LVĢMC prognozes par paliem Latvijā

Laika prognozes tuvākajām četrām nedēļām liecina, ka gaisa temperatūra visā periodā gaidāma 1-3 grādus virs normas, savukārt nokrišņu daudzums šajā nedēļā pārsniegs normu divas reizes. Līdz ar to gaidāma sniega un ledus kušana un upju noteces palielināšanās.

Latvijas austrumu un centrālās daļas upēs ūdens līmeņi februārī paaugstināsies samērā lēni un pakāpeniski, straujāka līmeņu celšanās iespējama marta pirmās dekādes otrajā pusē, savukārt ledus iešanas sākums iespējams  ap marta vidu.

Rietumu daļas upēs, īpaši Kurzemes un Zemgales dienvidu daļas upēs pavasara procesu attīstība notiks straujāk. Jau februāra trešās dekādes vidū gaidāma samērā strauja ūdens līmeņu paaugstināšanās, kam sekos ūdens līmeņu svārstības līdz marta pirmās dekādes vidum. Marta pirmās dekādes otrajā pusē Kurzemes un Zemgales upēs gaidāma strauja ūdens līmeņu paaugstināšanās un ledus iešana.

Tā kā ledus upēs ir biezs, ledus iešanas laikā daudzviet iespējama ledus sastrēgumu veidošanās un zemāko palieņu applūšana.

LVĢMC

Krievijas zinātnieki uzziedinājuši 30 tūkstošus gadu senas sēklas (Foto, Video)

Krievijas zinātniekiem izdevies uzziedināt 30 tūkstošus gadu senas sēklas, ko vāveres bija paslēpušas Kolimas upes krastā Sibīrijā.

Zinātnieku noteiktais neļķu dzimtas auga «Silene stenophylla» sēklu vecums ir aptuveni 31 800 gadu.

Tās ir senākās sēklas, kuras izdevies uzziedināt, apgalvo Krievijas Zinātņu akadēmijas pētnieki Svetlana Jašina un Dāvids Giličinskis.

Atklājums pārspēj iepriekšējo rekordu, kas piederēja 2000 gadu senām Nāves jūras tuvumā atrastām palmas sēklām, no kurām izdevās iegūt veselu augu.

Atklājums varētu kļūt par pagrieziena punktu sena bioloģiskā materiāla pētniecībā un parādīt mūžīgā sasaluma nozīmi, «meklējot senu genofondu, iepriekš pastāvējušu dzīvību, kas hipotētiski jau sen izzudusi no zemes virsas», raksta zinātnieki.

[vodpod id=Video.16124320&w=640&h=480&fv=]

Zinātnieku izpētītajās 70 vāveru ziemas guļas vietās Kolimas upes krastā atrasti vairāki tūkstoši sēklu paraugu. «Visas alas atrastas 20 līdz 40 metru dziļumā no tagadējās zemes virsmas, un tās bija ierīkotas zemes slāņos, kuros bija arī mamutu, mataino degunradžu, bizonu, zirgu, briežu un citu faunas pārstāvju kauli,» skaidrots pētījumā.

Zinātnieku veiksmi lielā mērā nodrošināja tas, ka alas ātri sasalušas un pēc tam «nekad nav atsalušas», pasargājot tās no bojājumiem.

Zinātnieki vispirms centušies iegūt augus no nobriedušām sēklām, taču tas nav izdevies. Vēlāk viņi pievērsušies «Silene stenophylla» augļu daļām, ko pētnieki raksturo kā «placentālus audus». No tiem izdevies iegūt veselus augus.

Apollo, Dailymail.co.uk, alternet.org, Vesti.ru