Indija tuvojas ekoloģiskai katastrofai

india_pollution_1Indija šobrīd ir pārkāpusi to “sarkano robežu”, aiz kuras ekoloģiskā katastrofa kļūst neizbēgama.

Kā ziņo ekologi, tikai 20% no visa notekūdeņu apjoma šīs valsts apdzīvotajās vietās nokļūst attīrīšanas iekārtās. Pārējie 80% – 32 miljoni (!) tonnu gadā – “pa tiešo” ieplūst upēs un citās ūdenskrātuvēs, caur augsni iesūcas gruntsūdeņos, saindējot dzeramo ūdeni.

Kā liecina kontroles institūciju dati, Indijā tikai 2% apdzīvoto vietu ir attīrīšanas iekārtas. Tam visam klāt vēl nāk neiedomājami augsts toksiskais piesārņojums no nelielām fabrikām un rūpnīcām. Analīzes uzrāda, ka visā valsts teritorijā nitrātu līmenis ūdenī ir daudzkārt augstāks par pieļaujamo normu.

http://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png?w=39&h=37 Turpinājums

Ķīnas «vēža pilsētas» un piesārņotās ūdenstilpnes (Video)

Piesārņots ezers Ķīnas austrumos. Lai gan valdība solījusi ūdens attīrīšanai nākamo desmit gadu laikā atvēlēt 850 miljonus ASV dolāru, pat šādi ieguldījumi diez vai spēs glābt situāciju daudzos piesārņotākajos valsts reģionosDžedzjanas provinces ierēdņiem Ķīnā, pēc vietējā entuziasta iniciatīvas, radusies viegla iespēja nopelnīt. Bet diez vai kāds no tiem šo iespēju izmantos.

http://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png?w=39&h=37 Turpinājums

Ķīna: Tas nebija vienkārši smogs (Video)

Ķīnas zinātņu akadēmija ziņo, ka smogs kas janvārī smacēja Pekinu bijis daudz toksiskāks nekā sākumā novērtēts. Smogs bijis piesātināts ar lielu daudzumu toksiskām organiskām daļiņām kuras sauc par fotooksidantiem. Tas nozīmē ka gaiss Ķīnas galvaspilsētā ir daudz bīstamāks dzīvībai, nekā tika uzskatīts agrāk.

http://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png?w=39&h=37 Turpinājums

Itālijā uzsnidzis «ķīmiskais sniegs» (Video)

Itālijā novērota reta parādība – «ķīmiskais sniegs». Šis fenomens radies, pateicoties aukstam vējam no Krievijas un stipram piesārņojumam reģionā.

Šāda parādība rodas, ja gaisā nonāk tādas ķīmiskas vielas kā vara sulfāts, vara oksīds, svins, silikāti utt., kuru daļiņu struktūra ļoti līdzīga sniegpārsliņas struktūrai, skaidro zinātnieki.

Laikraksts apgalvo, ka ķīmiskais sniegs uzsnidzis Milānas rajonā, arī uz Veronas robežas. Pēc zinātnieku teiktā, tā ir ļoti reta, taču pavisam reāla dabas parādība.

Galvenie šādas parādības priekšnosacījumi ir zema gaisa temperatūra un augsta mitruma pakāpe. Ķīmiskās sniegpārslas sāk veidoties viena kilometra augstumā, kur temperatūra ir mīnus 15 grādi. Tā kā arī uz zemes temperatūra ir zema, kristāli saglabā savu formu. Ja temperatūra būtu virs nulles, ķīmiskās sniegpārsliņas izkustu.

Par laimi «ķīmiskais sniegs» nav ilgstoša parādība – kad gaisā vairs nav piesārņojuma, tā pāriet. Tomēr tai būtu jāpievērš īpaša uzmanība, jo tas liecina par stipru gaisa piesārņojumu.

Apollo, maicos25

Daugavā ieplūdusi tonna eļļas (Video)

Ekoloģiskā katastrofa Latgalē aizēnojusi šā gada lielāko ekoloģisko nelaimi galvaspilsētā, Rīgas brīvostas teritorijā. No piestātnē ieskrējuša kuģa Daugavā ieplūdusi tonna eļļas. Kuģa īpašniekam draud pat 10 tūkstoš latu liels naudas sods. Bet vides uzraugus vairāk uztrauc eļļas savācēju — uzņēmuma „Eko osta” nepietiekamā reakcija. To apliecinot fakts, ka šodien, otrajā dienā pēc eļļas noplūdes, daļa joprojām skalojas ūdenī un tiek nesta uz jūru.

