Saules aktivitāte un Zemes klimats (Grafiskā informācija)

Žurnālā Nature Geoscience ir publicēts pētījums, kurā tiek apskatīta Saules starojuma intensitātes ietekme uz Zemes klimatu. Iespējams, ka aukstās ziemas Ziemeļeiropā un ASV ziemeļos ir cieši saistītas ar aptuveni 11 gadus ilgo Saules aktivitātes ciklu.

Saules aktivitātes 11 gadu cikls šobrīd

Pētījumā izdevies noskaidrot, ka pastāv saistība starp Saules starojuma intensitātes izmaiņām un meteoroloģiskajiem rādītājiem.

Aizsalusī Temza Anglijā 1683 gadā Maundera minimuma laikā

Jau agrāk bija izdevies noskaidrot, ka ziemās, kad novērojama zemāka Saules aktivitāte, piemēram, 11 gadu cikla minimuma laikā, ir reģistrēti vājāki rietumu vēji. Tas nozīmē, ka Lielbritānijā šādā gadījumā spēcīgākie austrumu vēji atnes aukstāku gaisu no kontinenta. “Mūsu pētījums atklāj, ka saistība starp Saules ciklu un klimatu ziemā nav tikai sakritība,” teica viens no pētījuma autoriem doktors Ādams Skaife.

Izmantojot 2003. gadā startējušā NASA SORCE satelīta mērījumus, ir izdevies noskaidrot, ka Saules ultravioletā starojuma intensitātes svārstības atkarībā no Saules aktivitātes, ir daudz lielākas nekā agrāk tika uzskatīts. Ievietojot iegūtos datus okeāna-atmosfēras klimata modelī, ir redzams, ka Saules aktivitātes cikla izmaiņas sakrīt ar Ziemeļatlantijas jeb Arktikas svārstību negatīvo fāzi.

NASA SORCE satelīts

“Mēs ieguvām stabilu klimata ainu, apstiprinājām, kā tas darbojas, un ievietojām datormodelī. Ir skaidrs, ka tas nav vienīgais faktors, kas nosaka ziemas apstākļus mūsu reģionā, bet ir ļoti nozīmīgs, un izpratne par to ir nozīmīga gan sezonālajām, gan ilgāka laika prognozēm,” piebilda Skaife.

Ja SORCE iegūtie mērījumi, kuri tiek veikti visā ultravioletā starojuma diapazonā, ir korekti, zemāka Saules aktivitāte, kāda arī bija vērojama pēdējo gadu laikā, ir viens no iemesliem aukstākām ziemām Ziemeļeiropā un ASV ziemeļos. Vidējā temperatūra pasaulē šajā gadījumā praktiski netiek ietekmēta.

“SORCE satelīta instruments sadala visu ultravioleto diapazonu mazākos viļņu garuma reģionos, nodrošinot labu spektrālo izšķirtspēju. Pirms tam klimata modeļos tika izmantotas plašas spektrālās joslas, kur nebija iespējams nošķirt Saules signālu,” skaidroja atmosfēras fizikas profesore Džoanna Heiga.

Gados, kad ir vērojama zemāka ultravioletā starojuma intensitāte, stratosfērā aptuveni 50 kilometru augstumā virs tropiskajiem apgabaliem veidojas neparasti auksts gaiss. Austrumu vēji virs vidējiem platuma grādiem šo gaisu nogādā tālāk ziemeļu puslodē. Šis mehānisms rezultējas kā aukstākas ziemas Ziemeļeiropā un ASV ziemeļos. Kad Saules aktivitāte paaugstinās, notiek pretējais – spēcīgie rietumu vēji atnes siltāku gaisu un ziemas ir maigākas.

SOLCLI projekts

“Mēs redzam, ka ultravioletā starojuma līmenis ietekmē gaisa masu izvietojumu virs Atlantijas okeāna baseina. Tas izraisa siltuma pārdali, tādēļ, kad Eiropa un ASV slīgst aukstumā, Kanādā un Vidusjūras reģionā ir siltāks, un ietekme uz vispasaules vidējo temperatūru ir neliela,” paskaidroja pētījuma vadītāja Sāra Ainesone.

