Atkal pieaug Saules aktivitāte (Grafiskā informācija, Video)

Veselu nedēļu Saules aktivitāte bija samazinājusies gandrīz līdz minimumam. Saules redzamajā pusē nebija gandrīz neviena plankuma un neviena vērā ņemama Saules uzliesmojuma.

Sākot ar 6.februāri Saules aktivitāte atkal ir manāmi pastiprinājusies.

C un M klases uzliesmojumi uz Saules atkal ir kļuvuši par ikdienu.

NOAA, Skyywatcher88

Eiropa sasalst (Foto, Video)

Eiropu savā varā pārņēmis sals, sniegs un ledus. Ziņas par neparastām parādībām tiek saņemtas no vairākām valstīm.

Venēcijā pirmo reizi 80 gados aizsaluši kanāli.

Sniega segas biezums Itālijas galvaspilsētā Romā atgādina sniegoto ziemu Latvijā pagājušajā gadā.

Briselē pārstājis darboties pilsētas simbols – «Čurājošais puisītis», bet Šveicē, Versuā, ledus klāj ne tikai ietves, bet arī automašīnas.

Aukstuma vilnis sasniedzis pat Ziemeļāfriku.

Bargais sals, kas Eiropu stindzina jau vairāk nekā nedēļu, līdz šim prasījis vairāk kā 300 cilvēku dzīvības. Termometra stabiņš nakts laikā Somijā noslīdējis līdz pat mīnus 40 grādiem pēc Celsija. Taču arī citas Eiropas valstis bargais sals nav saudzējis.

Apollo, Photo Blog, Vesti.ru, , euronews,

Lietusgāžu plūdos pārrauts dambis noslīcina ciematu Bulgārijā (Video, Foto)

Pirmdien Bulgārijā, sagraujot aizsargdambja sienu, zem 2,5 metru dziļa ledaina ūdens nokļuvis vesels ciems.

Biseras ciemā, Bulgārijas dienvidaustrumos gājuši bojā vismaz 8 cilvēki .

«Biseras ciema iedzīvotāji ir panikā. 90% no ciema atrodas zem ūdens,» pastāstījis kāds vietējās varas pārstāvis.

800 iesprostotajiem ciema iedzīvotājiem palīgā devušās vairākas speciālas armijas vienības, neatliekamās palīdzības brigādes un helikopteri.

Haskovas un Svilengradas reģionos izsludināts ārkārtas stāvoklis.

Varas iestādes brīdinājušas Turciju un Grieķiju, ka lietus ūdens pa pārplūdušajām Ardas un Maritsas upēm tuvojas šīm valstīm.

Apollo, Telegraph, Photo Blog, Нова телевизия, NTD Russian

Zinātnieki pēc 20 gadu urbšanas Antarktīdā sasnieguši milzu zemledus ezeru (Video)

Krievu zinātnieki, izurbjoties cauri gandrīz četrus kilometrus biezam Antarktīdas ledum, sasnieguši zemledus ezeru, kas tiek uzskatīts par vienu no lielākajām saldūdens ūdenstilpēm pasaulē. Šie urbšanas darbi ilguši vairāk nekā divdesmit gadus.

Pētnieki cer, ka unikālajā Vostokas ezera ekosistēmā, kas simtiem tūkstošiem vai pat miljoniem gadu bijusi izolēta no ārpasaules, izdosies atrast iepriekš zinātnei nezināmas dzīvības formas. Tas varētu palīdzēt labāk izprast dzīvības attīstību uz Zemes un, iespējams, izteikt pieņēmumus arī par tās iespējamību uz citām planētām, kur valda līdzīgi apstākļi.

Analizējot gāzes burbuļus, kas ieslēgti ledū virs šā ezera, zinātnieki varētu rast atbildes, kas palīdzētu klimata pārmaiņu pētījumos, ziņu aģentūrai AFP pastāstījis Krievijas Arktikas un Antarktikas zinātniskās pētniecības institūta pārstāvis Sergejs Ļesenkovs.«Apakšējais ledus slānis veidojies pirms 400 000 gadu, tāpēc šīs gāzes sastāvs ļaus spriest par Zemes atmosfēras sastāvu, kāds tas bija tolaik un arī visā šai laikā kopš ezera izveidošanās,» viņš piebildis. «Tas pavērtu iespēju identificēt un prognozēt noteiktas klimata pārmaiņas nākotnē.»

Šis ir lielākais zemledus ezers Antarktīdā un pieder pie nozīmīgākajiem XX gadsimta ģeogrāfiskajiem atklājumiem. Pirmo reizi pieņēmumus par tā pastāvēšanu jau piecdesmitajos gados izteica toreizējās Padomju Savienības zinātnieki, balstoties uz pētījumu datiem un teorētiskiem spriedumiem. Urbšanas darbi Antarktīdas ledājos tika sākti septiņdesmitajos gados, bet apstiprinājumu savai nojautai pētniekiem izdevās gūt tikai deviņdesmito gadu vidū.

Taču, baidoties piesārņot neskartos ūdeņus, urbšanas darbi tika apturēti 1998.gadā, kad līdz reliktajam ezeram bija palikuši tikai 130 metri. Tad Sanktpēterburgas Kalnrūpniecības institūts izstrādāja jaunu īpašu tehnoloģiju, lai novērstu šāda piesārņojuma iespējamību, un 2005.gadā urbšana atsākās. Tagad zinātnieki gatavojas uz desmit mēnešiem pārtraukt darbus un atsākt tos nākamās Antarktīdas vasaras vidū, decembrī, lai paņemtu Vostokas ezera ūdens paraugus.

Pa šo laiku zemledus ezera ūdenim jāpaceļas pa urbumu, kur no augšas īpaši iepildīts šķidrums to apturēs 40-50 metrus no virsmas. Decembrī speciālisti iegūs no urbuma svaigi sasaldēto ūdeni un nosūtīs paraugus izpētei, vēsta «Gazeta.ru».

Tikmēr britu zinātnieki Antarktīdā veic urbšanas darbus, lai sasniegtu citu zemledus ūdenstilpi – Elsvērta ezeru. Arī viņi cer iegūt ūdens paraugus 2012.gada decembrī. Speciālisti pieļauj iespēju, ka ūdenī, kura temperatūra ir plus divi grādi pēc Celsija, varētu mitināties ne tikai mikroorganismi, bet arī sarežģītākas dzīvības formas. Krievu pētnieki beidzamajā sava urbuma posmā ledū jau atraduši zinātnei agrāk nepazīstamas baktērijas.

TVNET, Vesti.ruПервый канал