Japānas un Krievijas zinātnieki centīsies klonēt mamutu (Video)

Japānas un Krievijas zinātnieki pauduši pārliecību, ka viņiem var izdoties klonēt sen izmirušo mamutu, jo mūžīgajā sasalumā Sibīrijā atrastā augšstilba kaulā konstatētas labi saglabājušās kaulu smadzenes, sestdien vēsta Japāna ziņu aģentūra Kyodo.

Zinātnieki no Sahas republikas mamutu muzeja un Japānas Kinki Universitātes nākamajā gadā sāks plašu kopīgu zinātnisku projektu, lai dzīvē atgriezu milzīgo zīdītāju, ziņo Kyodo.

Zinātnieku plāns paredz, ka mamuta šūnu kodols tiks ievietots ziloņa olšūnā, kuras kodols pirms tam ticis izņemts, tādā veidā radot embriju ar mamuta gēniem.

Pēc tam šis embrijs tiks ievietots ziloņa dzemdē, cerot, ka galu galā piedzims mamutu mazulis. Mūsdienās zilonis ir tuvākais mamuta radinieks.

Zinātnieki kopš 90. gadu beigām cenšas atrast kodolu ar nebojātiem mamuta gēniem, un augustā Sibīrijā atrastais labā stāvoklī esošais augšstilba kauls viņiem devis cerības uz veiksmīgu klonēšanu.

Informācijas avoti: Diena, Kyodo, msnbc.com

 

Arktikā notiek rekordlielas ar globālo sasilšanu saistītas pārmaiņas (Video, Grafiskā informācija)

Starptautiska 121 zinātnieka komanda konstatējusi rekordlielas ar globālo sasilšanu saistītas pārmaiņas Arktikā, tostarp ledus kušanu, ūdens sasilšanu un vēju sistēmas izmaiņas. 14 valstu zinātnieku sastādītais ziņojums «2011 Arctic Report Card» «rāda, ka visā Arktikas vides sistēmā notiek rekordlielas pārmaiņas».

«Ņemot vērā prognozes par ilgstošu globālo sasilšanu, ir ļoti iespējams, ka nākamajos gados turpināsies ievērojamas pārmaiņas Arktikā ar arvien lielākām klimatiskām, bioloģiskām un sociālām sekām,» teikts ikgadējā ziņojumā, kas tiek izdots kopš 2006.gada.

Tagad ir pietiekami daudz datu, lai varētu runāt par «konsekventu ledus segas biezuma un tās vasaras izplatības samazināšanos un siltākiem okeāna augšējo slāņu ūdeņiem ar lielāku saldūdens daudzumu».

Vidējā temperatūra lielākajā daļā Arktikas ir pieaugusi par 1,5 grādiem pēc Celsija virs 1981.-2010.gada normas, un šī gada septembrī reģistrētā minimālā ledus sega bijusi otrā mazākā kopš 1979.gada.

«Pamatīgajām un notiekošajām» pārmaiņām bijusi nevienmērīga ietekme uz Arktikas savvaļas dzīvi, apdraudot polārlāču un valzirgu dabisko dzīves vidi uz ledus, taču dodot vaļiem lielāku pieeju barošanās vietām ziemeļos, teikts ziņojumā.

Sasilšana arī ļāvusi daudzviet sadīgt veģetācijai un par 20% palielinājusi fitoplanktonu, kas ir okeāna barības ķēdes pamats.

Informācijas avoti: Apollo, The National Snow and Ice Data Center, National Oceanic and Atmospheric Administration