ASV Čikāga 2011 gada februāris

“Pat ar visizsmalcinātākajiem atmosfēras modeļiem ir ļoti grūti prognozēt laikapstākļus gadalaiku ietvaros,” piebilda Heiga. “Šis pētījums kopā ar NERC Saules izmaiņu un SOLCLI projektu papildina mūsu zināšanas.” Ņemot vērā Saules aktivitātes regularitāti, būtu iespējams klimata prognozes ilgākiem laika periodiem, jo īpaši biezi apdzīvotajiem reģioniem ārpus tropiskajām zonām.

“Ja kaut kas nav kārtībā ar instrumentu, kuru mēs izmantojam, tad iegūtā informācija varētu nebūt pareiza,” paskaidroja Heiga, jo pētījumā tiek izmantoti tikai SORCE satelīta dati. Tomēr viņa ir pārliecināta, ka mehānisms, kas atklāj saistību starp ultravioletā starojuma intensitāti un klimatu ziemā, ir pareizs.

Informācijas avoti: Starspace.lv, Wikipedia, Climatechangedenier.com.au, Redorbit.com, SOLCLI Consortium

Grenlandes ledājs pagājušajā gadā kusis visstraujāk pusgadsimta laikā (Video, Grafiskā informācija)

Grenlandes ledāju slānis pagājušajā gadā kusis visstraujāk pēdējā pusgadsimta laikā, un tā ir kārtējā «nepārprotamā» pazīme, kas liecina par klimata izmaiņām, paziņojuši ASV valdības zinātnieki.

«Pasaule turpina uzsilt,» teikts ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras administrācijas paziņojumā presei. «Vairāki rādītāji liek secināt vienu un to pašu – tas ir skaidrs signāls no atmosfēras augstākajiem slāņiem līdz pat okeāna dziļumiem.»

Ikgadējā klimata pārskatā, kurā pārstāvēti 45 valstu zinātnieku darbi, teikts, ka ledus slānis Grenlandē kusis ar vislielāko tempu kopš 1958.gada, kad šādi dati pirmoreiz kļuva pieejami. Pētījumā teikts, ka ledus klājums Ziemeļu Ledus okeānā samazinājies līdz trešajai mazākajai teritorijai, kāda jebkad reģistrēta, savukārt Alpu šļūdoņi sarukuši jau divdesmito gadu pēc kārtas.

Saskaņā ar iepriekšējiem pētījumiem, arī šajā pārskatā 2010.gads ir minēts kā viens no karstākajiem gadiem, kādi jebkad reģistrēti.

Atkarībā no metodoloģijas, tas uzskatāms par vienu no diviem karstākajiem vai arī par otro karstāko gadu. Taču visas izmantotās metodoloģijas uzrādīja, ka temperatūra bija par 0,5 grādiem pēc Celsija augstāka par vidējo reģistrēto temperatūru pēdējos 30 gados.

Pārskatā ir atzīmēts, ka 2010.gads atšķīrās no iepriekšējiem tā ekstrēmo notikumu dēļ, ieskaitot nāvējošo karstuma vilni Krievijā, plūdus Pakistānā, kas lika evakuēt vairāk nekā 20 miljonus cilvēku, kā arī vēl nepieredzēta stipruma sniegputeni vairākās ASV pilsētās.

Vairāki pētījumi ir pievērsuši uzmanību straujajai ledus kušanai Ziemeļu Ledus okeānā, kas varētu radīt jūras līmeņa celšanos, apdraudot zem jūras līmeņa novietotas piekrastes teritorijas un salas.

