņš apgalvo, ka vājā šīs problēmas atspoguļošana medijos viesusi ticību globālās sasilšanas skeptiķos.

Nākotne? @ NeoGeo.lv

Informācijas avoti: Apollo, NOAA, Daily Kos, Bruce MauldenTBD

Pētījums: Strauji paātrinās polārās ledus segas kušana (Video, Grafiki)

Grenlandes un Antarktīdas ledus segas kušanas temps “strauji palielinās”, paaugstinot arī jūras līmeni, liecina otrdien publiskotais ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) finansētais pētījums. Rezultāti liecina, ka ledus segas kļuvušas par jūras līmeņa paaugstināšanās galveno cēloni, un tas noticis daudz ātrāk, nekā tika prognozēts iepriekš. Un to masas zudums jūras līmeni ietekmē vairāk nekā ledus zudums kalnu virsotnēs un ledājos.

Pētījuma ietvaros tika aplūkotas izmaiņas polārajā ledus segā līdz šim ilgākajā laika posmā. Lai pētītu izmaiņas masā, izmantoti divdesmit gadu ikmēneša satelīta mērījumi un reģionālā atmosfēras klimata dati. “Tas, ka ledus segas nākotnē dominēs jūras līmeņa paaugstināšanās procesā, nav pārsteigums – tās satur daudz lielāku ledus masu nekā kalnu ledāji,” atzīmēja pētījuma vadošais autors, NASA Reaktīvās kustības laboratorijas un Kalifornijas universitātes pētnieks Ēriks Rignots. “Pārsteidzoši ir tas, ka ledus segu augošais pienesums vērojams jau tagad,” viņš piebilda. Zinātnieks arī brīdināja, ka, saglabājoties pašreizējai tendencei, jūras līmenis būs “ievērojami augstāks”, nekā 2007.gadā prognozēja ANO klimata izmaiņu komisija.

Read more of this post

Alternatīvā vēsture: Piramīdas – tas ko no mums slēpj… (Video)

Elektriskā lampa Senajā Ēģiptē? @ Mysteries of the Past

Gandrīz katru dienu nākas dzirdēt jaunus faktus par to, ka vēsture ko mums mācīja skolā kardināli atšķirās no reālās vēstures. Evolūcijas līkloči var atšķirties pat par pāris miljoniem gadu. Zinātnieki lietas ko nav spējuši izskaidrot, ir nolikuši noliktavu tālākajos stūros, kur tās gadu desmitiem ir klājušās ar putekļiem.  Tūkstošiem gadu vēsture ir rakstīta lai tā būtu izdevīga valdošajam režīmam un tā nevar būt patiesa. Tādēļ visas tās “zināšanas”, ko Jums mācīja skolā, nolieciet malā un paskatāties uz jauniem faktiem ar “bērnišķīgu atklāsmi”. Iespējams, ka tas ko maina Jūsu dzīvē!

Paleontologi atrod arvien jaunus pierādījumus tam, ka dzīvība uz zemes ir attīstījusies viļņveidīgi un pēc katras  masveida izmiršanas seko jauns evolūcijas pakāpiens, kā piemēram – Pie Lielās izmiršanas, visticamāk, vainojamas vulkāniskās aktivitātes (Video).  Tieši tāpat tas notiek ar civilizācijām, piemēram – Pētījums: Romas impērijas bojāejā vainojamas klimata izmaiņas (Video).

Acīmredzams pierādījums tam, ka salīdzinoši "primitīvāka" seno Maiju civilizācija Palenkē, Meksikā savas piramīdas cēla uz daudz senāku attīstītāku civilizāciju drupām. Un tādu dokumentālu pierādījumu ir tūkstošiem. @ Лаборатория Альтернативной Истории

Cik daudz liecību par senajām civilizācijām ir paslēpts jūru un okeānu dzelmēs, tuksneša smiltīs un vulkānu pelnos, vai arī tās vienkārši iznīcinātas un uz tām uzbūvētas nākošās civilizācijas? Okeāna dibenā atrasta Atlantīda? (Video, Foto)

Ir ļoti daudz cilvēku kuri mēģina atšifrēt pagātnes mīklas un iespējams vel daudz vairāk, kuri mēģina ar tām spekulēt un taisīt sensācijas. Tā kā par ziņu patiesumu jāmēģina spriest pašiem. No sevis varu ieteikt saitu – Лаборатория Альтернативной Истории – tie ir cilvēki, kas jau gadiem nodarbojas ar alternatīvās vēstures pētīšanu un piedāvā daudz foto un video materiālus par veiktajiem pētījumiem un ekspedīcijām. Diemžēl latviešu valodā neko alternatīvu nezinu. Bet varbūt kāds var ieteikt?

Par jaunākajiem atklājumiem arheoloģijā, evolūcijā un citās zinātnes jomās var izlasīt saitā – Atklājumi.lv.

Videomateriālā “Piramīdas – tas ko no mums slēpj…” ir mēģināts atšifrēt pagātnes mīklas izmantojot Google kartes un koordinātu sistēmu.

 

 

 

Citāda Pasaule

Video autors: The Masterkosta

Atmosfēras fenomeni Latvijā – 1 daļa: Sudrabainie mākoņi kļūst spožāki (Video, Foto, Grafika)

Lai arī ziema negrasās atkāpties un šķiet, ka līdz pavasarim ir kā līdz trejdeviņām zemēm, ar pilnu pārliecību varam teikt, ka vasara pienāks. Un līdz ar to, visticamāk, ieradīsies arī neparastais fenomens, kas vērojams debesīs.

Kad noriet Saule, un debesis kļūst tumšas, jums var paveikties ieraudzīt plānus, viļņainus mākoņus, kas burtiski mirdz. Tie ir sudrabainie jeb polārie mezosfēras mākoņi (Noctilucent cloud), kas veidojas augstu atmosfērā (80-85 kilometri). Tieši tādēļ Saule tos apspīd pat tad, kad tā atrodas aiz horizonta.

Šis fenomens nav ieraugāms katru vakaru, ņemot vērā, ka mēdz būt arī apmākušās dienas. Metjū DeLends, kurš šos mākoņus pēta jau 11 gadus, nav redzējis tos pārāk bieži. Ja jums nav izdevies noķert sudrabainos mākoņus, neskumstiet, jaunākie pētījumi liecina, ka iespējas pamanīt šo neparasto skatu pieaug. DeLends ir atmosfēras zinātnieks no NASA Godārda kosmisko lidojumu centra. Viņš saviem pētījumiem izmanto īpašus instrumentus, kuri ir lidojuši ar dažādiem pavadoņiem jau kopš 1978. gada.

Read more of this post

NASA kosmosa kuģis veicis fotosesiju komētai “Tempel 1″ (Video)

ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) kosmosa kuģis sekmīgi pietuvojies komētai «Tempel 1», uzņemot kosmiskā lidaparāta «Deep Impact» «triecienzondes» 2005.gadā radītā krātera pirmās skaidrās fotogrāfijas. Misijas «Stardust-NExT» kosmosa kuģis komētai 181 kilometra attālumā pietuvojās otrdien plkst.6.39 pēc Latvijas laika, paziņoja NASA.

Read more of this post