LTV Ziņu dienests

Apgāžoties kravas vilciena cisternām, noplūdušas ķīmiskas vielas (Video)

Svētdienas naktī neilgi pēc pulksten 22 Daugavpils novada Naujenes pagastā no sliedēm noskrēja kravas vilciena 17 cisternas. Avārijas rezultātā no pieciem vagoniem noplūdusi naftas minerāl-smērviela un tehniskais šķīdinātājs, radot ievērojamu vides piesārņojumu. Avārijas iemesli vēl tiek noskaidroti, bet seku likvidēšanas darbi varētu ilgt pat vairākas nedēļas.

LTV Ziņu dienests

Pārlūzis pie Jaunzēlandes avarējušais konteineru kuģis (Video, Foto)

Pirms trim mēnešiem pie Jaunzēlandes krastiem sēklī uzskrējušais konteineru kravas kuģis svētdien vētras laikā pārlūzis uz pusēm, radot bažas par jaunu vides krīzi. Konteineru kravas kuģis «Rena» 5.oktobrī uzskrēja uz Astrolaba rifa aptuveni 20 kilometru attālumā no Jaunzēlandes ziemeļu piekrastes.

Pēc uzskriešanas sēklī no kuģa noplūda aptuveni 350 tonnas mazuta, kas tika izskalotas Plenti līča pludmalē. Piesārņojums jau nogalinājis vismaz 1300 jūras putnu. Kopš avārijas no kuģa izsūknētas vairāk nekā 1000 tonnas mazuta, taču tajā atrodas vēl degviela.

Pēc uzskriešanas sēklī kuģa priekšgala pirmie aptuveni 90 metri stabili gulēja uz rifa, bet aizmugures gals aptuveni 60 metru garumā karājās gaisā. Šajā vietā kuģa sānā bija izveidojusies liela plaisa, radot bažas, ka kuģa aizmugures gals varētu nolūzt. Svētdien vētras laikā, kad viļņi sasniedza septiņu metru augstumu, kuģis pārlūzis divās daļās, kas aizskalotas 20-30 metru attālumā viena no otras.

Jaunzēlandes naftas piesārņojumu novēršanas un savvaļas dzīvnieku eksperti no jauna mobilizējas, lai cīnītos pret piesārņojumu. «Pagaidām nav zināms, cik daudz mazuta varētu noplūst, bet komandas ir mobilizētas un mēs esam gatavi reaģēt uz jebko, kas varētu nonākt krastā,» sacīja glābšanas operācijas komandieris Alekss van Vijngarens.

Aizvadīto mēnešu laikā no kuģa arī vākti nost konteineri, taču uz tā vēl atlikuši aptuveni 900 konteineri. Pēc kuģa pārlūšanas no klāja noskaloti vismaz 30 konteineri. Vētras dēļ glābējiem nav izdevies tos pārtvert.

Reģionālā ostas pārvalde apsver paplašināt līdz šim noteikto trīs jūras jūdžu kuģošanas liegumu ap «Rena» avārijas vietu, jo no kuģa peld prom lielas atlūzas, kas var apdraudēt citus kuģus.

Jaunzēlande aizturējusi kuģa kapteini un stūrmani, kuriem izvirzītas apsūdzības par kuģa bīstamu vadīšanu, radot nevajadzīgas briesmas vai risku. Viņi arī apsūdzēti par izmeklēšanas traucēšanu un dokumentu viltošanu. Par šīm apsūdzībām draud līdz septiņu gadu cietumsods. Abiem vīriešiem piemērots ar apcietinājumu nesaistīts drošības līdzeklis, taču viņus apsargā likumsargi, baidoties no sabiedrības dusmu izpausmēm.

Ar Libērijas karogu kuģojošais kuģis avārijas brīdī bija novirzījies no kursa. Jaunzēlandes eksperti uzskata, ka kuģa kapteinis mēģinājis saīsināt ceļu uz Tauranas ostu Ziemeļu salas austrumu piekrastē.

TVNETVesti.ru

Dāņu “saimniekošanas” rezūltātā iet bojā 400 bišu saimes (Video)

PAPILDINĀTS ↓

Latvijas biškopības biedrība apliecinājusi, ka nepieciešamības gadījumā palīdzēs rapšu miglošanas dēļ cietušajiem biškopjiem segt tiesas izdevumus. Vakar jau stāstījām, ka inde, kas tikusi izsmidzināta uz ziedoša rapšu lauka, Liepupes un Viļķenes pagastos noindējusi 400 bišu saimes, tādējādi radot ievērojamus zaudējumus vismaz 12 biškopjiem.