Arktiskās novērošanas un novērtēšanas programma, kuras mītne ir Oslo, maijā paziņoja, ka ledāju kušana Arktikā ir tuvu tam, lai līdz 2100.gadam jūras līmenis būtu pacēlies par 1,6 metriem. Tas būtu daudz straujāks kāpums nekā to paredzēja pirms dažiem gadiem.

Daudzi vides aktīvisti ir neapmierināti ar starptautisko klimata izmaiņu ierobežošanas sarunu tempu. Vien daži cer uz nozīmīgu vienošanos, kas tiktu panākta nākamajās ANO līderu sarunās, kas novembra beigās notiks Dienvidāfrikas Republikā.

Bijušais ASV viceprezidents Als Gors nesen apsūdzēja pašreizējo prezidentu Baraku Obamu līderības trūkumā, risinot klimata izmaiņu jautājumus. Viņš apgalvo, ka vājā šīs problēmas atspoguļošana medijos viesusi ticību globālās sasilšanas skeptiķos.

Nākotne? @ NeoGeo.lv

Informācijas avoti: Apollo, NOAA, Daily Kos, Bruce MauldenTBD

Pētījums: Strauji paātrinās polārās ledus segas kušana (Video, Grafiki)

Grenlandes un Antarktīdas ledus segas kušanas temps “strauji palielinās”, paaugstinot arī jūras līmeni, liecina otrdien publiskotais ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) finansētais pētījums. Rezultāti liecina, ka ledus segas kļuvušas par jūras līmeņa paaugstināšanās galveno cēloni, un tas noticis daudz ātrāk, nekā tika prognozēts iepriekš. Un to masas zudums jūras līmeni ietekmē vairāk nekā ledus zudums kalnu virsotnēs un ledājos.

Pētījuma ietvaros tika aplūkotas izmaiņas polārajā ledus segā līdz šim ilgākajā laika posmā. Lai pētītu izmaiņas masā, izmantoti divdesmit gadu ikmēneša satelīta mērījumi un reģionālā atmosfēras klimata dati. “Tas, ka ledus segas nākotnē dominēs jūras līmeņa paaugstināšanās procesā, nav pārsteigums – tās satur daudz lielāku ledus masu nekā kalnu ledāji,” atzīmēja pētījuma vadošais autors, NASA Reaktīvās kustības laboratorijas un Kalifornijas universitātes pētnieks Ēriks Rignots. “Pārsteidzoši ir tas, ka ledus segu augošais pienesums vērojams jau tagad,” viņš piebilda. Zinātnieks arī brīdināja, ka, saglabājoties pašreizējai tendencei, jūras līmenis būs “ievērojami augstāks”, nekā 2007.gadā prognozēja ANO klimata izmaiņu komisija.

Read more of this post

Alternatīvā vēsture: Piramīdas – tas ko no mums slēpj… (Video)

Elektriskā lampa Senajā Ēģiptē? @ Mysteries of the Past

Gandrīz katru dienu nākas dzirdēt jaunus faktus par to, ka vēsture ko mums mācīja skolā kardināli atšķirās no reālās vēstures. Evolūcijas līkloči var atšķirties pat par pāris miljoniem gadu. Zinātnieki lietas ko nav spējuši izskaidrot, ir nolikuši noliktavu tālākajos stūros, kur tās gadu desmitiem ir klājušās ar putekļiem.  Tūkstošiem gadu vēsture ir rakstīta lai tā būtu izdevīga valdošajam režīmam un tā nevar būt patiesa. Tādēļ visas tās “zināšanas”, ko Jums mācīja skolā, nolieciet malā un paskatāties uz jauniem faktiem ar “bērnišķīgu atklāsmi”. Iespējams, ka tas ko maina Jūsu dzīvē!

Paleontologi atrod arvien jaunus pierādījumus tam, ka dzīvība uz zemes ir attīstījusies viļņveidīgi un pēc katras  masveida izmiršanas seko jauns evolūcijas pakāpiens, kā piemēram – Pie Lielās izmiršanas, visticamāk, vainojamas vulkāniskās aktivitātes (Video).  Tieši tāpat tas notiek ar civilizācijām, piemēram - Pētījums: Romas impērijas bojāejā vainojamas klimata izmaiņas (Video).

