Alokstes upē Aizputes novadā vietējie iedzīvotāji novērojuši baisu ainu. Upes dažādās vietās peld beigtas zivis, ar kurām mielojas kaijas. Vides speciālisti šobrīd skaidrojot piesārņojuma iemeslus, tā piektdien informēja LNT raidījums „Degpunktā”.
[vodpod id=Video.12120125&w=640&h=505&fv=%26rel%3D0%26border%3D0%26]
Alokstes upe tek gar Aizputi un Kazdagu vairāku kilometru garumā. Upes piesārņojumu pamanīja vietējie iedzīvotāji un par to informēja Aizputes novada domi.
Aizputes pilsētas dežūrdienesta darbinieks Juris Birulis „Degpunktam” atzina, ka vietējie lūguši pārbaudīt situāciju upē, lai noskaidrotu, vai „tur gadījumā nav uzsprāgusi kāda atombumba, jo pilns ar beigtām zivīm”.
Pēdējās dienās Alokstes upes krastos bieži migloti lauksaimniecības lauki, tā pastāstīja medību kluba „Kazdanga” pārstāvis Vilis Grāmatnieks. Tas varētu būt piesārņojuma iemesls, viņš domā.
Tomēr šaubas raisot tas, ka arī upes augštecē un pie Kazdangas centra konstatētas beigtas zivis Alokstes upē. „Te ir saimnieki, kas miglo, kas nemiglo laukus. Neesmu īsti pārliecināts, ka tā miglošana pie vainas,” uzskata Grāmatnieks.
Līdztekus Grāmatnieks pauž satraukumu par to, ka iedzīvotāji nezinot, pie kā vērsties upes piesārņojuma gadījumā, lai tiktu operatīvi paņemtas ūdens analīzes un noteikts patiesais piesārņojuma cēlonis.
Kā ziņoja „Degpunktā”, uzaicinātie vides inspektori ieradušies ņemt analīzes tikai nākamajā dienā. Tādēļ vietējie spriež, ka tas, iespējams, bijis jau par vēlu, jo upē ūdens mainās.
„Pētīs un skaidros, no kurienes tā inde iznākusi. Droši vien lauki migloti un kaut kāda ķīmija te ielaista,” sprieda Birulis. Kamēr eksperti skaidros piesārņojuma iemeslu, vietējie iedzīvotāji nedrīkst lietot upes ūdeni lauku laistīšanai vai mājlopu dzirdināšanai, arīdzan peldēšana un makšķerēšana šobrīd izpaliek.
Informācijas avoti: TVNET, Aculiecinieks.delfi.lv, vesels1
Vara mierina, ka 93 kvadrātkilometrus plašais laboratorijas komplekss nav smagi cietis un radiācija nav noplūdusi. Ugunsdzēsēji darot visu, lai neļautu uguns mēlēm pārņemt kompleksa teritoriju. Turklāt kodolatkritumu uzglabāšanas tvertnes spējot izturēt trīs reizes lielāku karstumu nekā ugunsgrēka temperatūra, raksta Reuters.