19.07.2011 Tik lielu postu biškopji vēl līdz šim Latvijā nebija pieredzējuši –pēc ziedoša rapšu lauka miglošanas ar stipras iedarbības insekticīdu, Liepupes un Viļķenes pagastos noindēts liels daudzums bišu. Bojā gājušas vismaz 400 saimes. Vainīgais – dāņu uzņēmējs – ir atzinies un, iespējams, tiks cauri ar nelielu soda naudu. Bet biteniekiem izpostīts daudzu gadu darbs un sāp sirds par bojā gājušajām medus nesējām.


Noziegumam pret bitēm nav noilguma. BIŠCILVĒKS TEVI VĒRO dāņu uzņemēj…

16.07.2011 @ ChinaFotoPress / Getty Images photoblog.msnbc.msn.com

Informācijas avoti: LTV Ziņu dienests, Photo Blog

Ugunsgrēka sekas uz apkārtējo vidi Mārupītē un Māras dīķī (Video)

2011.gada 4.jūlijā pklst.16:00 Valsts vides dienesta telpās tika organizēta preses konference par piesārņojumu Mārupītē un Māras dīķī pēc ugunsgrēkā Ulmaņa gatvē 119 biroju kompleksā „Baltais vējš”.

2011.gada 3.jūlijā notika ugunsgrēks Ulmaņa gatvē 119 biroju kompleksā „Baltais vējš” strādājošā uzņēmuma SIA „ECOLAB” ķīmisko vielu un ķīmisko maisījumu noliktavā. Uzņēmums nodarbojas ar ķīmisko vielu un maisījumu importu un izplatīšanu Latvijas teritorijā.

2011.gada 3.jūlijā Valsts vides dienesta Lielrīgas RVP speciālisti ieradās notikuma vietā ap plkst.1000 pēc informācijas saņemšanas, lai novērtētu situāciju un organizētu pirmos neatliekamos pasākumus. Valsts ugunsdzēsības dienests izlika bonas Mārupītē un Mārupes pašvaldības pārstāvji divās vietās lokalizēja ūdeņu tālāku ieplūšanu Mārupītē.



Valsts vides dienesta rīcības 2011.gada 3. un 4.jūlijā:

2011.gada 3.jūlijā trijās vietās (teritorijā, aiz bonām un izplūdes vietā Māras dīķi) ir noņemtas ūdens paraugu analīzes un nodotas Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra laboratorijai. Pēc pirmajiem provizoriskajiem rezultātiem – Mārupītes ietekā Māras dīķi ir novērojams ķīmisks piesārņojums. Salīdzinot ar tipiski neattīrītiem sadzīves notekūdeņu raksturojošiem parametriem, ķīmiskais skābekļa patēriņa (ĶSP) pieļaujamā koncentrācijas pārsniegums svārstās no 2-8 reizēm (MK noteikumi Nr.34 „Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī”, reglamentēts rādītājs ĶSP 210 – 740 mg/l, testēts rezultāts (ĶSP 1700+200 mg/l)).

2011.gada 4.jūlijā tika paņemti atkārtoti ūdens paraugi trijās vietās (ieplūdē Māras dīķi un izplūdē no Māras dīķa, pie Daugavas Raņķa dambja). Ķīmiskais piesārņojums virzās uz Daugavas pusi.

Iegūta informācija no Latvijas Vides, ģeoloģijas meteoroloģijas centra par uzņēmuma ievestām bīstamām ķīmiskām vielām un maisījumiem. SIA „ECOLAB” elektroniskā uzskaite ir bojāta. Pēc neoficiāli sniegtās informācijas uzņēmuma noliktavās atradās 50 tonnas, piemēram, tīrīšanas līdzekļi profesionālai lietošanai, dezinfekcijas līdzekļi, kā arī tīrā ķīmija, kas pamatā ir kodīgas, kairinošas, uzliesmojošas un videi bīstamas ķīmiskās vielas un maisījumi.

Iesaistīta SIA „Eko Osta” piesārņoto ūdeņu atsūknēšanai no ūdens kolektoriem, akām un novadgrāvja. Kopumā jau ir izvesti 420m3 piesārņoto ūdeņu un darbi turpinās pie ūdeņu sūknēšanas.

Iesaistīta Veselības inspekcija dzeramā ūdens kvalitātes novērtēšanai no akām iedzīvotāju veselības stāvokļa novērtēšanai. VVD noņēma un iesniedza Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra laboratorijā trīs dzeramā ūdens paraugus, lai novērtētu to atbilstību dzeramā ūdens nekaitīguma un kvalitātes prasībām atbilstoši MK noteikumiem Nr.235 „Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība”.