Acīmredzams pierādījums tam, ka salīdzinoši "primitīvāka" seno Maiju civilizācija Palenkē, Meksikā savas piramīdas cēla uz daudz senāku attīstītāku civilizāciju drupām. Un tādu dokumentālu pierādījumu ir tūkstošiem. @ Лаборатория Альтернативной Истории

Cik daudz liecību par senajām civilizācijām ir paslēpts jūru un okeānu dzelmēs, tuksneša smiltīs un vulkānu pelnos, vai arī tās vienkārši iznīcinātas un uz tām uzbūvētas nākošās civilizācijas? Okeāna dibenā atrasta Atlantīda? (Video, Foto)

Ir ļoti daudz cilvēku kuri mēģina atšifrēt pagātnes mīklas un iespējams vel daudz vairāk, kuri mēģina ar tām spekulēt un taisīt sensācijas. Tā kā par ziņu patiesumu jāmēģina spriest pašiem. No sevis varu ieteikt saitu – Лаборатория Альтернативной Истории – tie ir cilvēki, kas jau gadiem nodarbojas ar alternatīvās vēstures pētīšanu un piedāvā daudz foto un video materiālus par veiktajiem pētījumiem un ekspedīcijām. Diemžēl latviešu valodā neko alternatīvu nezinu. Bet varbūt kāds var ieteikt?

Par jaunākajiem atklājumiem arheoloģijā, evolūcijā un citās zinātnes jomās var izlasīt saitā – Atklājumi.lv.

Videomateriālā “Piramīdas – tas ko no mums slēpj…” ir mēģināts atšifrēt pagātnes mīklas izmantojot Google kartes un koordinātu sistēmu.

 

 

 

Citāda Pasaule

Video autors: The Masterkosta

Atmosfēras fenomeni Latvijā – 1 daļa: Sudrabainie mākoņi kļūst spožāki (Video, Foto, Grafika)

Lai arī ziema negrasās atkāpties un šķiet, ka līdz pavasarim ir kā līdz trejdeviņām zemēm, ar pilnu pārliecību varam teikt, ka vasara pienāks. Un līdz ar to, visticamāk, ieradīsies arī neparastais fenomens, kas vērojams debesīs.

Kad noriet Saule, un debesis kļūst tumšas, jums var paveikties ieraudzīt plānus, viļņainus mākoņus, kas burtiski mirdz. Tie ir sudrabainie jeb polārie mezosfēras mākoņi (Noctilucent cloud), kas veidojas augstu atmosfērā (80-85 kilometri). Tieši tādēļ Saule tos apspīd pat tad, kad tā atrodas aiz horizonta.

Šis fenomens nav ieraugāms katru vakaru, ņemot vērā, ka mēdz būt arī apmākušās dienas. Metjū DeLends, kurš šos mākoņus pēta jau 11 gadus, nav redzējis tos pārāk bieži. Ja jums nav izdevies noķert sudrabainos mākoņus, neskumstiet, jaunākie pētījumi liecina, ka iespējas pamanīt šo neparasto skatu pieaug. DeLends ir atmosfēras zinātnieks no NASA Godārda kosmisko lidojumu centra. Viņš saviem pētījumiem izmanto īpašus instrumentus, kuri ir lidojuši ar dažādiem pavadoņiem jau kopš 1978. gada.

Read more of this post

NASA kosmosa kuģis veicis fotosesiju komētai “Tempel 1″ (Video)

ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) kosmosa kuģis sekmīgi pietuvojies komētai «Tempel 1», uzņemot kosmiskā lidaparāta «Deep Impact» «triecienzondes» 2005.gadā radītā krātera pirmās skaidrās fotogrāfijas. Misijas «Stardust-NExT» kosmosa kuģis komētai 181 kilometra attālumā pietuvojās otrdien plkst.6.39 pēc Latvijas laika, paziņoja NASA.

Read more of this post

Mākslīgo pavadoņu informācija varētu palīdzēt prognozēt plūdus (Foto, Video)

Kamēr Austrālijas iedzīvotāji atsevišķos štatos likvidē plūdu radītos postījumus, Eiropas kosmosa aģentūras Zemes novērošanas pavadoņu dati atklāj iespējas daudz laicīgāk brīdināt par šādu dabas katastrofu tuvošanos.

Plūdi Austrālijā

Austrāliju skārušās lietusgāzes izraisīja La-Ninja fenomens. Tiek uzskatīts, ka notiekošās klimata izmaiņas var nozīmēt daudz biežākus un postošākus plūdus. Ir skaidrs, ka plūdu prognozēšanas un novērošanas sistēmas ir būtiski jāuzlabo, lai savlaicīg spētu brīdināt apdraudētos reģionus.

Eiropas kosmosa aģentūra Share projekta ietvaros piegādā mākslīgā pavadoņa Envisat sintētiskā atvēruma radara (ASAR) novērojumos iegūtos datus Vīnes Tehnoloģiju universitātes un Austrālijas Valsts zinātniskās un izpētes organizācijas (CSIRO) speciālistiem.

ASAR iegūtajos Austrālijas attēlos redzams augsnes mitrums, kur tumši zilākos toņos iezīmēti apgabali, kuros konstatēts ļoti augsts piesātinājums.

Read more of this post

Pasaule ar kājām gaisā (Grafika, Foto, Video)

Temperatūras anomāliju karte 2011 gada janvāris @ GISS NASA

Ja skatās uz laikapstākļiem, šķiet, ka pasaule ir sagriezusies ar kājām gaisām. Pēdējās divas ziemas Arktiskais aukstums ir nokāpis tuvāk Eiropas dienvidiem, pārklājot kontinentu ar sniegu un ledu. Gan šogad, gan pagājušajā gadā Eiropu un Ziemeļameriku pārstaigāja spēcīgi sniegputeņi. Dienvidos novērots neparasti daudz sniega un liels aukstums.

Kamēr Atlantā cilvēki mācās šķūrēt sniegu, aptuveni 3000 kilometrus uz ziemeļiem pēdējās divas ziemas ir bijušas pārsteidzoši siltas. Kanādas ziemeļaustrumos un Grenlandē decembrī vidējā temperatūra bija 5 līdz 10 grādus pēc Celsija virs parasti novērojamās. Līči un ezeri aizsala lēnām, ledus zveja, medības un tirdzniecība bija apgrūtināta.

Kanādas Nunavutas provinces galvaspilsētas Ikvaluitas mērs Deivids Ells atcēla ikgadējo Jaungada sniegamobiļu parādi. Provinces iedzīvotāji ar skaudību lūkojoties uz Amerikas un Eiropas pilsētām, kuras klāj sniegs.

Ir skaidri redzams, ka šo neparasto laikapstākļu iemesls ir atmosfēras plūsmu izmaiņas. Pēdējo divu ziemu laikā būtiski pavājinājusies plūsma, kura līdz šim noturēja auksto, arktisko gaisu ziemeļos. Šobrīd aukstā gaisa masas kā milzīgas mēles ir noslīdējušas lejup uz ziemeļiem, ļaujot Arktikā ieplūst siltajam gaisam.

Šobrīd zinātniekiem nav skaidrs, vai šīs izmaiņas ir saistītas ar globālo sasilšanu un tās efektiem Arktikas apgabalos, jo īpaši ar jūras ledus samazināšanos. Ir zinātnieki, kuri uzskata, ka saistība ir acīmredzama, bet ļoti daudzi ir pārliecināti, ka patlaban pieejamā informācija ir nepietiekama, lai izdarītu šādus secinājumus.