2011.gada 4.jūlijā, lai novērtētu gaisa kvalitāti notikuma vietā, Valsts vides dienesta Lielrīgas RVP speciālisti kopā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra laboratorijas speciālistiem noņēma gaisa paraugus.

Tiek precizēta informācija par reālajiem daudzumiem jeb inventarizācijas dati.
Tiek pieprasīta SIA „ECOLAB” rīcība pēc ugunsgrēka seku likvidācijas.
Tiek veikta turpmāka piesārņojuma virzības novērošana.

Kopā ar VARAM un Rīgas domes speciālistiem tika veiktas atkārtotas teritorijas apskate un situācijas.

Valsts vides dienesta (VVD) rīcībā vēl nav jaunāko analīžu datu ūdens paraugiem no ieplūdes Māras dīķī un izplūdē no Māras dīķa, kā arī pie Daugavas Raņķa dambja, aģentūrai LETA skaidroja VVD Uzraudzības departamenta direktore Inese Kurmahere.

Tāpat vēl nav pieejami to ūdens analīžu rezultāti, kas paņemti no Mārupes novada iedzīvotāju akām. Analīžu veikšana ir samērā ilgstošs process, un tam ir nepieciešamas vismaz 24 stundas, tādēļ, visticamāk, tikai rīt būs zināmi 4.jūlijā ņemto ūdens paraugu rezultāti.

Lai arī Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks ir paziņojis, ka ka ķīmisko vielu piesārņojums nonācis arī Daugavā, Kurmahere to nevar apstiprināt, jo viņas rīcībā nav paņemto ūdens paraugu rezultātu.

Informācijas avoti: VVD, MrCaptainBarber, LTV Ziņu dienests, Leta

Maskavas upē novērota masveida zivju bojāeja (Video)

Jauzu upē Maskavā trešdien masveidā mirušas zivis. Speciālisti un atbildīgo iestāžu ierēdņi uzskata, ka šo gadījumu izraisījušas toksiskās vielas, kas nokļuvušas upē, vēsta Krievijas mediji.

Tāpat tiek izskatīta arī otrā versija – zivis mirušas karstā laika dēļ, jo tieši tā tas bija arī pagājušajā gadā.

Vides aizsardzības departamentā gan norāda, ka piesārņojuma avots ir netālu esošā elektromehāniskā rūpnīca. Speciālisti gan nezina, kāda viela ir nokļuvusi upē, tāpēc tiks veikta ekspertīze.

Tikmēr blogeri mediju paziņojumu par beigtajām zivīm komentējuši šādi: «Vai tas, ka upē vispār ir zivis, nevienu nepārsteidz?». Krievijas mediji atbild, ka, acīmredzot, zivis jau ir adaptējušās Maskavas ekoloģiskajā vidē un mirst vien anomālos apstākļos.

Informācijas avoti: Apollo, Первый канал

Ķīnā ķimikāliju noplūdes dēļ, vairāk kā pusmiljons cilvēku palikuši bez dzeramā ūdens (Video)

Simtiem tūkstošu cilvēku Ķīnas austrumos palikuši bez dzeramā ūdens pēc tam, kad no kādas fabrikas notika toksisko ķimikāliju noplūde upē, trešdien vēsta vietējie mediji. Rūpnīca bagātajā Džedzjanas provincē tiek turēta aizdomās par Tiaosji upes piesārņošanu ar ķimikālijām, kuru vidū ir arī benzols un alkēni, vēstīja vietējā ziņu aģentūra “Sjiņhua”, atsaucoties uz valdības paziņojumu.

Aģentūra vēsta, ka piesārņojums ir sabojājis divas ūdens attīrīšanas stacijas un ietekmējis dzeramā ūdens piegādes apmēram 850 000 cilvēkiem. Piesārņojuma dēļ svētdien darbu pārtrauca divas ūdens attīrīšanas stacijas Pinjao un Liandžu pilsētās, kas joprojām nav atsākušas darbu, vēsta “Siņhua”.

Uz pilsētām nosūtītas ūdens cisternas, kas iedzīvotājus apgādā ar dzeramo ūdeni. Kopš otrdienas pilsētās ir slēgtas skolas un bērnudārzi, ietekmēta vairāk nekā 100 uzņēmumu darbība.

Noplūde tika konstatēta nedēļu pēc tam, kad Ķīnas Vides ministrija paziņoja, ka viena no sešām lielākajām Ķīnas upēm ir tik piesārņota, ka tās ūdens nav izmantojams pat lauksaimniecībā. Nedēļas nogalē piesārņojuma noplūde notika vēl vienā upē Džedzjanas provincē.

Informācijas avoti: Delfi.lv, NTDTV