Zemes mākslīgie pavadoņi Ziemeļu ledus okeānu novēro jau kopš 1979. gada. Iegūtie dati liecina, ka ledus daudzums šajā reģionā turpina samazināties. Var teikt, ka Arktiskie apgabali ir visbūtiskāk izmainījušies pēdējās desmitgadēs. Tomēr nav zināms, cik lielu iespaidu uz klimatu ir atstājis izkusušais ledus. Tā kā ledus atstaro Saules gaismu, tad tā trūkums nozīmē to, ka ūdens absorbē vairāk siltumu. Iespējams, ka tieši šis siltuma pārpalikums ir bargo ziemu viens no izraisītājiem.

Šajās teorijās valdošo lomu spēlē izmaiņas ātrā gaisa plūsmā, kas virpuļo ziemeļu puslodē. Normālos apstākļos izteiktā spiediena atšķirība starp polārajiem reģioniem un vidējiem platuma grādiem, nodrošināja to, ka šis virpulis rotēja visai cieši ap ziemeļpolu, efektīvi noturot auksto gaisu “pasaules virsotnē”. “Tas darbojās kā žogs,” paskaidroja Michelle L’Heureux no Nacionālās Okeānu un atmosfēras administrācijas (NOAA).

Kūstošais ledus Grenlandē

Kad spiediena starpība samazinājās, plūsma pavājinājās un izpletās uz dienvidiem, ļaujot siltajam gaisam ieplūst Arktikā, bet aukstajam aizceļot uz vidējiem platuma grādiem. Tieši tā ir noticis pēdējo ziemu laikā. Līdzīgu efektu varat panākt, atstājot ledusskapja durvis atvērtas – siltais gaiss plūdīs iekšā, bet aukstais – ārā.

Lai arī šis process ir noticis nepārtraukti daudzas desmitgades, neparasta ir pēkšņā un izteiktā polārās plūsmas pavājināšanās pēdējo gadu laikā. Pagājušās ziemas laikā viens no rādītājiem, kas raksturo šo virpuli, sasniedza zemāko vērtību kopš 1865. gada, kad tika uzsākta datu vākšana. Šogad tas atkal esot bijis izteikti zems.

Džeimss Overlends no NOAA uzskata, ka Ziemeļu ledus okeānā uzkrātais siltums sasilda atmosfēru. Tā kļūst mazāk blīva, tādējādi gaisa spiediens Arktikā vairāk atgādina to, kādam vajadzētu būt vidējos platuma grādos. “Papildus siltums neļauj izveidoties spēcīgam polāram virpulim,” teica Overlends, tomēr piebilstot, ka tas ir tikai pieņēmums, kuru nepieciešams izpētīt sīkāk.

Daudzi klimata zinātnieki uzskata, ka divus gadus ilgušas parādības nav pamats jaunu teoriju izvirzīšanai. “Mums nav pietiekami daudz informācijas, lai kaut ko secinātu,” teica Kevins Trenberts no Nacionālā Atmosfēras izpētes centra Kolorādo štatā.

Džūda Koens no kompānijas Atmospheric and Environmental Reserach uzskata, ka viņš ir atklājis saistību starp Sibīrijas sniegotajām ziemām un polārās plūsmas pavājināšanos. Viņš domā, ka lielāks sniega apjoms rada blīvas, aukstas gaisa masas virs Āzijas ziemeļiem rudens beigās, izraisot ķēdes reakciju, kuras rezultātā tiek traucēta polārās plūsmas griešanās.

Arktikas dalīšana

Viņš ir pārliecināts, ka sniega daudzuma palielināšanās Sibīrijā ir saistīta ar Ziemeļu ledus okeāna ledus krājumu samazināšanos, jo atklātie ūdeņi nodrošina lielāku mitrumu atmosfērā. Jāpiebilst, ka Koena publicētās laika prognozes, kuru izstrādi atbalsta arī ASV Nacionālais zinātnes fonds, visai precīzi atainojušas pēdējo gadu situāciju. Tomēr Koens vēlētos turpināt izpēti, jo arī viņam šķiet, ka datu nav pietiekami daudz.

Neskaidrības par to, kas tad īsti izraisa bargās ziemas, ir viens no klimata zinātnes klupšanas akmeņiem. Lai arī liela daļa zinātnieku uzskata, ka siltumnīcas gāzēm ir kopējo siltumu palielinošs efekts, viņu mēģinājumi paredzēt klimata izmaiņas ir visai neveiksmīgi, jo īpaši reģionālā mērogā. Pilnīgi iespējams, ka atsevišķi Zemes reģioni būtiski atdzisīs, jo ir traucēta okeāna un atmosfēras plūsmu aprite.

Kā mēs esam pārliecinājušies, pēdējo ziemu notikumi ir radījuši neticību globālās sasilšanas aizstāvjiem. Tomēr “ledus laikmeta” sludinātāji nav aplūkojuši Zemi kopumā, bet pievērsušies tikai neparasti aukstajiem apstākļiem vidējos platuma grādos. Arktiskais reģions turpina sasilt, tādējādi precīzi sekojot zinātnieku izteiktajām prognozēm, ka šis apgabals sasilts daudz būtiskāk nekā pārējā Zeme.

Zemes virsmas temperatūras izmaiņas no 1880 līdz 2010 gadam

Bet ar neparastajām ziemām viss nebeidzas. Pat bez tām 2010. gads klimata ziņā ir bijis ārkārtīgi neparasts. Tas ir bijis viens no diviem siltākajiem gadiem dokumentētajā vēsturē. Atliek atsaukt atmiņā karstumu Krievijā un faktu, ka 17 valstīs tika reģistrēti karstuma rekordi. Kur nu vēl postošie plūdi, kas pārstaigāja daudzas valstis. “Tas bija mežonīgs gads,” atzīst laikapstākļu pētnieks Kristofers Bērts no Weather Underground.

Interesanti, ka 1990. gadu vidū polārais virpulis kļuva spēcīgāks. Ziemas vidējos platuma grādos tad esot bijušas maigākas. Tolaik uzplauka globālās sasilšanas ēra. Plašsaziņas līdzekļi sludināja, ka ziemas izzūd. Tomēr drīz vien šī tendence sāka samazināties, liekot daudziem zinātniekiem uzmanīgāk pārvērtēt izdarītos pieņēmumus. “Kad jūs kaut ko publicējat un domājat, ka redzat saikni, daba atrod veidus, kā jums iemācīt pazemību,” piebilda atmosfēras pētnieks Džons Vallass no Vašingtona universitātes, kurš bija viens no pirmajiem zinātniekiem, kurš publicēja idejas par globālo sasilšanu.

Ziņu avots: Starspace, NASA, NSIDC, YouTube

Arktikai var draudēt zivju resursu izsīkšana

Kanādas pētnieki apgalvo, ka pēdējo 60 gadu laika dati par patieso nozvejas apjomu Arktikas ūdeņos tika slēpti, un patiesībā Ziemeļu ledus okeānam draud zivju resursu izsīkums, vēsta BBC. Pētnieki uzskata, ka Ziemeļu ledus okeāns nemaz nav tik neskarta ekoloģiska sistēma, par kādu to uzskatīja. Savus secinājumus zinātnieki izdarījuši, analizējot iepriekš neizpētītus avotus – komercuzņēmumu dokumentāciju un vietējo tautu pierakstus.

Pēc zinātnieku domām, nozvejas apjomi šajā reģionā gandrīz 75 reizes pārsniedz iepriekš aplēsto. Zinātnieki brīdina, ka ekologiem, kuri noraizējušies par jūras zīdītāju un balto lāču likteni, jāņem vērā, ka okeāna zivju resursi var izsīkt, kas apdraudēs arī lielos dzīvniekus.

Ziņu avots: Delfi.lv